- 2009.10.21, 11:06
- Ošlejs riktīgi dedzina (Rīgas Laiks).
Vienīgais par ko tur var piesieties, ir par ideju ka 40% devalvācija būtu jāveic "vienā rāvienā". Bet tas ir tikai tāds neveiklums pašā sākumā, un pēc tam vēl seko daudz labu pārdomu.
Es pats apsveru, ka devalvācijas gaidas un arī devalvācijas fakts ir svarīgāks psiholoģiski, nekā kvantitatīvi. Tas ir, ja devalvēt, bet tikai simboliski, par 0.5%, piemēram, tas vienalga izsauks attiecīgo reakciju (visi kas spēs (kam ir), centīsies pārvērst uzkrājumus uz eiro). No otras puses, būs iespējamas racionālas balsis: "ko tu tur par pussantīmu dirsu taisies plēst"... Es gudroju, kas būtu, ja deklarētu, ka notiks devalvēšana, to pašu 15% koridora ietvaros, pa 0.5% mēnesī, tik ilgi cik nepieciešams - rezerve sanāk 30 mēnešiem, jeb divarpus gadiem...
Es uzskatu, ka ne jau valūtu attiecības skaitlīši ir tie, kas cilvēkiem liek rosīties, bet psiholoģiskais uzstādījums: kā inflācijas gaidas, tā devalvēšanas process (lai cik simboliski tas viss nebūtu).
Ekonomika ir apstājusies, sasalusi. Ko tur vairs ar svešzemju naudu izdarīt? Bezdarbs šo valsti saplēsīs kā sūda lupatu. Gan jau Latvijas bankā to apjēdz, bet es neesmu redzējis ka par to runātu ar pienācīgu uzsvaru (t.i., kliegtu).
***
Runā jau, ka "ekonomiku sildīs" - tikai nekas īsti nenotiek - varbūt dažiem ilgstošiem bezdarbniekiem ļauj piedalīties kautkādos darbos un saņemt Ls 100 mēnesī, tas lielākais ko esmu redzējis... Nu, vispār, klusām jau kautkas notiek: no VID taisās atlaist 1500 darbiniekus: tas uzlabos uzņēmējdarbības vidi, jo nebūs vairs tik ļoti jādreb, ka atnāks revīzija un uzņēmumu brutāli novērs (uzrēķinot sodus un sūdzot tiesā), SIA varēs dibināt ar Ls 100 pamatkapitālu (un vēl zobos Ls 100 Uzņēmumu Reģistram, par reģistrēšanu, un vēl Ls 24 Latvijas Vēstnesim par sludinājumu)...
Var iedomāties, ka NVA vienu dienu spers izmisuma soli, un organizēs visus bezdarbniekus kursos, kā dibināt SIA, un izsniegs tos Ls 250 biznesa uzsākšanai. - 25 rakstair doma
- 23.10.09 10:15 #
-
Man neizdodas reālu aprakstu atrast ārpus šī te, drīzāk izskatās, ka Austrijā bankām ir atļauts vienpusēji izlemt konvertēt kredītu uz Eiro. Mūsu gadījumā tas neattiektos ne uz Swed ne Seb ne Danske ne Nordea. Tikai uz Parex, Hipotēku&zemes un tamlīdzīgām. Ne-latu valsts bankai nav nekādas intereses pārnest kredītu uz latiem.
Forced conversion: If the foreign currency loan can no longer be properly serviced or is no longer sufficiently covered, for instance due to an unfavourable exčange rate performance, the bank may convert the loan into a euro loan by force at the unfavourable exchange rate. The same applies if the repayment vehicle is not properly serviced or does not yield the income projected.
Konversija tātad ir, bet 1)pēc bankas izvēles 2)pēc tās dienas (nelabvēlīgā) kursa 3)un man ir smaga aizdoma, ka pie viena tiek mainīta arī procentlikme.
Ja procentlikme tiek mainīta, tad, atvaino, bet arī kredīta seguma sašaurināšana tikai uz ķīlas vērtību nedos absolūti neko. Vienkārši tiks piemērota šim riskam atbilstoša procentlikme _visiem_.
BTW, tuvāk tam, ko tu meklē varbūt ir Ungārijas piemērs. Jau gadu aizņēmēji var prasīt bankām, lai kredītu pārnes uz Forintiem un bankas pārrēķinu veic bez papildus komisijas maksām. Un tik un tā - tagad, gadu vēlā ne-forintos apkalpojamo kredītu procents nav radikāli krities. Vēl jo sliktāk - paziņojums vien toreiz ir dubultojis ungāru HUF staprbanku likmi (lasi: viņu "rigibor"). Ko dod devalvācija (+conversion), ja ar to komplektā nāk 30%+ starpbanku kredītlikmes?
Jā, ir(bija) nepareizi no valsts (un no banku) puses spiest iedzīvotājiem principā sākt spēlēties valūtas biržā, izmantojot sev vienīgo piederošo mitekli par nodrošinājumu. Jo iedzīvotāji nekādi nevarēja būt pietiekami izglītoti par to, kādu risku viņi uzņemas. Diemžēl mēs dzīvojam ļoti liberālā valstī, kas tradicionāli uzskata līgumslēdzējus par līdzvērtīgiem - pat ja tā ir banka ar saviem resursiem, pret purniņu, kas saņēmis to, ko nu mūsu valstī uzskata par adekvātu izglītību - ar mokām ticis ar 12.klases matemātikas eksāmenu galā. - Atbildēt