- 2009.10.21, 11:06
- Ošlejs riktīgi dedzina (Rīgas Laiks).
Vienīgais par ko tur var piesieties, ir par ideju ka 40% devalvācija būtu jāveic "vienā rāvienā". Bet tas ir tikai tāds neveiklums pašā sākumā, un pēc tam vēl seko daudz labu pārdomu.
Es pats apsveru, ka devalvācijas gaidas un arī devalvācijas fakts ir svarīgāks psiholoģiski, nekā kvantitatīvi. Tas ir, ja devalvēt, bet tikai simboliski, par 0.5%, piemēram, tas vienalga izsauks attiecīgo reakciju (visi kas spēs (kam ir), centīsies pārvērst uzkrājumus uz eiro). No otras puses, būs iespējamas racionālas balsis: "ko tu tur par pussantīmu dirsu taisies plēst"... Es gudroju, kas būtu, ja deklarētu, ka notiks devalvēšana, to pašu 15% koridora ietvaros, pa 0.5% mēnesī, tik ilgi cik nepieciešams - rezerve sanāk 30 mēnešiem, jeb divarpus gadiem...
Es uzskatu, ka ne jau valūtu attiecības skaitlīši ir tie, kas cilvēkiem liek rosīties, bet psiholoģiskais uzstādījums: kā inflācijas gaidas, tā devalvēšanas process (lai cik simboliski tas viss nebūtu).
Ekonomika ir apstājusies, sasalusi. Ko tur vairs ar svešzemju naudu izdarīt? Bezdarbs šo valsti saplēsīs kā sūda lupatu. Gan jau Latvijas bankā to apjēdz, bet es neesmu redzējis ka par to runātu ar pienācīgu uzsvaru (t.i., kliegtu).
***
Runā jau, ka "ekonomiku sildīs" - tikai nekas īsti nenotiek - varbūt dažiem ilgstošiem bezdarbniekiem ļauj piedalīties kautkādos darbos un saņemt Ls 100 mēnesī, tas lielākais ko esmu redzējis... Nu, vispār, klusām jau kautkas notiek: no VID taisās atlaist 1500 darbiniekus: tas uzlabos uzņēmējdarbības vidi, jo nebūs vairs tik ļoti jādreb, ka atnāks revīzija un uzņēmumu brutāli novērs (uzrēķinot sodus un sūdzot tiesā), SIA varēs dibināt ar Ls 100 pamatkapitālu (un vēl zobos Ls 100 Uzņēmumu Reģistram, par reģistrēšanu, un vēl Ls 24 Latvijas Vēstnesim par sludinājumu)...
Var iedomāties, ka NVA vienu dienu spers izmisuma soli, un organizēs visus bezdarbniekus kursos, kā dibināt SIA, un izsniegs tos Ls 250 biznesa uzsākšanai. - 25 rakstair doma
- 21.10.09 12:50 #
-
In addition to the corralito, the Ministry of Economy dictated the pesificación ("peso-ification"), by which all bank accounts denominated in dollars would be converted to pesos at official rate. This measure angered most savings holders and appeals were made by many citizens to declare it unconstitutional.
http://en.wikipedia.org/wiki/Argentine_economic_crisis_%281999%E2%80%932002%29 - Atbildēt
- 21.10.09 12:54 #
-
jocīgi, visi jauc šito ar to.
banku kontus pārvērst par vietējo valūtu ir viegli (nu, tas pats kas konfiscēt banku kontus)...
savukārt jautājums ir kā pārvērst KREDĪTUS (parādSAISTĪBAS) uz vietējo valūtu. - Atbildēt
- 21.10.09 12:55 #
-
ah! - nu a ja var pārvērst vienu vai problēmas pārvērst otru
soriki nepamanīju starpību
ja man uzprasītu, es teiktu, ka pie šībrīža RIGIBOR kursa labāk lai nemaina ;) - Atbildēt
- 21.10.09 12:58 #
-
nu, jā - padomāju
juridiski nav starpības vai tas ir depozīta vai kredīta līgums - vismaz es neredzu nekādas būtiskas starpības
viena persona iedod eiro otra parakstu par eiro saņemšanu un garantētu procentu
atnāk valsts un pasaka, ka no šodienas laseit nevis eiro, bet lats reiz šis cipars - Atbildēt
- 21.10.09 13:02 #
-
jā, šauri juridiski skatoties tā ir - un to es arī gribēju norādīt, ja ir politiskā griba, tad visi var iet un ieskrieties. vispār, valsts var pieņemt kādus vien likumus tā grib (gan pozitīvi, gan negatīvi - policejiskas valsts gadījumā).
to uzņēmējdarbībā sauc par politisko risku.
savukārt, ja valsts konvertē iedzīvotāju uzkrājumus bankās, tā ir tikai valsts iekšēja darīšana, un nevienam īsti nav pamata iejaukties. (valsts atkāpjas no saistībām pret iedzīvotājiem).
savukārt ja konvertē kredītus, tad kreditori (aizdevēji) ļoti pat var sākt kārpīties. tur tā starpība - ka ir arī otra puse, kam būs ko teikt. - Atbildēt
- 21.10.09 13:13 #
-
kas varētu nozīmēt, ka ne-latvijas bankas laipni palūgs saviem kredītņēmējiem pārslēgt līgumus ar savām "mammām" tepat zviedrijā, uz kurām savukārt diez ko nevarētu attiekties lv izdomātas valūtu konvertācijas.
- Atbildēt
- 21.10.09 13:19 #
-
nu, tā štelle ar likumu ka kredīta saistības = aprobežojas ar ķīlas atdošanu, šeit būtu tāds gājiens ar zirdziņu, lai bankas riskē palikt ar (imho - faktiski bezvērtīgiem) dzīvokļiem.
- Atbildēt
- 21.10.09 13:08 #
-
nu paga paga - depozītu noguldītāji pēc PAREX pieredzes arī ne vienmēr ir nacionālie noguldītāji
a aizdevēji šī likuma skatījumā var būt tikai un vienīgi latvijā reģistrēti uznēmumi vai filiāles - tātad latvijas un tās likumdošanas paklausīgie kalpi
uz ārvalstu bankām vai finanšu institūcijām latvijas nacionālie likumi netiek attiecināti nekādā makarā - viņus tas vienkārši neskar
atbilstoši - šobrīd meklēju iespēju kā lēti ātri un ērti avērt eiro kontu ārzemēs ;) i visas lietas - Atbildēt
- 21.10.09 13:11 #
-
tu drusku jauc principus - tiesiskā paļāvība vienā gadījumā un politiskais pohujs otrā.
tas ir - nacionālie likumi uz visu ko var tikt attiecināti, pēc vēlēšanās. ASV piemēram jau tagad aktīvi bagātnieku ofšorus trenkā - piespieda, piemēram, Šveici atteikties no banku noslēpuma... atklāt kam konti pieder. Vēsi!
tā ka, ja gribēs konfiscēt, nekur neliksies. ASV piemēram veica zelta konfiscēšanu 1933 gadā (ja neatdodi savu zeltu, sods 10 gadi cietumā)... nu un ko darīsi? - Atbildēt