- 2022.11.01, 13:03
- ir sociālā demokrātija, sociālisms, demokrātiskais sociālisms, nacionālsociālisms, u.c. ideoloģijas, kas paredz noteiktu(s) skatījumu(s) par to, kā sabiedrībai būtu jāstrādā kopā, kādas ir kopīgās vērtības, sabiedrības mērķi, pieļaujamie saskarsmes veidi.
šobrīd Latvijā valdošā ideoloģija ir kapitālisms, un tas sevī ietver invidivuālismu, ar tādu "laissez faire" pieeju, ka principā neviens nevienam neko nesaka, neliedz un neierobežo.
bet vai Latvijas sabiedrība apzināti pieņēma šo ideoloģiju? vai šī ideoloģija ir apzināts pamats lēmumu un uzvedības noteikšanai? 90to gadu sākumā, kad PSRS un komunistiskā iekārta sabruka, bija "šoka terapija" un valsts pārgāja uz tirgus attiecībām, un par ideoloģisko pamatu tika pieņemts mežonīgais kapitālisms - iespējams, bez apzinātas novērtēšanas, bez tādas "satversmes sapulces" kas pasludinātu: "tagad daram šādi". tas viss notika noklusēti, bez izpratnes.
***
bet kas mani kaitina, ir ja cilvēki jauc, dzīvojot kapitālisma sistēmā pauž tādu vientiesīgu "neizpratni": sak, kāpēc sabiedrība šobrīd ir tik sašķelta, individuālistiska, un kā ir tā, ka cits citam nekādi necenšas palīdzēt. (atbilde: "palīdzēšana" kapitālisma/individuālisma sistēmā tiek vērtēta kā tā pati iejaukšanās cita cilvēka dzīvē, un vai iejaukšanās ir bijusi ar pozitīvu, vai negatīvu zīmi, neviens jau nevarēs pateikt!)
es šo pārdomu gabalu jau gribēju uzrakstīt kā reakciju pēc notikumu ķēdītes, kad piecgadīgais Ivans Berladins iekāpa autobusā lai glābtos pie vecmāmiņas, izkāpa nepareizajā pieturā, iegāja mežā un apmaldījās, lietū un salā nomira.
un tas ir nopietnāk, nekā paust neizpratni ka sabiedrība neierobežo kādu piedzērušos huligānu sabiedriskajā transportā, vai tantiņu ar garīga rakstura traucējumiem, vai smirdošu bomzi. bērnam nepajautā kāpēc viņš ir viens, vai viņam ir viss labi, vai varētu kaut kā palīdzēt, vai kaut ko paskaidrot, utt.
(vispār, kapitālisma/individuālisma sabiedriskajā līgumā šādas sarunas ar bērniem vīrietim varētu beigties visai negatīvi, dabūs skaidroties vai ir vai nav pedofils. vienīgi māte, kam pašai ir līdzīga vecuma bērni, vai policisti būtu pilnvaroti veikt sarunas, kas nebeigtos ar skaidrošanos par pedofīlijas aizdomām.)
katrs notikuma ķēdītes posms ir jau iepriekš bijis noteikts, uzrakstīts. šādu iznākumu diktē kapitālisma/individuālisma sistēmas noteikumi.
kapitālismā:
1) sabiedrība pat to kā iet tēvam un mātei neinteresējas. viņiem nepalīdz, neiejaucas.
2) par to kā iet bērnam, kamēr dzīvs, arī īpaši nevienam daļas nav. (te ir sasaiste ar (1) ka dienesti vispirms apsvērs iespēju bērnu no ģimenes atņemt, nevis palīdzēt ģimenei. iejaucas tikai lai izvairītos no krīzes (slepkavībām), bet ideoloģiskā atbalsta idejai, ka ģimenei ir jāpalīdz līdz krīzei nenobraukt, nav.)
3) sabiedriskajā transportā nevienam nav daļas par citiem. īstenībā, arī tas punkts par alkoholiķiem, bomžiem, ka nedrīkst braukt smidrošā, smērējošā apģērbā (lasi - piedirstās biksēs) jau paskaidro: nelaimē neviens tev nepalīdzēs. peries pats, kā māki.
