Faith Club
Faith Club
- 2021.11.17, 11:28
- Par to kas darās ar ekskursantu nometni Baltkrievijā: es principā nedomāju ka to ir pieņemams pozicionēt kā Polijas, vai Eiropas Savienības, vai Vācijas problēmu. To var pozicionēt kā cilvēktiesību pārkāpumu Baltkrievijā, un veikt spiedienu uz Baltkrieviju tādā veidā: ja viņi netiek galā ar to cilvēku dzīves apstākļiem, var ierasties kāda palīdzības misija, bet nu vispirms tur tai diktatūrai būs jāizraksta rēķins.
Ziņās tos akmeņu (un granātu) metējus sauc par "bēgļiem", "patvēruma meklētājiem", refugees, asylum seekers, utt. Var jau būt ka tāds cilvēku pūlis atbilst internacionālos likumus definētajiem "patēruma meklētājiem", bet tad no otras puses - tādi internacionālie likumi ir novecojuši. Tās definīcijas tika rakstītas citai pasaulei, citai ģeopolitiskajai situācijai, un ar citu mērķi.
Ir daudz runu par to ko EU vajadzētu/nevajadzētu darīt šobrīd spēkā esošā tiesiskā ietvara robežās, bet es ieteiktu pārdomāt to tiesisko ietvaru vispār. Rietumu vērtībām naidīga ideoloģija (islams), hibrīdkarš, Krievija, kas īstenībā cenšas sašķelt EU, lai atdarītu to kā kādreiz centās sašķelt Krievijas federatīvo republiku, utt. Cita realitāte šobrīd, nekā pēc-otrā pasaules kara, aukstā kara, konflikta ar Padomju Savienību laikā.
***
Piemēram, varētu Polija izsniegt Baltkrievijai oficiālu orderi lai apcietina to purnu kas svieda akmeni kurš trāpīja pa galvu tam policistam (robežsargam?). Lai arestē un spriež par izdošanu tiesāt poļu varas iestādēm. Tad poļi tādu var notiesāt, un, laikam jau izraidīt noziedznieku soda izciešanai dzimtenē.
-
5 rakstair doma
- 2021.11.15, 12:03
- Es vienu brīdi strādāju kopā ar kādu studentu no Indijas, un kādu dienu mēs pārspriedām reliģiju, par to ka Indijā govis ir svētas, un ir tik milzīgi daudz dievu. Viņš paskaidroja, ka Indijā pastāv reliģijas ar miljoniem dievu, un katram dievam ir vārds. Ir interpretācijas, kur katrs dzīvinieks ir dievs, un katra dzīvnieka vārds ir dieva vārds. Katrs cilvēks savā nozīmē ir dievs, un arī katra cilvēka vārds ir dieva vārds.
Lai panāktu to, lai dzīvnieku neēd, reliģija to var pasludināt par netīru (kā jūdaismā un/vai islamā), bet var pasludināt par svētu (kā hinduismā). Var cūku noniecināt, bet var pasludināt cūku par svētu.
-
2 rakstair doma
- par enerģijas piegādi
- 2021.10.26, 10:23
- iepriekšējā ierakstā, sarēķināju ka ja visa Latvija brauktu ar elektro auto (t.i., aptuveni 900 000 automašīnas), tās apgādāt ir vajadzīgs 309 960 MWh enerģijas mēnesī. Lai šādu daudzumu enerģijas piegādātu (pieņemsim, no vārdā neminamas Lietuvas AES), būs nepieciešams 309 960 MWh / (30*24) (stundas mēnesī) = 431 MW pieslēgums. Nu, lai neknapinātos, noapaļosim uz 500 MW. Un viss! Tas ir viens kas vajadzīgs lai pilnīgi viss Latvijas auto-transports būtu pašpietiekams. Ja šo enerģiju ražotu brīvais atoms, tad vispār vairs nav jāimportē nekādu naftu/mazutu/gāzi/benzīnu/petroleju/dīzeli ne no kurienes.
Es gribu šo AES un elektrības apgādes aspektu uzsvērt: vairs nav jābrauc nekādiem naftas tankeriem. Nav jābrauc katru mēnesi melnajam tūkstotim cisternu pa dzelzceļu. Nav jāpumpē melnais zelts pa cauruļvadiem. Nav katru dienu jābrauc auto cisternām kas uzpilda DUS tvertnes visā Latvijas teritorijā. Nav jādarbina tās refinery rūpnīcas kas no jēlnaftas iegūst benzīnu un dīzeli. Visa tā tehnoloģiskā ķēde kļūst nevajadzīga. Un nav jābaro visa tā drūmā loģistika kas koordinē šī "šķidrā veida" enerģijas daudzuma piegādi Latvijai!
