11. Maijs 2010

• 2010.05.11, 09:03
• ir meli, ir lieli meli un ir statistika. principā, stāsts ir par to, ka skaitļi nemelo, bet nepareiza interpretācija gan visu sapiš.
  
  tātad, vēlreiz par mītu, ka Latvijā ir "zemi nodokļi". Jā, apskatoties kaut vai ciparunieze budžeta+nodokļu grafiku, varam noskaidrot ka Latvijā nodokļu ieņēmumi pret IKP ir 30.5%, vidēji ES būtu 37.5%, bet Vācijā ir 39.5%.
  
  ko nepasaka skaitļi? skaitļi nepasaka to, kā tiek izlietoti iekasētie nodokļi. Latvijā: pabalsti ir ņirgāšanās: bērna pabalsts - Ls 8 (un VSAA par šo pabalstu aprēķināšanu un izsniegšanu iztērē teju vairāk līdzekļu nekā visi pabalsti kopā - visā nopietnībā. Lai izmaksātu Ls 100'000 pabalstos tiek tērēti vēl Ls 100'000 lai visu "izkontrolētu".)
  
  Latvijā: 25% no strādājošiem saņem algu no budžeta, no nodokļu naudas. katrs ceturtais nodarbinātais strādā valsts darbā, tas ir - 3 privātā sektora strādniekiem ar saviem nodokļiem ir jāuztur 1 birokrāts. nodokļu nauda tiek brutāli aprīta, tā nenonāk pie cilvēkiem atpakaļ, bet gan birokrātu un ierēdņu rīklēs.
  
  Latvijā: nodokļi tiek piemēroti darba algai, visu smagumu uzliekot uz nodarbinātību (labour), bet vajag aplikt kapitālu un nekustamos īpašumus.
  
  Latvijā: nodokļi ir regresīvi - vissmagāk apliek tos, kam jau nav, bet tiem kam ir daudz, tie netiek aplikti ar nodokļiem vispār. Latvijā Kargins&Krasovickis no Parex bankas sava "depozīta" konta "procentiem" katru mēnesi izceļ Ls 300'000 ienākumu, bet var nemaksāt ne kapeikas nodokļos. Bet tiem kas saņem aldziņu: apspriež iespēju pacelt sociālo apdr. nodokli līdz 45%.
  
  Savukārt par Vāciju ir zināmi 2 fakti: samaksātie nodokļi visādos veidos nokļūst atpakaļ iedzīvotājiem: bezmaksas pakalpojumi, subsīdijas, pabalsti (lieli pabalsti!).
  Otrais: Vācijā apstrādes rūpniecības sektors ir 4 reizes lielāks par valsts sektoru. Tas ir rūpniecībā strādā 4as reizes vairāk cilvēku nekā valsts sektorā.
  
  Latvijā: rūpniecībā strādā mazāk cilvēku nekā valsts sektorā. Vai tā var uzcelt labklājību? Vai rezultāts nav likumsakarīgs?
  Tags: ekonomika
  
  
• 5 rakstair doma

• 2010.05.11, 10:04
• Latvijā valda neoliberālā totālā neizpratne par nodokļu būtību. Kādam daunim ir jābūt, lai prātā ienāktu ideja "ieviest maksas izglītību jau no 7.-8.klases, pretī iedzīvotājiem nodrošinot nodokļu atvieglojumus".
  
  (Tautas kustības "Par labu Latviju!" padomes priekšsēdētājs, uzņēmējs Guntis Belēvičs)
  
  Neoliberālā ideja ir: maksāšu tikai par tiem pakalpojumiem, kas man pašam ir vajadzīgi. Nemaksāšu par to, kas man nav vajadzīgs (vai arī es domāju, ka nebūs vajadzīgs).
  
  Ideja skaidra un saprotama, tāpēc pūlim obligāti patiks. Bet ideja slēpj appisienu. Nav brīnums, ka šādu ideju bīda tieši "uzņēmēju partija" - tātad labējā spārna ideoloģijas piekritēji.
  
  Ne jau nodokļa atvieglojumi visiem apmaiņā pret palielinātu slogu tiem, kam visgrūtāk ir vajadzīgi!!!
  
  Nodokļa leģitīmā būtība ir samaksātās naudas pārnešana laikā. Nodokli maksā tad, kad pakalpojumu nevajag, lai tad, kad pakalpojumu vajadzēs, par to maksāt nevajadzētu. Skola (izglītība) ir vissaprotamākais piemērs: kādam ir skolotājiem algas jāmaksā un skolas jāuztur. Taču, prasīt lai naudu maksā tieši tie, kas iet skolā (skolēns un viņa vecāki) ir absurds, jo šis laiks ģimenes dzīvē ir tieši visgrūtākais - tad ir vislielākie tēriņi, un ģimenei naudas trūkst visvairāk.
  
  Nodoklis ir jāmaksā visiem, un par pakalpojumiem ko tu neizmanto, lai tad, kad vajadzēs tev, un tieši to pakalpojumu, lai maksāt nevajadzētu.
  
  Ja ģimenē ir 2 bērni, kas piedzimst ar gada, divu starpību - ja abi reizē ir jālaiž dārziņā un skolā, tad tas sākuma izmaksu slogs ir jāpārnes uz vēlākiem gadiem: vispirms citi maksā par tevi, un pēc tam (kad bērni jau izauguši) jau tevi noslauc pēc pilnas programmas, par citiem. Tā arī ir tā "pārdale" un "pārnešana laikā".
  
  Tāpēc par skolu samaksā vēlāk, kad esi izskolojies (tu pats, esi uzaudzis un maksā nodokļus) un vecāki - kad bērni jau skolas ir pabeiguši, un vairs nav apgādājami.
  
  Tādi soc. nodokļi un pabalsti ir svarīgi, lai ļautu "izsmērēt" izmaksas pa lielāku sabiedrības daļu, un uz ilgāku periodu laikā. Jo ja vienai ģimenei augstās izmaksas ir noteiktā (salīdzinoši īsā) periodā - tad viņiem palīdz citi, bet pēc tam ģimenei atkal izmaksas samazinās - tad viņu iemaksātā nodokļu nauda var sākt palīdzēt citiem.
  
  Cilvēks, kopš sāk strādāt un saņemt ienākumus, maksā nodokli ~40-50 gadus (līdz mūža galam, jo pensiju arī ar ienākumu nodokļiem apliek), faktiski lai saņemtu bērna dzimšanas pabalstu, bērnudārza pabalstus ~5 gadus, un visādus netiešus labumus - skolas, bibliotēkas, veselības aprūpi.
  
  Tas vistiešākā veidā pie jautājuma par nodokļu leģitimitāti.
  Tags: ekonomika, piedāvājums, politekonomija
  
  
• 15 rakstair doma