- 2009.06.26, 13:54
- Daudzi vaino ministrus, ka tie nespēj veikt vai neveic reformas savā ministrijā. Bet kas ir ministrs? Demokrātiskā valstī ministrs tiek izvēlēts kā tautas pārstāvis, lai iegrožotu ministrijas birokrātu mašīnu, lai censtos to virzīt demokrātiskā, iedzīvotājiem izdevīgā virzienā.
Latvijā tas nav noticis, bet padomāsim vēlreiz. Ministrijā visaugstākais amats, bez ministra, ir valsts sekretārs. Valsts sekretārs ir ministrijas darbinieks, nav vēlēts amats, un ar sevi viņš personificē, būtībā, visu ministrijas birokrātisko mašīnu, un strādā savā amatā ilgtermiņā.
Ministrs, savukārt, tiek iecelts uz laiku, un būtībā ministrijas darbā nepiedalās - tikai paraksta (vai neparaksta) ierēdņu uzražotos MK noteikumus, likumu projektus un citādus papīrus. Demokrātiskā sabiedrībā ministram būtu jāmet visi likumu projekti un noteikumu projekti atpakaļ, ar vārdiem "šie piedāvātie likumi ir nedemokrātiski, tie ir pret tautas interesēm! Jūs, birokrāti, tikai gribat paplašināt savu varu, un pavairot savu rijīgo aparātu - bet es stāvēšu tam pretī!"
(Latvijā tas nav noticis, šķiet, ar mirkli kad ministrs saņem portfelīti un iesēžas krēslā, viņš sāk lobēt ministrijas (birokrātijas) intereses, un sāk spļaut tautai virsū - lai gan brīdi atpakaļ viņš bija nācis no tautas, un bija tāds pat mazais cilvēks... bet tas uzreiz tiek aizmirsts. Tikai paejot gadiem mūsu ministri varētu saķert galvu un teikt "Kāds es biju muļķis, mani taču aptina ap pirkstu kā mazo ezi! Man taču bija jāaizstāv TAUTAS intereses, nevis jālobē birokrātu piepirstie gaiteņi..." )
Vēlreiz: demokrātiskā valstī ministam ir jārealizē pretestība pret valsts sekretāra centieniem: valsts sekretārs pārstāv ministrijas (birokrātijas) intereses, ministrs pārstāv tautas (iedzīvotāju) intereses. Skaidrs, ko birokrāti grib - un ministram būtu nemitīgi jāiegrožo viņu centieni. Ar to totalitāra valsts atšķiras no demokrātiskas, ka totalitārā valstī birokrātijas rulli neiegrožo neviens.
(Kas Latvijā īstenībā ir noticis. Demokrātija te ir tikai vārdos, bet ne deputātiem, ne ministriem nav izpratnes par savu īsteno misiju.)
Atgādināšu, ka valsts pārvaldē strādājošie ir tādi paši iedzīvotāji kā mēs visi, bet tikko viņi ieņem vietas savos birokrātijas gaiteņos, no rīta ierodas savos kabinetos, sākas viņu pret-iedzīvotājiem vērstais apspiešanas un brīvības ierobežošanas darbs. Varēto nodomāt: vai tad viņi nesaprot, ka īstenībā saviem tēviem, mātēm, meitām, brāļiem atņem brīvību, galu galā paši sevi ved uz verdzības ceļa? Diemžēl... cilvēks ir tāds, viņš spēj spēlēt tikai vienu lomu, ja tu esi birokrāts un tev ir vara, tu tikai centīsies šo varu audzēt un vairot. Vara maina cilvēka domāšanu un uztveri.
***
Demokrātiskā sistēmā mēs lamātu ministrijas, ierēdņus, valsts sekretārus par neizdarību - nevis savus ministrus. Jo ministri pārstāvētu tautu - bet diemžēl Latvijā tā nav. Ministrs iesēžas krēslā un sāk pārstāvēt ministriju un nozari. Šiem cilvēkiem trūkst izpratnes par viņiem uzticēto misiju: strādāt PRET savas ministrijas ierēdņu armiju, strādāt priekš TAUTAS, priekš iedzīvotājiem.