Un kas par to, ka AES uzbūvēt ir dārgi? Un ka uzbūvēt 500 MW pārvades līniju un papildus sadales tīklu visai Latvijai būs dārgi?
1) Paskaties uz to daudzumu naudas kas paliks Latvijā, un tiks apgrozīts šeit (t.i., Baltijas valstīs, ja AES saņemtos būvēt visas 3 + varbūt Polija) nevis pa tīro izsviests bagātinot Krieviju, OPEC valstis, citus naftas pumpētājus.
Un 2) paskaties uz to daudzumu darba, kas tiks ietaupīts!
3) Var cerēt ka enerģijas cena būs stabila: cenai nebūs vairs jādanco pēc visādiem Krievijas un citu enerģijas lielvaru untumiem.
VID noteikti ir dati par to cik daudz Latvijas iedzīvotāji samaksā DUS uzpildot savus spēkratus, bet man tagad slinkums meklēt. Tā ir naudas summa kas finansē šī brīža naftas produktu loģistiku (nu, jāpieskaita vēl subsīdijas kas iet naftas pumpētājiem pa tiešo). Visa tā nauda var pāriet elektroenerģijas sektoram pa tīro. Es domāju, šāds mega masīvs infrastruktūras projekts sevi viegli attaisno.
p.s. paldies ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
unknown_entity par ilustratīvajām saitēm uz Latvijas elektro tīkla datiem.
***
Vēl par infrastruktūras izmaiņām, kas būs nepieciešamas lai apgādātu elektro auto:
1) DUS novāc pumpjus, pārkonvertē savus stāvlaukumus par "supercharger" lādēšanās laukumiem 150kW+. Iespējams 350 kW pieslēgumi (800V, 1000V tehnoloģija) būs standarts. Iesākot ar pieslēgumu jaudu 8 vai 12 automašīnām, pēc tam kāpinot uz 24, 36 pēc vajadzības un pieprasījuma konkrētajā vietā.
2) Lielveikali savos stāvlaukumos uzstāda lādēšanas stabiņus 11-22 kW, lai var pieslēgties vai nu par brīvu vai par simbolisku maksu, tipa kā stāvēšanas maksa 2.5 € stundā, piemēram.
3) Tas pats ar stāvvietām pie uzņēmumiem, darba devēju auto stāvvietās.
4) Daudzstāveņu pagalmos rok pazemes stāvvietas vairākos līmeņos, tur uzstāda 5 kW pieslēgumus lai katrs var lādēt savu auto no "rozetes" cauru nakti. Ielas līmenī atkal kādus 50 vai 75 kW lādētājus, lai var pa fikso pa stundiņu uzlādēt kad kaut kur jāskrien.
Tie pieslēgumi nav vajadzīgi katram auto 24 stundas diennaktī, pavisam ne! Tikai apmēram vienu reizi nedēļā: ja cilvēks nedēļā nobrauc 500 km, tad viņam akumulators arī ir vienu reizi jāuzlādē. Un tas aizņem apmēram pusotru stundu pie 50 kW lādētāja, būs apmēram stundu pie 75 kW lādētāja, vai daždesmit minūtes pie lielas jaudas lādētāja, vai arī vnk pāris naktis savā stāvvietā vakarā piespraust, un no rīta baterija jau pilna. (Viens auto, aptuveni reizi nedēļā! Daži brauc vairāk, daži brauc mazāk.)
-
25 rakstair doma
- par nepieciešamo elektroenerģiju
- 2021.10.23, 11:42
- Man pajautāja: ja Latvijā visi pārietu uz elektro auto, ko tas nozīmētu elektrotīkla apgādei? No sākuma, pirmais instinkts ir mēģināt izrēķināt cik enerģijas tiek importēts ar dīzeli, benzīnu, utt, un sarēķināt kāds būtu elektroenerģijas ekvivalents. Bet vieglāk ir vienkārši sarēķināt cik elektrības vajadzēs vispār.
Latvijā 2021. gadā ir reģistrētas 850 000 automašīnas (tostarp smagie un autobusi, bet to nav tik daudz, tikai daži tūkstoši).
Pieņemsim, jāapgādā ar enerģiju 900 000 automašīnas.
Pieņemsim, visi auto ir ar 82 kWh bateriju (apmēram kā Tesla Model 3 Long Range), un ar 82 kWh var nobraukt 500 km. Tas nozīmē lai nobrauktu 100 km ir jāielādē 82 / 5 = 16.4 kWh.
Pieņemsim, katrs auto nedēļā nobrauc 500 km, kas ir apmēram tie 82 kWh, un tas ir enerģijas budžets ko nepieciešams pilnībā uzlādēt. Auto vajaga kaut kādā veidā iesmelt tos 82 kWh nedēļas laikā. (Par veidiem zemāk. Dažiem auto vajadzēs vairāk, dažiem mazāk, pieņemsim ka viss izlīdzinās.)
