- 2022.11.01, 13:03
- ir sociālā demokrātija, sociālisms, demokrātiskais sociālisms, nacionālsociālisms, u.c. ideoloģijas, kas paredz noteiktu(s) skatījumu(s) par to, kā sabiedrībai būtu jāstrādā kopā, kādas ir kopīgās vērtības, sabiedrības mērķi, pieļaujamie saskarsmes veidi.
šobrīd Latvijā valdošā ideoloģija ir kapitālisms, un tas sevī ietver invidivuālismu, ar tādu "laissez faire" pieeju, ka principā neviens nevienam neko nesaka, neliedz un neierobežo.
bet vai Latvijas sabiedrība apzināti pieņēma šo ideoloģiju? vai šī ideoloģija ir apzināts pamats lēmumu un uzvedības noteikšanai? 90to gadu sākumā, kad PSRS un komunistiskā iekārta sabruka, bija "šoka terapija" un valsts pārgāja uz tirgus attiecībām, un par ideoloģisko pamatu tika pieņemts mežonīgais kapitālisms - iespējams, bez apzinātas novērtēšanas, bez tādas "satversmes sapulces" kas pasludinātu: "tagad daram šādi". tas viss notika noklusēti, bez izpratnes.
***
bet kas mani kaitina, ir ja cilvēki jauc, dzīvojot kapitālisma sistēmā pauž tādu vientiesīgu "neizpratni": sak, kāpēc sabiedrība šobrīd ir tik sašķelta, individuālistiska, un kā ir tā, ka cits citam nekādi necenšas palīdzēt. (atbilde: "palīdzēšana" kapitālisma/individuālisma sistēmā tiek vērtēta kā tā pati iejaukšanās cita cilvēka dzīvē, un vai iejaukšanās ir bijusi ar pozitīvu, vai negatīvu zīmi, neviens jau nevarēs pateikt!)
es šo pārdomu gabalu jau gribēju uzrakstīt kā reakciju pēc notikumu ķēdītes, kad piecgadīgais Ivans Berladins iekāpa autobusā lai glābtos pie vecmāmiņas, izkāpa nepareizajā pieturā, iegāja mežā un apmaldījās, lietū un salā nomira.
un tas ir nopietnāk, nekā paust neizpratni ka sabiedrība neierobežo kādu piedzērušos huligānu sabiedriskajā transportā, vai tantiņu ar garīga rakstura traucējumiem, vai smirdošu bomzi. bērnam nepajautā kāpēc viņš ir viens, vai viņam ir viss labi, vai varētu kaut kā palīdzēt, vai kaut ko paskaidrot, utt.
(vispār, kapitālisma/individuālisma sabiedriskajā līgumā šādas sarunas ar bērniem vīrietim varētu beigties visai negatīvi, dabūs skaidroties vai ir vai nav pedofils. vienīgi māte, kam pašai ir līdzīga vecuma bērni, vai policisti būtu pilnvaroti veikt sarunas, kas nebeigtos ar skaidrošanos par pedofīlijas aizdomām.)
katrs notikuma ķēdītes posms ir jau iepriekš bijis noteikts, uzrakstīts. šādu iznākumu diktē kapitālisma/individuālisma sistēmas noteikumi.
kapitālismā:
1) sabiedrība pat to kā iet tēvam un mātei neinteresējas. viņiem nepalīdz, neiejaucas.
2) par to kā iet bērnam, kamēr dzīvs, arī īpaši nevienam daļas nav. (te ir sasaiste ar (1) ka dienesti vispirms apsvērs iespēju bērnu no ģimenes atņemt, nevis palīdzēt ģimenei. iejaucas tikai lai izvairītos no krīzes (slepkavībām), bet ideoloģiskā atbalsta idejai, ka ģimenei ir jāpalīdz līdz krīzei nenobraukt, nav.)
3) sabiedriskajā transportā nevienam nav daļas par citiem. īstenībā, arī tas punkts par alkoholiķiem, bomžiem, ka nedrīkst braukt smidrošā, smērējošā apģērbā (lasi - piedirstās biksēs) jau paskaidro: nelaimē neviens tev nepalīdzēs. peries pats, kā māki.
4) par sabiedrības veselību kopumā neviens nerūpēsies. ir paredzēta "neredzamā tirgus roka", kas maģiski visu saliks pa plauktiņiem.
***
lai būtu skaidrāk, apskatīsim arī pretēju sabiedrības līgumu. (es gan neesmu dzirdējis vai tas kaut kur uz pasaules tā darbotos).
sabiedrība nolemj sākt rūpēties par jebkuru iedzīvotāju, kas nonācis nelaimē. pieņemsim, ievieš Basic Income (garantēto ienākumu katram), un sāk aktīvi skatīties uz visiem, kam ir grūtības. palicis bez pajumtes? iedod dzīvokli vai istabu. alkoholisms, atkarības? liek ārstēties. garīga rakstura traucējumu, psihiski nevesels? piespiedu ārstēties.
izveido dienestu kas apzinās visus bomžus un satīrīs situāciju. (lai gan būsim reālisti: vairākums bomžu kā neārstējami brauktu uz koloniju spaidu darbos).
ģimenēs piestaigā cilvēks kas skatās vai atmosfēra ir ok, vai viss iet labi. un tikko kā neiet, tā palīdz! piepalīdz ar naudu, ar padomu, ar resursiem.
sabiedriskajā transportā ir ideāla kārtība, tikko kā kāds sāk biški traucēt citus - uzreiz pienāk cilvēki kas noskaidros situāciju, un tā tiešām līdz galam, kas ir cilvēka dzīvē noticis, aizgājis greizi. un kā nolikt to lietu atpakaļ uz sliedēm. problēmas darbā? nāk runāties ar priekšniekiem. problēmas ģimenē? nāk noskaidrot situāciju, un tāda gluži psihologa palīdzība uzreiz. nav ģimenes, bet ir radikālas idejas? palīdz atrast domu biedrus, vai arī tikt no domu biedriem vaļā, incel gadījumā, piemēram.
sabiedrības modelis būtu visai preskriptīvs, ar noteiktu mērķi, un ar reāliem resursiem šos mērķus sasniegt.
(fantastiski! šķiet, ideja nav jauna, un arī dzirdam ne pirmo reizi.) - 26 rakstair doma
autortiesība
pīkstulis
ateja birkas
ienākt iedirst
