- 2009.10.21, 11:06
- Ošlejs riktīgi dedzina (Rīgas Laiks).
Vienīgais par ko tur var piesieties, ir par ideju ka 40% devalvācija būtu jāveic "vienā rāvienā". Bet tas ir tikai tāds neveiklums pašā sākumā, un pēc tam vēl seko daudz labu pārdomu.
Es pats apsveru, ka devalvācijas gaidas un arī devalvācijas fakts ir svarīgāks psiholoģiski, nekā kvantitatīvi. Tas ir, ja devalvēt, bet tikai simboliski, par 0.5%, piemēram, tas vienalga izsauks attiecīgo reakciju (visi kas spēs (kam ir), centīsies pārvērst uzkrājumus uz eiro). No otras puses, būs iespējamas racionālas balsis: "ko tu tur par pussantīmu dirsu taisies plēst"... Es gudroju, kas būtu, ja deklarētu, ka notiks devalvēšana, to pašu 15% koridora ietvaros, pa 0.5% mēnesī, tik ilgi cik nepieciešams - rezerve sanāk 30 mēnešiem, jeb divarpus gadiem...
Es uzskatu, ka ne jau valūtu attiecības skaitlīši ir tie, kas cilvēkiem liek rosīties, bet psiholoģiskais uzstādījums: kā inflācijas gaidas, tā devalvēšanas process (lai cik simboliski tas viss nebūtu).
Ekonomika ir apstājusies, sasalusi. Ko tur vairs ar svešzemju naudu izdarīt? Bezdarbs šo valsti saplēsīs kā sūda lupatu. Gan jau Latvijas bankā to apjēdz, bet es neesmu redzējis ka par to runātu ar pienācīgu uzsvaru (t.i., kliegtu).
***
Runā jau, ka "ekonomiku sildīs" - tikai nekas īsti nenotiek - varbūt dažiem ilgstošiem bezdarbniekiem ļauj piedalīties kautkādos darbos un saņemt Ls 100 mēnesī, tas lielākais ko esmu redzējis... Nu, vispār, klusām jau kautkas notiek: no VID taisās atlaist 1500 darbiniekus: tas uzlabos uzņēmējdarbības vidi, jo nebūs vairs tik ļoti jādreb, ka atnāks revīzija un uzņēmumu brutāli novērs (uzrēķinot sodus un sūdzot tiesā), SIA varēs dibināt ar Ls 100 pamatkapitālu (un vēl zobos Ls 100 Uzņēmumu Reģistram, par reģistrēšanu, un vēl Ls 24 Latvijas Vēstnesim par sludinājumu)...
Var iedomāties, ka NVA vienu dienu spers izmisuma soli, un organizēs visus bezdarbniekus kursos, kā dibināt SIA, un izsniegs tos Ls 250 biznesa uzsākšanai. - 25 rakstair doma
- 21.10.09 11:20 #
-
Vispār ir bijis kāds precedents, kad devalvāciju pavada privāto parādu pārcelšana nacionālajā (devalvējamajā) valūtā?
- Atbildēt
- 21.10.09 12:50 #
-
In addition to the corralito, the Ministry of Economy dictated the pesificación ("peso-ification"), by which all bank accounts denominated in dollars would be converted to pesos at official rate. This measure angered most savings holders and appeals were made by many citizens to declare it unconstitutional.
http://en.wikipedia.org/wiki/Argentine_economic_crisis_%281999%E2%80%932002%29 - Atbildēt
- 21.10.09 12:54 #
-
jocīgi, visi jauc šito ar to.
banku kontus pārvērst par vietējo valūtu ir viegli (nu, tas pats kas konfiscēt banku kontus)...