Latvijai nepieciešamā jauda mēnesī ir: 82 kWh * 4.2 (nedēļas) * 900 000 (auto) = 309 960 000 kWh = 309 960 MWh
Cik tas ir daudz? Savulaik aprunātā Visaginas AES bija plānota uz 3400 MW jaudu. Ja tādu kurina uz pusi jaudas, mēnesī AES saražos 1700 MW * 24 h * 30 = 1 224 000 MWh, kas ir aptuven 4 reizes vairāk nekā nepieciešamais enerģijas budžets lai apgādātu visas automašīnas Latvijā. (Sanāk, AES brīvi apgādātu Lietuvu (1.6 mio auto), Latviju, Igauniju.)
Bet ja ieslēdz uz pilnu 3400 MW jaudu, tad vispār 8 reizes vairāk (!).
***
Kā lādēsies automašīnas?
To var izdarīt vairākos veidos: pieslēgums privātmājā pie visparastākās elektrības rozetes: auto lādējas ar 3 kW jaudu, un 82 kWh ielādēs apmēram 27 stundās. Ja nav privātmāja: 3 kW pieslēgumi Berlīnē tagad ir pie daudzām ielu laternām: tāpēc ka spuldzes nomainīja uz LED, atbrīvojās nopietna jauda, un tur var piestāt un atstāt auto pa nakti lādēties = auto stāv savas 10 stundas, un lādējas. Šādi pieslēgumi varētu būt arī stāvvietās pie darba: aizbrauc strādāt, 8h auto stāv un lādējas. Bet reāli, šis ir vajadzīgs tikai 1 (!) reizi nedēļā!
Var pieslēgt pie ielas stabiņa kam ir 11-22 kW jauda, lādēšanās ātrums tad atkarīgs no auto iebūvētā lādētāja. (Tesla Model 3 ir iebūvēts 11 kW lādētājs, Tesla Model S un citiem monstriem ir 22 kW.) Berlīnē šie ielu "stabiņi" sāk parādīties arvien vairāk. Ir pa brīvu pieeja pie Ikea, pie būvniecības preču veikaliem.
Tad, auto var pieslēgt pie standarta 50 kW lādētāja, tur pilnus 82 kWh ir jālādē nedaudz virs 1.5 stundām.
No otras puses, var bateriju turēt tikai 50% pielādētu un tā braukāt, lādēties kad SoC nokrītas uz kādi 10%. Tad jālādējas savas 20 minūtes - jāsaprot tikai cik tālu jābrauc. Ja tev ir 500 km range, tad 10% SoC ir 50 kilometri range - līdz tuvākajam lādētājam jāvar aizvilkt. Šobrīd biški izpratni bojā tas, ka lādētāji nav uz katra stūra, bet ir pat retāk nekā degvielas uzpildes stacijas...
Beidzot, var pieslēgt pie augstas jaudas lādētāja, bet tad jau jāskatās lādēšanas līkne, jo ar pilnu jaudu lādēties baterija var tikai apmēram no 10% līdz 35% SoC (State of Charge, cik daudz uzlādēts), un tad jau jauda krītas. Šobrīd Tesla Model 3 pilnu akumulatoru var dabūt apmēram 40-50 minūtēs pie Supercharger, bet tas ir tikai svarīgi kad jāmauc reāli garš gabals, nezinot kur nākamais lādētājs: piemēram Polijā starp lielpilsētām. (Vācijā Superchargeri ir daudz, daudz biezākā slānī noklāti un nav nekāda stresa.)
Gargabalniekiem es daudz cerību lieku uz 800V lādēšanās tehnoloģiju, uz 350 kW lādētājiem kas būtu tieši lielceļa malā (kā Ionity), un jaunu bateriju tehnoloģiju, tipa 4680 formāta baterijas.
***
Viens no interesantākajiem veidiem kā risināt fizisko lādēšanās pieslēgumu jautājumu būtu taisīt masīvu infrastruktūras projektu, un pie visām daudzstāvenēm rakt pazemes stāvvietas, kur katra auto vieta ir aprīkota ar elektrības rozeti. Arī pilsētas centrā rakt daudzas pazemes stāvvietas. Piemēram, Drēzdenē ir pieejams šāds apskats ar parkošanās situāciju, un izcenojumi nekož: 1,50 € stundā, bet ar maksimumu dienā 6 €, ja esi vietējais: 3.50 € (dienā), ilgtermiņa lietotājam mēnesī 77,35 - jeb 2.50 € dienā.