4) par sabiedrības veselību kopumā neviens nerūpēsies. ir paredzēta "neredzamā tirgus roka", kas maģiski visu saliks pa plauktiņiem.
***
lai būtu skaidrāk, apskatīsim arī pretēju sabiedrības līgumu. (es gan neesmu dzirdējis vai tas kaut kur uz pasaules tā darbotos).
sabiedrība nolemj sākt rūpēties par jebkuru iedzīvotāju, kas nonācis nelaimē. pieņemsim, ievieš Basic Income (garantēto ienākumu katram), un sāk aktīvi skatīties uz visiem, kam ir grūtības. palicis bez pajumtes? iedod dzīvokli vai istabu. alkoholisms, atkarības? liek ārstēties. garīga rakstura traucējumu, psihiski nevesels? piespiedu ārstēties.
izveido dienestu kas apzinās visus bomžus un satīrīs situāciju. (lai gan būsim reālisti: vairākums bomžu kā neārstējami brauktu uz koloniju spaidu darbos).
ģimenēs piestaigā cilvēks kas skatās vai atmosfēra ir ok, vai viss iet labi. un tikko kā neiet, tā palīdz! piepalīdz ar naudu, ar padomu, ar resursiem.
sabiedriskajā transportā ir ideāla kārtība, tikko kā kāds sāk biški traucēt citus - uzreiz pienāk cilvēki kas noskaidros situāciju, un tā tiešām līdz galam, kas ir cilvēka dzīvē noticis, aizgājis greizi. un kā nolikt to lietu atpakaļ uz sliedēm. problēmas darbā? nāk runāties ar priekšniekiem. problēmas ģimenē? nāk noskaidrot situāciju, un tāda gluži psihologa palīdzība uzreiz. nav ģimenes, bet ir radikālas idejas? palīdz atrast domu biedrus, vai arī tikt no domu biedriem vaļā, incel gadījumā, piemēram.
sabiedrības modelis būtu visai preskriptīvs, ar noteiktu mērķi, un ar reāliem resursiem šos mērķus sasniegt.
(fantastiski! šķiet, ideja nav jauna, un arī dzirdam ne pirmo reizi.) - 26 rakstair doma
- 1.11.22 15:00 #
-
Nestrādās. Parūpēšanās resurss sabiedrībā ir galīgs, nemaz vēl nepārtulkojot basic income vienībās. Tava ideja nobīda parūpēšanos no sevis uz blakusstāvētāju. Un tā pa riņķi. Kapitālismā ikkatrs var parūpēties par sevi cik vien sirds kāro. Savukārt, tie, kuri par sevi negrib rūpēties, nerūpēsies arī par citu citā sistēmā. Tas ir tas pats mēģinājums pārdalīt bagātnieku naudu nabagiem, tikai šoreiz darbīgiem cilvēkiem tiks uzlikta nasta rūpēties par sliņķiem, kas principā ir tas pats.
Visdabiskāk ir ļaut darboņiem brīvu vaļu, attīstības vārdā. Kā zinām, stāvēt uz vietas ir spert soli atpakaļ. Ja visus darboņus pieliksim vāķīt bomžus, mūs gaida iznīcība. - Atbildēt
- 1.11.22 15:06 #
-
man neinteresē atziņa, ka naivā pieejā kaut kas "nestrādas". dod labāk idejas, kas, kā jādara, lai strādātu.
piemēram, tāds dienests kas "parūpēsies" būtu vispirms jāuztaisa un lai viņi paši par sevi rūpējas pirmos gadus, nu tipa par garīgo veselību un labklājību, paši par sevi. un tas palīdzētu lai tāds dienests nekļūst par tādu dīvainu gestapo slepenpolicijas paveidu.
līdzīgi kā ar policiju, dažreiz vajadzētu citu policiju kas pašus policistus uzrauga. - Atbildēt
- 1.11.22 15:44 #
-
Tiem cilvēkiem, kuri pauž minēto vientiesīgo neizpratni, vajadzētu pieteikties kādā no neskaitāmajiem arī pie gluži parasta kapitālisma brīvi eksistējošiem voluntāras citiem palīdzēšanas pasākumiem. Neviens nevienam neuzspiež aukstu individuālismu, gluži vienkārši neviens neuzspiež arī pretējo un preskriptīvo ("ar varu mīļš nekļūsi") un vismaz mani šāda aina visnotaļ apmierina.