***
Tātad, pārmetam Veselības ministram Ivaram Eglītim (TP) un Izglītības ministrei Tatjanai Koķei (ZZS) par to ka viņi nespēj veikt reformas. Bet kas īstenībā veic reformas? Pati ministrija. Kas īstenībā dara reformēšanas darbu? Valsts sekretārs: VM - Aldonis Ploriņš, IzM - Mareks Gruškevics. Bet šie abi cilvēki ir dziļā interešu konfliktā, viņiem ir jāreformē birokrātija ko paši radījuši, paši izauklējuši (kā birokrātijas pārstāvji).
Bet skumji vienalga, veselības ministrus nodirš no galvas līdz kājām - bet par tādu Aldoni Ploriņu neviens nav dzirdējis. Dzīvo kā niere taukos. Izglītības ministrus nolādē un lamā, bet Mareks Gruškevičs lūdz lai viņam samazina algu un spodrina savu tēlu...
Skaidrs, ka nekas tur neizdosies, bet arī ministram īsti nav ko pārmest. Un valsts sekretāram nav jēga pārmest pat ne tik: viņa iekšējā motivācija ir tikai pretoties jebkādām reformām.
Vadoties pēc Parkinsona "Augošās piramīdas" likuma, birokrātiju (ministriju) var tikai likvidēt, un izveidot atkal no nulles, uzticēt tai reformēt pašai sevi nav iespējams.
***
Līdzīgu domu es dzirdēju arī LSDSP piedāvājumā pašvaldību vēlēšanām, par to, ka Rīgas domes lēmējvaru ir jāatdala no izpildvaras: jo šobrīd faktiski ir tā ka ievēlēts deputāts, kam jāaizstāv iedzīvotāju intereses, tiek pie darba izpildvaras struktūrās (dabū siltu vietiņu), bet faktiski kļūst par skrūvīti izpildvaras birokrātijā, un sāk lobēt birokrātijas intereses!
Sekojoši: pirms vēlēšanām visi runā, kā atļaus sēdēt parkos zālē, bet pēc vēlēšanām sēdēt parkos aizliedz, un aizliedz arī alkoholu jebkādā iepakojumā - rada darbu pašvaldības policistiem (staigāt pa parkiem, kontrolēt lai neviens nesēd zālē, un pārbaudīt vai tavā sulas pakā nav īstenībā uzjaukta skrūve! "dod paostīt!" un rakstīt protokolus: easy money!).
Deputāts, strādājot izpildvarā, tiek pārņemts un faktiski balso lai realizētu "savas" izpildvaras intereses, paplašināt "savu" departamentu, nekādā gadījumā neapvienot struktūras, tikai noslaukt no iedzīvotājiem vairāk naudas un radīt vairāk darba vietas policistiem, bet nevis aizstāv iedzīvotāju intereses (kuras pārstāvēt viņš tika ievēlēts): samazināt birokrātijas un policejiskās kontroles slogu, iegūt vairāk brīvību... - 25 rakstair doma
- 26.6.09 14:22 #
-
Kaa tu to domaaji? Katrs ministrs par sevi? Nu vinjam jau ir izveele kuraa pusee nostaaties, no taa
vinjam alga nemainiisies. AFAIK nejau ministrija un valsts sekretaars nosaka ministra algu. - Atbildēt
- 26.6.09 14:32 #
-
nu, teorētiski tāpēc jau ir politiski ieceltie ministri, kam būtu jāveic reformas, graizot tos ierēdņus bez kāda sentimenta (bija tāds gadījums kā Gundars Bērziņš veselības ministra amatā, neviena nemīlēts, ar medicīnas ierēdņiem pusdienas kopā neēdis, bet tāpēc arī bez aizspriedumiem varēja slēgt veselas slimnīcas, cik tu veiksmīgi, tas cits jautājums), bet praksē ik pa brīdim kādam ienāk prātā, ka labs ministrs ir "profesionālis", kurš visu mūžu nostrādājis attiecīgajā nozarē
- Atbildēt
- 26.6.09 15:10 #
-
jā, īstenībā jau drusku neforši sanāk ar tiem ministriem-profesionāļiem: nolobē savu nozari līdz absurdam, tā ka pārējie var tikai atliekties.
- Atbildēt
- 4.7.09 01:05 #
-
Ministram jebkurā gadījumā jābūt ar krampi, citādi viņš būs tikai valsts sekretāra piedeva. Šai tēzei es varu pilnībā piekrist no puspersoniskas pieredzes.