Pazemes stāvvietas atbrīvotu ielas kas šobrīd aizparkotas ar stāvošām automašīnām, dotu vietu vairāk velo celiņiem un sabiedriskā transporta joslām.
Salīdzinoši, Rīgas centrā uz ielas atstāt ir 2.50 € stundā un laiks tikai tikšķ. Cik tā viena pazemes stāvvieta uz Dzirnavu/Blaumaņa ielas(?) maksāja, vai nebija 9 € dienā? Kāsēji. Bet ja var pielikt lādēties, vinnē visi: gan stāvvietas operatoram nedaudz peļņa, gan auto vadītājam labi.
-
14 rakstair doma
- 2021.10.22, 14:33
- par polijas infrastruktūru: ceļš no Berlīnes līdz Belostokai (un atpakaļ) ir gatavā bauda, labāks par vāciešu autobāni. Vācija vispār ir ilgi uz sava "pamatīguma" lauriem gozējusies, viss ir noplucis un nojāts, un būs nepieciešams smags darbs lai atkal uzpucētu. Polijā viss tikko pabeigts būvēt un foršs, jauns un smuks.
Varšavai cauri braucot gan bija tīras šausmas. Turpceļā trāpījos ap vakara pīķa stundu: visi nobrauktceļi no lielceļa bija aizsisti ciet, rindas uz luksoforiem iestiepjas kilometrus uz lielceļa. Kārtējais pierādījums ka transporta artērija cauri pilsētas sirdij ir absolūts stulbums. Varēja jau no LA ar viņu I-5 biški pamācīties. Atpakaļceļā bija pretējā joslā 3 uztaisījuši vilcieniņu: tās joslas stāvēja daudzu, daudzu kilometru garumā. Mana plūsma stāvēja dēļ "rubbernecking" efekta. Bet sūds ar Varšavu.
***
Poznaņas supercharger ir biški dīvains, viņš tādā pirkstus mētājošā kvartāliņā ievietots, un navigācija uz to ved nepareizi: lai būtu pareizi, ir jāiebrauc tālākajā ieejā (!) un tad uzreiz jānogriežas pa labi, tad viss ir ērti. Ja iebrauc tuvākajā ieejā, tad nākas diezgan stresaini pariņķot līdz atrod kur tas sūds paslēpies. Turpbraucot tikai pieslēdzāmies, palādējām un pastaigājām pa un ap kvartālu, atpakaļbraucot stress bija mazāks, pieslēdzos, noskaidroju Yelp ka ir pieklājīga ēstuvīte ("Lars, Lars & Lars") un tur uzēdām.
Pie otra superchargera, kas atrodas nosacīti Łódź tuvumā, bet tehniski ir tādā Lućmierz miestā, ir ļoti pieklājīgs restorāniņš Porto Fino, ceptie kartupeļi kā piedeva ("backed" vietējā izloksnē) bija super garšīgi. Ļoti iesaku restorāņu: bet skatieties atsauksmes. Esot personas kas saēdušies Bigoš stila kāpostus pēc tam aizpirž visu mašīnu.
Pēc tam jādudina līdz Belostokai: tur supercharger ir plānots, bet nav pabeigts. Izlīdzējos ar vietējo GreenWay lādēšanu. Darbojās perfekti, bet mērogs diemžēl nav tas.
Nakti jāpaliek Belostokā, pēc tam uz Kaunas - tur supercharger ir perfekts, un pie tam bez maksas. Lādējam līdz 100% tātad :) Neilgi pēc Latvijas robežas šķērsošanas auto brīdina: esam nekurienes vidū, neviens supercharger vairs nav aizsniedzams. Raksturīgi: lietuvieši var, latvieši (plānotais Salaspils supercharger) sūkā ķepu.
***
Latvijā lādējos 1x ar Elektrum un 1x ar e-mobi.
Elektrum aplikācija strādā OK, bet ir biški stulbums ar to vai vajaga spiest "Uzsākt" podziņu aplikācijā pirms vai pēc CCS vads ir pieslēgts pie auto. Nācās zvanīt uz atbalsta dienestu, tie pārstartēja kasti (lādējos tajā vietā iepretim bibliotēkai) un tad jau sāka darboties.
Vēl viena dīvainība: Elektrum aplikācijā pirms lādēties jāizvēlas naudiņas par cik lādēsies, tad sāk lādēties un tad neuzlādēto atskaita atpakaļ. Lādējos 2 piegājienos, vispirms 10 eur, uzlāde beidzas ap 9.98, Latvenergo atskaita 2 centus kā "refund". Sākam vēlreiz, pie apmēram 6 euro pielādēts pilns, Latvenergo atskaita 4 euro par refund. Kaut ko tādu es neesmu redzējis nekur. (Lai gan taisnību sakot, es ar aplikācijām neaizraujos, lietoju ADAC EnBW lādēšanas karti. Tāpēc nezinu kā vēl aplikācijas mācētu izvirst.)
