17. Marts 2008

• 2008.03.17, 00:45
• Pie jautājuma kāpēc reliģiozi cilvēki nepieņem "self-ownership" konceptus, jeb - kāpēc libertārieši vairāk ir ateisti.
  
  Katoļiem pastāv uzskats, ka cilvēku ir radījis "dievs", un tāpēc ķermenis pirmkārt pieder dievam - un ar ķermeni drīkst apieties tikai tā, kā dievs ir licis.
  
  Piemēram, ja ņem tādu pašsaprotamu lietu kā cilvēka tiesības izdarīt pašnāvību: it kā neviens šīs tiesības tev nevar atņemt (un ~500 cilvēku Latvijā šīs tiesības izmanto katru gadu). Savukārt katoļu dievs ir teicis: pašnāvība ir grēks, tāpēc to ir jāaizliedz. Un tajos laikos, kad Baznīca valdīja, bija likumi, ka pašnāvnieka līķi ir jāapgāna, un apglabā iemetot grāvī (lai sapūst renstelē). Pašnāvnieku ģimenes tika sodītas un viņiem atņēma mājas, visu mantu, atņēma zemi, utt.
  
  Līdzīgs stāsts par reliģijas attieksmi pret homoseksuālismu.
  
  Interesanta nianse ar abortu: baznīca strīdās par to, vai tikko ieņemtam bērnam (apaugļotai olšūnai, kas sāk attīstīties par bērna embriju) ir dvēsele. Bieži tiek pieņemts uzskats, ka bērnam dvēsele parādās tikai kautkad pie 3-4 mēneša. Tātad pirms tam bērnam nav dvēsele, un to nogalināt nav tik liels grēks.
  
  Self-ownership ietvaros var protams strīdēties, kam pieder bērns, vai mātei, vai pats sev, vai embrijam ir "tiesības uz dzīvību", bet šo visu vienalga atrisina vienkārši: tiesības to izlemt ir tikai mātei un tēvam - ģimenei, kas bērnu ir kautkādā veidā gribot vai negribot ieņēmuši, un tagad lemj, ko darīt tālāk - vai dzemdēt un audzināt, vai arī atteikties no tā visa. Cilvēks pats izlemj, nevis viņa vietā kāds cits(i).
  Tags: politika
  
  
• 13 rakstair doma

• par pasaules finansu/monetāro sistēmu
• 2008.03.17, 23:14
• Agrāk naudas vienība bija piesaistīta zeltam. Tagad nav.
  
  Bet kā tad īsti ir tagad? Izpildīsim vienkāršu domu eksperimentu.
  
  Nafta tiek tirgota barelos par dolāriem, bet piemērosim visu eiropas scenārijam, un lietosim benzīna litrus un eiro. Šobrīd arī ir tāds ērts brīdis, kad var teikt ka viens litrs benzīna maksā vienu eiro.
  
  Tātad, pieņemsim ka Eiropas Centrālā Banka nodrukā 5 eiro banknoti (kas būtībā ir tikai papīra gabaliņš kam ir iedomāta vērtība). Tu esi ieguvis banknoti savos nagos, un šobrīd banknotes iedomātā vērtība ļauj tev benzīntankā ieliet savā auto 5 litrus benzīna. Pieņemsim, ka auto tev ir pavecs un rijīgs, un ar 5 litriem benzīna tu vari nobraukt 50 kilomentus (jo auto rij 10 litrus uz 100 kilometriem).
  
  Pieņemsim, ka benzīntankā bija krievu benzīns, un nu visi tavi 5 eiro pēc pirkšanas/pārdošanas darījuma ir aizceļojuši uz Krieviju. Bet tu priecīgs stūrē apkārt, un drīz vien tu visu benzīnu nodedzinājis, principā neko jaunu neradot - tikai vizinot savu miesu no mājas uz lielveikalu, un atpakaļ uz mājām.
  
  Sanāk, ka tavu 5 eiro segums bija benzīns, jo tu par savu papīra gabaliņu ieguvi kautko reālu. Bet arī šis "kautkas reāls" ir izkūpējis gaisā, atstājot tevi turpat, kur biji.
  
  Krievija naftu izsūknēja no zemes, principā par to neko netērējot (nu, kaut kad sen bija jāuzceļ naftas tornis un jāieurbjas zemē, bet kopš tā laika nafta tek - pildi tikai cisternas). Vēl nedaudz iztērē, lai no naftas izdestilētu benzīnu. T.i, var uzskatīt, ka Krievijai benzīna litra reālā pašizmaksa bija 5 centi. Bet pretī viņi dabūja 5 eiro.
  
  Un ko tagad Krievija ar šiem 5 eiro darīs? Principā Eiropas Centrālā Banka tos eiro drukāt nav mitējusies. Principā, varbūt arī Eiropa kautko ražo, bet pieņemsim, ka neražo neko kas Krievijai varētu interesēt. Krievija iegūtos eiro uzkrāj savā resnajā kontā.
  
  Krievijs benzīns kalpo par eiro segumu, jo visi domā, ka par vienu eiro var nopirkt vienu litru benzīna.
  
  Un sekojoši, katrs pārdotais(nopirktais) litrs benzīna nozīmē vēl vienu izdrukātu eiro.
  Bet kad šis litrs ir sadedzināts, eiro par ko tas bija nopirkts ir zaudējis savu segumu - jo tā benzīna litra vairs nav! Bet varbūt pa šo laiku no zemes ir izpumpēts un izdestilēts vēl viens litrs benzīna? Bet ECB arī nesnauž - un priekš nākamā litra, ir izdrukājuši nākamo eiro.
  
  Bet mums ir tagad divi eiro - viens vecais un otrs jaunais (ko ECB gādīgi izdrukāja). Ko nu? Principā, var vienoties ka nu benzīns maksās 2 eiro litrā, un turpināt gan drukāt, gan pumpēt.
  
  Katrs eiro kas izdrukāts, tiek atdots Krievijai par benzīnu. Pēc N gadiem, Eiropa ir sadedzinājusi neskaitāmus miljonus tonnu benzīna, bet Krievija ir uzkrājusi daudzus jo daudzus miljardus (vai triljonus) eiro. Un pieņemsim, ka Krievijai nafta vienreiz beidzas - izsūknējās pēdējais litrs, un vairāk nav. Un nebūs.
  
  No kurienes šie miljardi (triljoni) eiro radās? Pumpējot naftu: katrs litrs benzīna bija viens jauns eiro pasaules finansu sistēmā. Kas notika, kad benzīnu sadedzināja? Eiro palika karājoties gaisā.
  
  Ar zeltu ir tas labums, ka tā vairāk nepaliek, un mazāk arī ne. (Jo zelts nebojājas, ir gandrīz neiznīcināms).
  Bet nafta - bija, bija, pumpējām, pumpējām, dedzinājām - dedzinājām... un čušs. Tukšs. Viss. Nav.
  Tags: ekonomika, zelts
  
  
• 54 rakstair doma