- Atbildēt
- 26.6.09 17:34 #
-
labs raksts,kā vienmēr.
istenība no šada rakursa pat nebiju iedomajies ministriju sekretaru un ministru pašu funkcionēsanu - Atbildēt
- 26.6.09 18:06 #
-
Problēma is sistēmā, kura izvirza vadošajos birokrātijas amatos (valsts sekretāru, iestāžu vai departamentu vadītāju u.tml.) pārsvarā vadoties nevis pēc to godaprāta un spējām, bet vairāk pēc pazīšanās un politiskās piederības. Un pašus vadošākos birokrātus (iestāžu vadītājus piemēram) amatos mēdz iecelt tieši politiķi. Un attiecīgie politiskie ielikteņi savus kadrus mēdz izraudzīties pēc līdzīgiem kritērijiem. Vispār ja ministrs vēlētos tikt vaļā no attiecīgā valsts sekretāra, tad praktiski tā nemēdz būt problēma - atcerēsimies, kā savlaik Rivža no IZM brutuāli izēda valsts sekretāri Jarinovsku (starp citu ļoti kompetentu speciālisti valsts pārvaldes jautājumos) atklāti atzīstot,ka tas darīts tikai tādēļ, ka viņa neesot "lojāla".
Varam paņemt arī Tieslietu ministriju, kurā (politisku "maiņas darījumu" rezultātā) par valsts sekretāru ir persona bez juridiskās izglītības (līdz ar to palielinās ministra ietekme pār attiecīgo nozari).
Karoče roc no kura gala gribi - līdz politiķiem tāpat aizraksies. - Atbildēt
- 26.6.09 18:29 #
-
tā ir - politiķis (ministrs) ar birokrātu (valsts sekretāru) te uz vienu roku.
bet par kompetentu/nekompetentu man grūti izteikties: kompetents būtu tāds, kas savu ministriju turētu 2003-2004 gada izmēros. - Atbildēt
- 27.6.09 00:19 #
-
Par izmēriem runājot - tur ar jāskatās ļoti individuāli, jo mūsu valsts pārvaldē ne tikai amati, bet arī štati tiek dalīti pēc subjektīviem kritērijiem. Nereti papildus štata vietas tiek piešķirtas tiem, kuriem lielāks krāniņš un/vai kuri skaļāk bļauj, apdalot tos, kuriem tādas objektīvi var būt vajadzīgas. Rezultātā blakus iestādēm ar ļoti uzpūstiem štatiem (lielākoties tās ir ministrijas) pastāv iestādes ar štatu skaitu, kas nav pietiekams to funkciju kvalitatīvai izpildei (pārsvarā ministriju padotības iestādes). Bez viena pamatīga funkcionālā audita, automātiski visu vienādi apcērpot, pastāv risks, ka visvairāk cietīs tieši tās iestādes, kurām jau tā ar kapacitāti ir sūdīgi, kamēr liekēžu kantori tikai nedaudz tiks attaukoti.
- Atbildēt
- 27.6.09 09:30 #
-
būtībā nav svarīgi vai iestādei pietiek štatu "funkciju kvalitatīvai izpildei" - jautājums cik tās funkcijas ir būtiskas un vajadzīgas iedzīvotājiem.
birokrāti mīl izdomāt tādas funkcijas kas nevienam īstenībā nav vajadzīgas, izņemot pašus birokrātus, birokrātija aug un audzē sevi, izdomājot procedūras un reģistrus, kas rada darbu un funkcijas, bet ne rezultātu. (būtībā birokrātija negrib dot rezultātus, ideāls taču ir bezgalīgs process, un nulle rezultātu). - Atbildēt
- 27.6.09 12:13 #
-
Nu lūk par šito atļaušos nepiekrist - pēc savas pieredzes varu teikt,ka birokrāts vulgaris, kā reizi parasti vēlas lai viņam to funkciju nebūtu pārāk daudz un viņa kompetence nebūtu pārāk plaša t.i. lai ir iespējams cik iespējami daudzus jautājumus nogrūst citai birokrātijas struktūrvienībai. Un vispār iestāžu funkciju noteikšana ir tīri likumdevēja kompetencē, tādēļ pašiem birokrātiem uz to ir tikai netieša ietekme.
Par birokrātijas paplašināšanos - tā notiek pašas attiecīgās struktūras iekšienē, kad piemēram tiek radīti jauni (nereti pilnīgi nevajadzīgi) amati, lai savi cilvēki skaitītos augstākā amatā (ar visām no tām izrietošajām atalgojuma sekām), kad tiek izdomāta nepieciešamība pēc lielāka cilvēku skaita jau esošo funkciju izpildei.