Ar e-mobi stāsts bija vēl skumjāks: izlasot ka aplikācija nestrādā ne pagalam, nolēmu paņemot to karti. Sacīts, darīts, bet tad šie izsūta karti ar kautkādu "eksprespastu" - tipa ceturtdien "izsūtīja" bet pienāca reāli tikai pirmdien. Viss tādēļ ka strādājot "attālināti" un vienkārši ofisā piebraukt, izsniegt/paņemt karti ir nepārvarami grūti. Dirsēji.
Un arī lādēšanās tāda pašķidra: uz Dzirnavu ielas (pie Tet ofisa) nevarēja pieslēgties jo no stūra kautkāds Reno Zoe savu 22kW pa kluso sūca, bet viens cits lādētājs nebija pieejams jo kāds to CCS spraudni bija nosviedis zemē, un, laikam, kautkādu plastmasu nošķīlis, vai vēl kautkāda cita problēma uzsākt lādēt. Pa to laiku Zoe bija atvienojies un Dzirnavu ielas lādētājs bija pieejams, tad tur viss notika. (Tas, salīdzinoši ir pluss e-mobi pieejai, ka lēnos slauc, bet ātri lādēties ir izdevīgi. Un arī vada galā karāties, izmantojot kā stāvietu, nav izdevīgi.)
Tas, ka e-mobi lādētājam ir 3 spraudņi (CCS, Chademo, un "Type2" zemas jaudas), bet darboties vienlaicīgi var tikai viens no tiem arī ir tāda unikāla dīvainība. Nekur tādu gājienu redzējis neesmu.
Arī tā letiņu izpratne par darbību secību, kuras pogas vispirms jāspiež un kurā brīdī lādētāja vads jāpievieno ir jokaina. Salīdzinājumam, lādējoties ar GreenWay lādētāju darbību secība ir šāda: 1) Izvēlies vadu, un iespraud to auto. 2) Nospied uz lādētāja pogu ar savu izvēlēto pieslēgumu (CCS) - pieslēgums jau ir iekrāsots, jo lādētājs zina ka vads ir paņemts. (Tehniski šis solis ir vajadzīgs tikai tāpēc ka teorētiski var reizē lādēties vairāki auto un tu negribi apmaksāt kaimiņa Chademo.) 3) Noskanē savu RFID karti, lādēšana sākas.
Pats svarīgākais ir ka vadu pie auto piesprauž uzreiz, un pēc tā brīžā par to var vairs nedomāt.
-
3 rakstair doma
- 2021.10.22, 11:43
- lokdauns: Latvijas valdība nolēmusi nevakcinējošos cilvīšu vārdā sadedzināt tās atlikušās ekonomikas paliekas, kas vēl it kā vilka dvašu. Personīgi, man nav skaidra motivācija: iespējams, man piemīt ir empātijas trūkums, un pārāk auksts aprēķins sirdī. Es tiešām neizprotu, kāpēc, kas īsti motivēja tā darīt? Kā vārdā?
Īstenībā, domāju ka lokdaunam trūkst leģitimitātes: tie kas vīrusam un/vai potēm netic, tie nekādu lokdaunu negrib, pat maskas atsakās vilkt, vai vismaz savu brīvo degunu noteikti atstāj ārā - tie ir pret.
Tie, kas ir vakcinējušies, un joprojām maskas nēsā, un pat pāri degunam: tiem nevajag, un būtu jābūt pret.
Kas īsti ir par?
***
Biju ar auto uz apmēram nedēļu: bija domāts palikt ilgāk, bet notinos jau trešdien. Apskatīju Rīgu, apskatīju cilvēkus. Rīga smukāka palikusi, īstenībā pirms dažiem gadiem bija daudz drūmāks skats. Respekt par Ikea, Decathlon, un visu to Dreiliņu kvartālu. Vācijas vakcīnas QR kods strādā bez problēmām. Cilvēki sab.trans. gan izskatās pēc sūda. Ja Vācijā (Berlīnē) transportā visi tikai ar FFP2 maskām, un tikai pāri degunam. Tas, kas Latvijā (Rīgā) darās, auduma maskas, un pat tās zem zoda, ir neaprakstāms pohujisms.
Lai gan: Polijā vispār cilvēki bez maskām pa veikaliem staigā. Nekādus kodus nepārbauda, neko. Viņiem tur kaut kāds "freedom day" pasludināts? Lietuvas kolēģis min ka vnk poļi testē mazāk, lai cipari mazāki. Iet vaļā tā vai šā, tikai īpaši par to nerunā. Bet cilvēki neko, ļoti patīk viņiem tā brīvība, viss it kā normāli.