- Atbildēt
- 1.11.22 19:43 #
-
sociālā iekārtā tam palīdzēšanas pasākumam būtu daudz nopietnāki līdzekļi un resursi pieejami. neviena valsts gan kā piemērs nenāk prātā.
- Atbildēt
- 1.11.22 19:47 #
-
Personīgi preferēju brīvu asociēšanos un spontāno ordnungu ārpus varbūt kaut kāda absolūti nepieciešamā top-down minimuma, nevis draugus-kontrolierus un valsts nozīmētas spaidu darbu kolonijas — kam gan, jāpiezīmē, ir viegli atrodami piemēri, galvenokārt vēsturiski, bet pa vienam otram prominentam arī vēl šobaltdien.
- Atbildēt
- 2.11.22 09:58 #
-
Tu preferē, bet nākas sadzīvot ar tādām lietām kā cilvēki, kas novesti tik tālu ka paņem ieročus un (ASV) iet skolā apšaut bērnus/skolotājus. Vai Latvijas mērogā - mirušā Ivana Berladina tēvs, Aleksejs Berladins, dzērumā izraisa avāriju kurā mirst 15 gadus veca meitene.
(Šeit tāda detaļa ka skolotāji varētu būt tie pirmie draugi - ja sabiedriskais līgums vienotos par plašākām pilnvarām, bet zinām jau ka ne visi skolotāji ir tā vārda pelnījuši. Ir skolotāji kas ir galīgi draņķi.) - Atbildēt
- 2.11.22 10:03 #
-
Ko lai saka, ne mani mērķi, ne manas vērtības. Gan jau atradīsies publika, kas šādus piedāvājumus uztvers ar ovācijām.
- Atbildēt
- 3.11.22 19:07 #
-
Cilvēki novedušies tik tālu, jo dzīvo sabiedrībā bez morālām vērtībām. ASV ir aizgājusi pilnīgi pa kreisi no veselā saprāta. Bez ģimenes kā sabiedrības stūrakmeņa un primārā kultivējamā institūta, bērni jūk prātā.
- Atbildēt
- 1.11.22 15:55 #
-
/ģimenēs piestaigā cilvēks kas skatās vai atmosfēra ir ok, vai viss iet labi. un tikko kā neiet, tā palīdz! piepalīdz ar naudu, ar padomu, ar resursiem./
Paga tad man būtu savā personiskajā telpā jālaiž kaut kādi kontrolieri kas skatās vai man viss labi?
Nē, tas ir pretrunā ar individuālismu un personiskās telpas jēdzienu.
Es domāju ka pilnīgi pietiek ja šādi kontrolētāji ierodas tad kad saņem signālu ka kaut kas nav OK. - Atbildēt
- 1.11.22 19:44 #
-
Tātad piedevām arī smadzeņu kompostrēšana, hearts and minds? Kādēļ gan mani tas nepārsteidz...
- Atbildēt
- 1.11.22 23:51 #
-
Nu jā bet tad tas būs mans draugs nevis sabiedrības pārstāvis un manu privāto info nevienam neizpaudīs.
- Atbildēt
- 3.11.22 10:59 #
-
šo redzēji? https://pikabu.ru/hot/feed/fink
Давайте называть вещи своми именами.
термин "стукач" - из уголовной среды.
Но стукачом считался не всякий доносчик, а только "свой" близкий, то есть такой же преступный элемент, который был в курсе дел, а закладывал корешей или коллег по воровскому делу с целью устранения конкурентов или выторговывания себе поблажек со стороны сотрудников правоохранительных органов.
Стукач = предатель.