Manuprāt ja novērstu dažādu iestāžu funkciju pārklāšanos (kuras rezultātā ierindas pilsonis nereti kļūst par bumbu birokrātu futbolā), tas jau būtu ļoti liels solis uz priekšu. - Atbildēt
- 27.6.09 12:17 #
-
kā tu vari nepiekrist, ja pats saviem vārdiem skaidro "[lai] kompetence nebūtu pārāk plaša t.i. lai ir iespējams cik iespējami daudzus jautājumus nogrūst citai birokrātijas struktūrvienībai" -
tas ir mehānisms kas rada papildus struktūrvienības un papildus amatus kurus aizpildīt ar sēžamvietām.
tā ka darbojas izplešanās mehānisms gan iekšā, gan uz ārpusi. "nav īsti mana kompetence, uztaisīsim jaunu departamentu / aģentūru". - Atbildēt
- 27.6.09 13:17 #
-
Ir būtiska atšķirība starp birokrātijas funkciju paplašināšanu un birokrātijas štatu palielināšanu jau esošo funkciju veikšanai.
Nepiekrītu par mehānismu - ja birokrātijas struktūrvienībām ir domstarpības par kompetenci, tas nozīmē, ka gan vienas gan otras struktūras darbību regulējošajos normatīvajos aktos ir norāde par to, ka minētās funkcijas jāveic attiecīgajai struktūrai. Līdz ar to šāds strīds tiek izšķirts attiecīgās funkcijas nosakot vienai no jau esošajām struktūrām (visbiežāk tas notiek likumdošanas ceļā precizējot esošās normas). - Atbildēt
- 27.6.09 13:22 #
-
Arī gadījumā ja tiktu dibināta jauna aģentūra, tā būtu nevis birokrātijas funkciju paplašināšana (jo birokrātijai tās funkcijas jau pirms tam ir piešķirtas), bet gan jaunu štata vietu (šajā gadījumā - aģentūras) radīšana jau esošo birokrātijas funkciju veikšanai.
- Atbildēt
- 27.6.09 13:39 #
-
nu tad izstāsti par to būtisko atšķirību.
funkcijas taču izdomā bezjēdzīgas! - Atbildēt
- 27.6.09 14:03 #
-
Funkcijas birokrātiem (izpildvarai) tieši piešķir likumdevējs , kamēr tavs uzstādījums bija, ka birokrāti sev jaunas funkcijas rada paši, kamdēļ tiek radītas jaunas štatu vietas. Es tam nepiekrītu, jo birokrātijai izplešoties jaunas štatu vietas tiek radītas lai pēc būtības pildītu tās pašas birokrātijas funkcijas, kuras tai no likumdevēja ir jau deleģēta - tas, ka birokrāti izdomā, ka savu esošo funkciju it kā efektīvākai veikšanai nepieciešams iestādes ietvaros radīt jaunu struktūrvienību (ar jaunām štata vietām) ir process, kuru likumdevējs kontrolē netieši - piešķirot finansējumu.
- Atbildēt
- 27.6.09 14:29 #
-
Ne vienmēr. Un praksē nereti mēdz būt tā,ka birokrātu sākotnēji sagatavotais projekts Saeimas komisijās tiek pamatīgi koriģēts vai pat vispār tālāk nevirzīts.
- Atbildēt
- 27.6.09 14:12 #
-
"likumdevējs kontrolē" - bet tu paskaties pats kas tā par kontroli - ministri paraksta noteikumus nelasot, apzīmogo likumus ko sūtīt uz Saeimu neizskatot - un Saeimas balsošanas mašīna tik visu apstiprina un publicē.
un sanāk ka birokrātus neviens neirobežo, un šie tik mauc. - Atbildēt
- 27.6.09 14:32 #
-
Sk. manu iepriekšējo komentāru. Bez tam - nevajag birokrātiju iztēlot kā kaut ko monolītu - arī birokrātiem ir savas iekšējās razborkas, kā rezultātā gala vārds pieder politiķiem.
Un jebkurā gadījumā - atgriežamies pie politiķiem, kuri ne tikai birokrātijas vadošajos amatos ieceļ visādus mudakus, bet arī neprotas tos kā nākas kontrolēt. Tā teikt zivs pūst no galvas. - Atbildēt