***
Par robežām: virzienā uz Latviju neviens neko vispār. Virzienā uz Vāciju, apstādināja uz poļu robežas, bet tikai paskatījās pasi, un palūdza bagāžnieku atvērt - pēc tam "laimīgu ceļu". Citur neviens neko.
-
7 rakstair doma
- 2021.10.15, 21:41
- Kā pareizi "ticēt" zinātnei.
Citreize pienāca ātrāk nekā domāts: forši sagadās, ka Professor of History of Science at Cornell University, Suman Seth uzraksta to, ko es gribēju lai kāds uzraksta.
-
2 rakstair doma
- ticu / neticu
- 2021.10.07, 07:51
- Agrāk, kad man jautāja vai es ticu dievam, es teicu ka neticu, un, dažreiz, ja gribējās jautātājam pieglaimoties, piezīmēju, ka noteikti tā ir patīkama sajūta, "ticēt", jo man tā pietrūkst.
Tagad, mana nostāja pret dievu (un reliģiju vispār) ir kļuvusi radikālāka, es ticu ka dieva nav, es ticu ka visas baznīcas un reliģijas ir kļūda un milzīga tumsonība, krāpniecība, meli un pašapmāns.
Tāds, lūk, ticības jautājums.
Sarunājos ar kādu kas šaubās par vakcīnām. Un sarunājoties es sapratu ka ticu - ticu zinātnei, ticu medicīnai, farmācijas industrijai un ticu vakcīnām. Kad es sēdēju uz krēsla un gaidīju poti man vispār pat prātā neienāca kaut ko apšaubīt, viss liekas skaidrs kā diena - un tagad es sapratu, ka tā ir ticība. (Nevis kaut kāda veselīga skepse vai agnosticisms.)
Tagad es zinu, jā, ticība ir patīkama sajūta.
Bet ir viena atšķirība: ticēt zinātnei ir pareizi.
(Kā "pareizi" ticēt zinātnei, par to citā reizē. Jo zinātnes process ir mūžīgas šaubas, nepārtraukti uzbrukumi pastāvošajai kārtībai un pieņemtajām teorijām, meklējot patiesību. Nekad neapstāties pie sasniegtā, un viemēr uzskatīt ka esošā izpratne ir kaut kur kļūdaina un uzlabojama. Meklēt iespēju teoriju apgāzt, lai saprastu labāk.)
-
60 rakstair doma
- 2021.09.29, 10:42
- Berlīnes "BMW" maratona diena bija super, neraksturīgi silts laiks (kas, iespējams kavēja rekordu uzstādīšanai, gan), super atmosfēra un enerģija. Viena forša nianse: maratona auto bija elektriskie BMW iX. Klusi, un bez smirdēšanas. Atceros pirms dažiem gadiem nācās vērot kā maratona līderis skrien aiz auto kas brauc ar laika tablo, un visus 42 kilometrus viņam jāelpo izplūdes gāzes.
Šajā reizē pavadošie auto visi klusi dudina elektriski, un tie daži pavadošie motocikli (medicīniskā palīdzība, piemēram) skaidri nolasās kā dinozauru dedzinātāji.
-
0 rakstair doma
- 2021.09.21, 13:01
- "Andreas Gassen, head of the National Association of Statutory Health Insurance Physicians (Kassenärztlichen Bundesvereinigung), a powerful association representing German doctors, caused a stir Friday when he proposed lifting all corona restrictions on October 30." (nosaucot to Freedom Day)
Protams, visi iespējamie virtue signalētāji tagad brēc "pret", nu skaidra lieta. Bet ir taču ideja!
-
0 rakstair doma
- 2021.09.21, 08:25
- Ervīnam šobrīd tāda drūma tēma. Būtu jāpērk māja, bet piedāvājums sūdīgs, un bankas pirkšanai ārpus Rīgas rajona kredītu nedod.
Par bankām es saprotu - viņi skatās 20-30 gadu perspektīvā, vai tas īpašums būs virs ūdens vai zem ūdens (pret tirgus situāciju). Tā loģika tiešām būs tāda, ka īpašumam ārpus Rīgas rajona (jeb atceries manu lielrīgas piedāvājumu) 30 gadu griezumā nav vērtība. (Sakarā ar valsts demogrāfisko sabrukšanu.)
Tam, ka bankas vairs nedod kredītu ir jābūt tādam rezultātam, ka pirkšana/pārdošana notiek noskaitot jau iepriekš iekrāto summu. Nav kredīta "nākotnes ienākumu" komponentes. Es domāju, tur variants ir tāds ka runā ar pārdevēju un saka - šo īpašumu pirkt varētu, bet par cenu jākaulējas, vairs nav tā ka maksās tik cik prasīs. Maksās tik, cik reāli var samaksāt - cik var iekrāt. Nevis prasītos 150 000 bet reāli aizsniedzamus 15 000, piemēram. Tādam būtu jābūt efektam uz cenām.