Стучать - сдавать СВОИХ. Те, кто срет в подъезде, портит газон что бы не идти от авто лишние метры, садится за руль пьяным - мне НЕ СВОИ, и никаких общих дел с ними я иметь не желаю! - Atbildēt
- 3.11.22 12:01 #
-
Ahā, tā tagad tāda modīte white-washot kreisos totalitāros režīmus. Tik tālu jau aizgājis, ka centies noliegt padomjlaiku stukaču kultūru, kas nebūt nav saistīts ar augstāk minēto. Acīmredzot gribi atpakaļ tos laikus, kad par anti
wokepadomisku anekdoti varēji nopelnīt biļeti uz lēģeriem. - Atbildēt
- 3.11.22 19:01 #
-
Tātad tu aizstāvi tos, kas padomju laikos nodeva savus līdzpilsoņus VDK par antisovjetečinu? Varbūt tev pat šis režīms tagad liekas tīri neko?
- Atbildēt
- 1.11.22 15:56 #
-
/(atbilde: "palīdzēšana" kapitālisma/individuālisma sistēmā tiek vērtēta kā tā pati iejaukšanās cita cilvēka dzīvē, un vai iejaukšanās ir bijusi ar pozitīvu, vai negatīvu zīmi, neviens jau nevarēs pateikt!)/
Nu jā šis.
Pareizi.
Palīdzam tad kad palīdzību vēlas, ne citādi. - Atbildēt
- 1.11.22 16:02 #
-
Šāds modelis jau pastāvēja, kad cilvēki vēl dzīvoja pēc tradicionālajām ieražām un zem briesmīgās apspiedošās baznīcas uzraudzības. Problēma mūsdienu atomizācija un narcismā ir nevis kapitālisms, bet materiālisms un relatīvisms uz kā bāzējas viss mūsdienu Rietumu pseidomorāles karkass. Cilvēki senāk pat neviļus viens par otru rūpējas, jo taisīja daudz bērnus, dzīvoja kopīgās daudzpaaudžu ģimenēs un pat ja nedzīvoja vienā mājās, nepārtraukti ciemojās viens pie otra. Tāpat lieliska sociālā līme bija draudzes. Manai vecmāmiņai un viņas paaudzes cilvēkiem bija vairāk regulāri satiekamu radu un draugu, nekā cibā ir jūzeru. Šādā modeli savstarpēja pieskatīšana, palīdzība un korekcija notiek organiski un nav vajadzīgi nanny state sociokrāti, kas bolās no augšas.
- Atbildēt
- 1.11.22 16:54 #
-
> nevis kapitālisms, bet materiālisms
nebūtisks nošķīrums.
un pārapdzīvotības slavināšana, un vērtē baznīcas diktatūru kā apsveicamu? absurds. - Atbildēt
- 1.11.22 22:55 #
-
Būtiska, jo komunalitāte starp cilvēkiem eksistēja pat ar visu kapitālismu, kad cilvēki vēl nebija breinvašoti ateismā un narcismā, kā vienīgo vērtību atstājot naudas pelnīšanu un mantu pirkšanu. Feminisms, kas izbīdīja sievietēm par galveno mērķi karjeras veidošanu, tur pat blakus.
Baznīcas "diktatūra" noteikti ir apsveicamāka par valsts-aukles piespēlētiem "uzraugiem-draugiem", lai gan neesmu par teokrātiju. - Atbildēt
- 2.11.22 09:59 #
-
Un kā ir ar islama diktatūru? Vai arī ar baznīcu tu vienīgo patieso kādu padomā turi?
- Atbildēt
- 2.11.22 16:56 #
-
Islams man neinteresē. Tā ir mums naidīga un nepiemērota ideoloģija. Tiesa, tava ieraksta kontekstā, droši vien var izdarīt drošu minējumu, ka arī šajā kultūrā, starp tās adeptiem ir daudz vairāk šo savstarpējo komunālo attiecību. Lielas ģimenes, klani. Savējie savējiem palīdz. Noteikti ne-atomizēta sabiedrība kā Rietumos, īpaši urbānajā vidē.
Neredzu modernajā pasaulē nekādas alternatīvas vecajām tradīcijām, kur ģimene, saime un tauta ir pirmajā vietā. Ar visiem iespējamajiem marksima atzariem paši zinām kas vienmēr notiek. Ja nepatīk veco kultūru modeļi, tad atliek tik gaidīt, kad varēs savu smadzeni iekačāt kompī, kur laikam nekādu problēmu vairs nebūs. - Atbildēt