- 2016.11.07, 07:47
- "[...] Kopumā es esmu ļoti priecīgs, ka Latvijā veidojas veselīga inovatīva ekonomika. Latvijas vērtīgāko uzņēmumu topā pirmo reizi ir tehnoloģiju uzņēmums – "Mikrotīkls" – kurš 99% eksportē un sācies kā startaps. Tā ir zināma bezdelīga, kas rāda, ka ekonomikas struktūra sāk mainīties," pārliecināts ir Ašeradens.
Ja ņem vērā ka startaps Mikrotik tika dibināts 1996 gadā, un ir bijis 20 gadu "ieskrējiens" līdz vērtīgākajam uzņēmumam, var apjautāties: vai tiešām ir zināms ka Latvijas ekonomika ir pilna ar šādiem "zemūdenes" uzņēmumiem, par kuriem ministriem nekas nav zināms, bet kuri, 20 gadiem apritot, uzpeldēs un parādīsies visā krāšņumā?
Tas kas varētu sākt mainīties, ir ka Mikrotīkls ir viens uzņēmums un godīgi maksā nodokļus. Nevis tā kā tie ērmi būvniecības nozarē, kas atbildību un pasūtījumus sadalījuši pa N-SIA kastītēm, tā lai ne īpašnieki, ne labuma guvēji nebūtu zināmi. Un pie tam tās naudas apgrozās tādas ne pārāk lielas. (Vai arī otrādi, naudas apgrozās lielas, bet cauri šīm pastkastīšu SIA un "holdingu holdinga" struktūrām būvnieku reālais nopelnītās naudas apjoms tiek paslēpts?)
(Lai gan principā es redzu arī zināmu taisnību. Ja ir vecais zubrs Dzintars, kas apgroza 6 miljonus (un ir iekrājis 3 miljonu nodokļu parādus), un ir jaunais žiperīgais Madara (kuru, atceros, ap 2007. gadu reklamēja visādās jogas studijās utt, kā eko-kosmētiku, ļoti jau hip), kas būs jau 5 miljonus sasnieguši, tad jā, ekonomika mainās.) - 9 rakstair doma
- 7.11.16 10:20 #
-
Eiropas zirdziņš ir - streikot pret ūberu, dedzināt konkurentu mašīnas, breksita referendumu atcelt ar triju kautkādu tiesnešu lēmumu. Labi, ka ir tāda ieleja, kur tie stārtapi var izaugt un patverties, kad eirokrāti sāk tiem grauzt pušu kaklu.
- Atbildēt
- 7.11.16 15:03 #
-
Uber ir nedaudz inovatīvs ar to, ka var lietot telefonu pasūtīšanai, ko pārējās takšu kompānijas ir bijušas lēnas ieviešanā. Bet kopumā tā vairāk ir eksplutācija. Daudzi uber braucēji pat nenopelna minimālo algu, tāpēc kopumā pienesums ekonomikā ir apšaubāms. Es domāju, ka šis vairāk ir cenu dempings, kas protams klientiem ļoti patīk, bet ilgtermiņā draud ar monopolu un lielu cenu pieaugumu.
- Atbildēt
- 7.11.16 20:33 #
-
visi Uber braucēji ar ko esmu runājis tieši otrādi nopelna vairāk nekā minimālo algu caur Uber, turpretī taksometra medaljoni grūž vadītājus nabadzībā. Uber ir lieta, ko cilvēki dara papildus pamatdarbam -- tiek izmantots latentais kapitāls, atšķirībā no taksometriem, kur mašīna ir domāta tikai taksometra vadīšanai, so, protams, ka visādi šādi efficiencies uzkrājas un ir zemākas cenas.
- Atbildēt
- 7.11.16 22:16 #
-
Anekdotes nav pārliecinošas. :(
Neredzu starpību starp mašīna, kas paredzēta cilvēku pārvadājumiem, no privātas mašīnas, kas arī paredzēta cilvēku pārvadājumiem. Nekādai lielai starpībai tur ekonomiski nevajadzētu būt. Grūti iedomāties, kur tur varētu rasties lielāka efektivitāte, ja nu vienīgi netiek ierēķināta tā nauda un laiks, ko cilvēks pats iegulda savā mašīnā, bet par to neprasa samaksu. Reāli jau viņa mašīna nolietosies ātrāk, un lielā peļņa beigās izrādīsies pat zaudējumi.
Varbūt centralizēta pārvaldība nodrošina mazākas dīkstāves? Tas ir tāpēc, ka uber ir lielāks nekā daudzas mazās takšu kompānijas.
Varbūt viena lietotne piesaista vairāk klientu, kuri citādi negribētu čakarēties ar takša izsaukšanu? Tas ir pozitīvs mārketings. - Atbildēt
- 8.11.16 11:29 #
-
Manuprāt, valstīs, kur netiek ražoti auto un iegūta nafta, pienesums ekonomikai no carpooling, Uber utt. teorētiski varētu būt pat ļoti liels. Iedomājies, ja liela daļa piķa, ko mēs atdodam Vācijai utt. par mašīnām un naftas valstīm par degvielu, paliktu Latvijas ekonomikā (tie nav daži tūkstoši)! Bet nu tad cilvēkiem ir jāsaprot, cik privātais auto ir bezjēdzīgs pasākums (pieļauju, ka apgalvojumi par to, ka 95% laika mašīnas ir noparkotas, nav no tukša gaisa ņemti).
- Atbildēt
- 8.11.16 15:34 #
-
Carpooling ir gan kaut kas cits. Tas ir par mazākiem sastrēgumiem, parkinga vietām, resursu ietaupījumu, kad brauc >1 utt.
Uber gadījumā reāli mašīnai svarīgs ir nobraukums, un pa lielam nav svarīgi vai to sasniedz 2-3 gados vai 10-15 gados. Tas nemaina pārvadāšanai vajadzīgo mašīnu skaitu vai degvielas patēriņu, pieņemot, ka pārvedamo skaits nemainās. - Atbildēt