***
Es esmu ļoti pret spekulēšanu ar nekustamo īpašuma, un pat pret ideju ka nekustamais būtu pieļaujams "investīciju" mērķis. Mājas būtu jābūvē tuvu pašizmaksai, tik cik būvmateriālu cenas un minimāls uzcenojums būvnieku algām. Bet - būvēts netiek. Pilsētas/pašvaldības vienkārši ņem, un nebūvē. Un viss stāv. Privātie būvē, bet ekskluzīvus luksusa apartamentus. Zini ko nozīmē "exclusive"? Izslēdzošs - "ne priekš tevis". Ekskluzīvs, tas ir uzņēmējiem, kapitālistiem, kas miljonus apgroza. Kurš tu neesi.
-
9 rakstair doma
- 2021.09.21, 08:06
- "Es gan ar bažām skatos uz demogrāfijas scenārijiem, prognozēm, ka uz gadsimta beigām pie vissliktākajiem scenārijiem – nevis pie vidējiem, bet gan pie vissliktākajiem – Latvijā varētu būt 0,5 miljoni iedzīvotāju. Manuprāt, tas ir… Es nezinu, kā to komentēt, jo tas ir šausmīgi."
Ļoti interesanta intervija ar manabalss.lv uzturētājiem.
"par melanomas iniciatīvu, kas, iespējams, mums tā personīgi iedzēla visvairāk, jo iniciatīvas atbalstītāju vidū bija cilvēki, kas bija uz nāves gultas. Nu, kad mirstošs cilvēks cenšas mainīt likumu, lai glābtu dzīvību citiem… Tas bija traģiski. Bet iniciatīva uzvarēja, pat ja atsevišķi no tiem, kas to virzīja, vairs nav starp dzīvajiem. "
Kā īsti ir ar parakstiem, ja cilvēks uz nāves gultas paraksta kaut kādu iniciatīvu, bet, piemēram, nomirst pirms parakstus iesniedz Saeimā (vai sāk skatīt, utt.) - vai paraksts zaudē "spēku" ar cilvēka nāves brīdi? (Tas ir, bija cilvēks, bija problēma - nav cilvēka nav problēmas tipa filosofija?)
Vai arī tomēr paraksts kā gribas izteikums varētu būt ar nāves faktu pastiprināts, it īpaši, ja griba izteikta sakarā ar kādu ārstēšanas iniciatīvu.
***
Ja, piemēram, skatās uz ideju, ka paraksts (balss) zaudē spēku ar cilvēka miršanas brīdi, vai nevajadzētu pēc vēlēšanām regulāri pārskatīt partiju mandātus - jo ja vēlētāji miruši, varbūt partijai būtu jāzaudē deputātu vietas? Tas ir, vai partijai, kas zvejo "pensionāru" balsis būtu arī sava vara 4 gadu laikā lēnām jāzaudē, kamēr elektorāts izmirst?
***
Par izmiršanu/izbraukšanu runājot, austrumvācijā pēc mūra krišanas atgadījās tā pat kā austrumeiropā: katru gadu 1 procents cilvēku prom (uz rietumiem). 20 gadi = 20% iedzīvotāju nost. 30 gadi = 30% prom. Ja tendence paliek spēkā tad tāda matemātika ir sausa - 1% gadā ja pazūd, vēl pēc 80 gadiem būs iztukšītis. (Priekš Latvijas ar 2 miljoniem iedzīvotāju viens procents ir 20'000 cilvēku. Rēķins viegls.)
-
8 rakstair doma
- 2021.08.30, 13:20
- ciba, tātad, mirst diezgan burtiski.
skuka/blond, anonymous nāve bija visai pēkšņa, neiedomājama.
viņi kaut pensiju ta bija sasnieguši vispār?
mako - veselība nebija tā stiprākā, bet kaut kā negaidīti (52). mēs sarunājāmies, sanāk, pēdējo reizi, fantastu piknikā 2014. gadā. joprojām atceros viņa dzīvesprieku, enerģiju, smieklus.
bet tāda tā dzīves/nāves būtība ir - dzīvie paliek, dzīve turpinās, un nekas, būtībā, nemainās. viens pavediens apraujas, cits sākas - dzīves audums rit tik uz priekšu. bija cilvēks, un nu viņa nav.
-
2 rakstair doma
- 2021.08.23, 10:58
- Izlasīju diezgan dīvainu skribelējumu pie Viestura Rudzīša. Dīvaini, ka antivaks piesauc nevakcinēties baidoties no nāves. Antivaks saucieni taču ir tieši vēlme pēc masveida nāves.