savukārt jautājums ir kā pārvērst KREDĪTUS (parādSAISTĪBAS) uz vietējo valūtu. - Atbildēt
- 21.10.09 12:55 #
-
ah! - nu a ja var pārvērst vienu vai problēmas pārvērst otru
soriki nepamanīju starpību
ja man uzprasītu, es teiktu, ka pie šībrīža RIGIBOR kursa labāk lai nemaina ;) - Atbildēt
- 21.10.09 12:58 #
-
nu, jā - padomāju
juridiski nav starpības vai tas ir depozīta vai kredīta līgums - vismaz es neredzu nekādas būtiskas starpības
viena persona iedod eiro otra parakstu par eiro saņemšanu un garantētu procentu
atnāk valsts un pasaka, ka no šodienas laseit nevis eiro, bet lats reiz šis cipars - Atbildēt
- 21.10.09 13:02 #
-
jā, šauri juridiski skatoties tā ir - un to es arī gribēju norādīt, ja ir politiskā griba, tad visi var iet un ieskrieties. vispār, valsts var pieņemt kādus vien likumus tā grib (gan pozitīvi, gan negatīvi - policejiskas valsts gadījumā).
to uzņēmējdarbībā sauc par politisko risku.
savukārt, ja valsts konvertē iedzīvotāju uzkrājumus bankās, tā ir tikai valsts iekšēja darīšana, un nevienam īsti nav pamata iejaukties. (valsts atkāpjas no saistībām pret iedzīvotājiem).
savukārt ja konvertē kredītus, tad kreditori (aizdevēji) ļoti pat var sākt kārpīties. tur tā starpība - ka ir arī otra puse, kam būs ko teikt. - Atbildēt
- 21.10.09 13:13 #
-
kas varētu nozīmēt, ka ne-latvijas bankas laipni palūgs saviem kredītņēmējiem pārslēgt līgumus ar savām "mammām" tepat zviedrijā, uz kurām savukārt diez ko nevarētu attiekties lv izdomātas valūtu konvertācijas.
- Atbildēt
- 21.10.09 13:19 #
-
nu, tā štelle ar likumu ka kredīta saistības = aprobežojas ar ķīlas atdošanu, šeit būtu tāds gājiens ar zirdziņu, lai bankas riskē palikt ar (imho - faktiski bezvērtīgiem) dzīvokļiem.
- Atbildēt
- 21.10.09 13:08 #
-
nu paga paga - depozītu noguldītāji pēc PAREX pieredzes arī ne vienmēr ir nacionālie noguldītāji
a aizdevēji šī likuma skatījumā var būt tikai un vienīgi latvijā reģistrēti uznēmumi vai filiāles - tātad latvijas un tās likumdošanas paklausīgie kalpi
uz ārvalstu bankām vai finanšu institūcijām latvijas nacionālie likumi netiek attiecināti nekādā makarā - viņus tas vienkārši neskar
atbilstoši - šobrīd meklēju iespēju kā lēti ātri un ērti avērt eiro kontu ārzemēs ;) i visas lietas - Atbildēt
- 21.10.09 13:11 #
-
tu drusku jauc principus - tiesiskā paļāvība vienā gadījumā un politiskais pohujs otrā.
tas ir - nacionālie likumi uz visu ko var tikt attiecināti, pēc vēlēšanās. ASV piemēram jau tagad aktīvi bagātnieku ofšorus trenkā - piespieda, piemēram, Šveici atteikties no banku noslēpuma... atklāt kam konti pieder. Vēsi!
tā ka, ja gribēs konfiscēt, nekur neliksies. ASV piemēram veica zelta konfiscēšanu 1933 gadā (ja neatdodi savu zeltu, sods 10 gadi cietumā)... nu un ko darīsi? - Atbildēt
- 21.10.09 13:14 #
-
nu es neatdotu - jo latvija nav amerika un līdz manam kontam vācijā vai šveicē viņiem protams vēlēšanās būtu tikt, tak laikam roķeles par īsām ;) i praktikuma imho pietrūks
- Atbildēt
- 21.10.09 17:53 #
-
Ošlejs komentāros dod šādu saiti: http://www.economist.com/businessfinanc
e/displaystory.cfm?story_id=14587377
It all started innocuously enough in the late 1980s. Many of Vorarlberg’s residents worked in neighbouring Switzerland and earned Swiss francs. So it seemed sensible enough to borrow in the same currency; Swiss interest rates were, after all, lower than those in Austria. Once the idea took off it spread fast and far. By the end of 2007 almost one-third of Austrian household borrowing was denominated in foreign currencies with low rates.
[...]