Šobrīd esam tādā punktā, kur jautājumu tiešām var nolikt asi.
Tie "lockdown" bija vajadzīgi palēlinātu vīrusa izplatību, lai iegūtu laiku saražot maskas. Vispirms - auduma vai trīs-slāņu medicīniskās (kas pasargā tikai ja maskas nēsā visi), tad FFP2 maskas, kas pasargā tevi pašu, pat ja citi nenēsā.
Maskas (FFP2) bija vajadzīgas lai iegūtu laiku, lai paspētu saražot un pārbaudīt vakcīnas. Šobrīd vakcinēties var visi, kas vēlas. Vienīgā problēma, vakcinēšanās ir garš process: pēc pirmās vakcīnas devas jāgaida 6 nedēļas, tad otra deva, un pēc tās esi pasargāts, bet tikai pēc 2 nedēļām. Tas ir, ja tu vakcinējies šodien, tad pasargāts vari būt tikai pēc 8 nedēļām.
Kas nevēlas vakcinēties, ir brīvi izvēlēties saķert vīrusu, un skatīties - izdzīvos, vai nē. Neuzticies Pfizer vārdam? Moderna neko neizsaka? Tas, ka Astra-Zeneca noņēma no piedāvājuma, jo trombu risks izrādījās pārāk liels, nepārliecina par citu vakcīnu drošību?
Liec dzīvību uz likmes, griez ruletes ratu. Es esmu vakcinējies (BioNTech/Pfizer, pēc nedēļas skaitīšos pasargāts), un man, atklāti sakot, būs pohuj, kas notiek ar nevakcinētajiem.
(Pēc pirmās vakcīnas man kā blakusekfekti sāpēja roka, pēc otrās 2 dienas jutos saguris, tā kā neizgulējies - bet roka neko daudz nesāpēja. Citu efektu nebija. Galvassāpju utml nebija. Nevajaga baidīties.)
***
Aicinu pasludināt, ka visi ierobežojumi tiks noņemti no 1. decembra (piemēram). Tie kas negrib vakcinēties, vnk paciešas 3 mēnešus, un tad lai kaut vai plūdi. Bet tie kas grib vakcinēties: pēdējais datums, kurā varēs vēl dabūt pirmo vakcīnu un 1. decembrī būt pasargātam, ir 6. oktobris. Tad 16. novembrī otrā vakcīna, un sagaidi decembri kā gurķīts.
Tā viennozīmīgi varētu paziņot, lai tauta pasteidzas. Lokdauna nebūs. Slīcēju glābšana pašu slīcēju rokās (šļircēs).
-
20 rakstair doma
- OG kognitīvais defekts
- 2021.08.16, 11:20
- Ticība "dievam" ir kognitīvais defekts kas sabiedrībā ir tik izplatīts ka ir praktiski neredzams, neapzināts. Bet ja tā nopietni paskatās: kāpēc sabiedrība pacieš, un pat ir ierakstījusi konstitūcijā(s) ka ikviens ir brīvs un tiesīgs ticēt kaut kādām nepatiesībām.
No ticēšanas vienai nepatiesībai ("dievs", Jahve, Buda, Allahs vai Brahma, vai Sātans un Ktulhu) līdz pilntiesīgai ticēšanai citām nepatiesībām ir viens mazs solis. Un nākamais solis ir pieprasīt pilnas tiesības ticēt muļķībām: gluži atzīt pilnīgi greizo un nepareizo doktrīnu, ka demokrātijā esot nepieciešams princips "my ignorance is just as good as your knowledge" ("mans stulbums un nevēlēšanās zināt ir tik pat cienījama kā tava gudrība un zināšanas").
Sekas ir rūgtākas nekā gaidīts. Pieņemot pantu par reliģiskās pārliecības brīvību sabiedrība cerēja ka katrs savu ticēšanu paturēs pie sevis. Redzam, ka aplamību sludināšana pieņem bīstamus apmērus, un arī pašas aplamības - arvien bīstamākas.
Būtu vēlams papētīt, kas īsti ir tas, kāpēc cilvēkam var iestāstīt jebko. Vai jebkuram var? Vai arī ir cilvēki kam iracionālā vēlme ticēt ir augstāka nekā vidusmērs. Kad nacisti atklāja propagandas pamatprincipu - cilvēkiem var iestāstīt jebko, ja tikai ņem un atkārto vienu un to pašu, visdrīzāk viņi to ekstrapolēja no reliģijas un bībeles panākumiem.
Antivaks, 5G teorijas, čemtreili un "vīrusa nav" idejas ir tikai ziediņi, ja salīdzina ar reliģijas nezāli. Cilvēks tic.
-
15 rakstair doma