Austria’s financial regulators wrote rules in 2003 to protect consumers from huge currency swings (by, for instance, forcing the loans to convert into local currency if the value of the foreign debt rose above a certain threshold). - Atbildēt
- 23.10.09 10:15 #
-
Man neizdodas reālu aprakstu atrast ārpus šī te, drīzāk izskatās, ka Austrijā bankām ir atļauts vienpusēji izlemt konvertēt kredītu uz Eiro. Mūsu gadījumā tas neattiektos ne uz Swed ne Seb ne Danske ne Nordea. Tikai uz Parex, Hipotēku&zemes un tamlīdzīgām. Ne-latu valsts bankai nav nekādas intereses pārnest kredītu uz latiem.
Forced conversion: If the foreign currency loan can no longer be properly serviced or is no longer sufficiently covered, for instance due to an unfavourable exčange rate performance, the bank may convert the loan into a euro loan by force at the unfavourable exchange rate. The same applies if the repayment vehicle is not properly serviced or does not yield the income projected.
Konversija tātad ir, bet 1)pēc bankas izvēles 2)pēc tās dienas (nelabvēlīgā) kursa 3)un man ir smaga aizdoma, ka pie viena tiek mainīta arī procentlikme.
Ja procentlikme tiek mainīta, tad, atvaino, bet arī kredīta seguma sašaurināšana tikai uz ķīlas vērtību nedos absolūti neko. Vienkārši tiks piemērota šim riskam atbilstoša procentlikme _visiem_.
BTW, tuvāk tam, ko tu meklē varbūt ir Ungārijas piemērs. Jau gadu aizņēmēji var prasīt bankām, lai kredītu pārnes uz Forintiem un bankas pārrēķinu veic bez papildus komisijas maksām. Un tik un tā - tagad, gadu vēlā ne-forintos apkalpojamo kredītu procents nav radikāli krities. Vēl jo sliktāk - paziņojums vien toreiz ir dubultojis ungāru HUF staprbanku likmi (lasi: viņu "rigibor"). Ko dod devalvācija (+conversion), ja ar to komplektā nāk 30%+ starpbanku kredītlikmes?
Jā, ir(bija) nepareizi no valsts (un no banku) puses spiest iedzīvotājiem principā sākt spēlēties valūtas biržā, izmantojot sev vienīgo piederošo mitekli par nodrošinājumu. Jo iedzīvotāji nekādi nevarēja būt pietiekami izglītoti par to, kādu risku viņi uzņemas. Diemžēl mēs dzīvojam ļoti liberālā valstī, kas tradicionāli uzskata līgumslēdzējus par līdzvērtīgiem - pat ja tā ir banka ar saviem resursiem, pret purniņu, kas saņēmis to, ko nu mūsu valstī uzskata par adekvātu izglītību - ar mokām ticis ar 12.klases matemātikas eksāmenu galā. - Atbildēt
- 21.10.09 12:46 #
-
vajadzētu atvērt savu webservisu kas ļauj publicēt savus 'uzņēmuma dibināšanas sludinājumus' un sūdzēt to vēstnesi un valsti tiesā. Sak kas t;a bar bezjēgas naudas kāšanu, konkurences kropļošanu un antisociālu monopolizēšanu.
- Atbildēt
- 21.10.09 12:57 #
-
nu, kautkur jau parādījās arī ideja ka vēstnesis varētu no tās maksas arī atteikties, un vnk publicēt pie sevis lv.lv elektroniski un miers. būtu svētīgi.
- Atbildēt
- 21.10.09 13:26 #
-
vai arī likt pašam lursoftam izmaiņas savā datubāzē rādīt savā galvenajā lapā bez maksas un miers. vai arī vispār palaist kā rss fīdu, un lai vēstnesis arī rāda savā lapā šos svarīgos jaunumus, jau jau tas ir tas oficiālais rupors. Bet nu var arī to vestnesi vispār izslēgt no ķēdītes. Ur<->Lursofts un miers.
- Atbildēt
- 21.10.09 13:01 #
-
man vēl līdz šim brīdim netop skaidrs, kāda mārutka pēc viņš ir vajadzīgs ;)
- Atbildēt
- 21.10.09 13:03 #
-
tas gan. kā uzņēmumi - iesniedz pārskatus gan VID, gan UR. bija tas priekšlikums, ja UR tik ļoti vajadzīgs, lai VID paši pārsūta tos pārskatus uz UR.
- Atbildēt