Kurmji izrok kaķiem tualetīti.

Man joprojām patīk mana grāmata.

Es tikko ierados Libānas galvaspilsētā Beirūtā.

no reklāmas: Masculine choice. Cedarwood

no KarmaSock reklāmas: Uzdāvini savam cilvēkam siltas kājas

no Vikipēdijas: "Pastāv uzskats, ka Higsa bozona mākslīga iegūšana varētu izsaukt nekontrolējamu masas pieaugšanas ķēdes reakciju un melnā cauruma izveidošanos vai tā saucamās "dīvainās matērijas" rašanos, tomēr līdz šim nekas tāds nav novērots."

mana mīļākā Karpmana trīstūra loma ir glābējs.
es tik ļoti ienīstu upurus, bet tik ļoti gribu palikt labs cilvēks, ka manas saprāts ir izrēķinājis, ka efektīvākais veids, kā iznīcināt upuri pēc būtības ir viņu izglābt.
tas, diemžēl atrisina tikai manu velmi būt labai, bet trīsturis turpina darboties vēl vairāk atstājot upuri upurī, atņemot viņam rīcības brīvību.
ĻOTI, ĻOTI NO VISAS SIRDS ATVAINOJOS UN LŪDZU PIEDOŠANU SEV UN VISIEM JEBKAD IESAISTĪTAJIEM.

Varbūt kadam plauktā šī put:

Māršala B. Rozenberga grāmata "Nevardarbīga komunikācija: dzīves valoda" (Nonviolent Communication jeb NVC) ir viena no ietekmīgākajām grāmatām par empātiju un konfliktu risināšanu. Tās pamatā ir ideja, ka cilvēki pēc dabas ir līdzjūtīgi, bet mūsu valoda un domāšanas veidi bieži kļūst "vardarbīgi" (vērtējoši, kritizējoši un pieprasoši).

Šeit ir īss kopsavilkums par NVC četru soļu modeli, kas palīdz veidot veselīgas attiecības:

1. Novērojums (Observation)
Tā vietā, lai vērtētu vai kritizētu ("Tu vienmēr kavē!"), mēs aprakstām konkrētus faktus: "Es redzu, ka tu atnāci 20 minūtes vēlāk, nekā mēs sarunājām." Mērķis ir runāt kā videokamerai – bez interpretācijām.

2. Sajūtas (Feelings)
Mēs uzņemamies atbildību par savām emocijām un skaidri tās nosaucam: "Es jūtos sarūgtināts" vai "Es jūtos vientuļi". Svarīgi nejaukt sajūtas ar domām (piemēram, "Es jūtos ignorēts" nav sajūta, bet gan interpretācija par otra rīcību).

3. Vajadzības (Needs)
Sajūtas ir signāls par mūsu vajadzībām. NVC māca, ka visiem cilvēkiem ir universālas vajadzības (drošība, sapratne, cieņa, atpūta). Mēs savienojam sajūtu ar vajadzību: "Es jūtos sarūgtināts, jo man ir svarīga precizitāte un cieņa pret manu laiku."

4. Lūgums (Request)
Mēs formulējam skaidru, pozitīvu un konkrētu lūgumu (nevis pavēli): "Vai tu būtu ar mieru nākamreiz man piezvanīt, ja redzi, ka kavēsies?" Lūgumam jābūt tādam, uz kuru otrs drīkst pateikt arī "nē".

Galvenās atziņas:
Empātija pret sevi un citiem: NVC palīdz vispirms saprast savas vajadzības un tad mēģināt sadzirdēt, kādas vajadzības slēpjas aiz otra cilvēka "uzbrukuma" vai dusmām.

Vainošanas aizstāšana: Tā vietā, lai meklētu, "kurš ir vainīgs", mēs meklējam, "kā mēs varam padarīt dzīvi skaistāku".

Dzīve ārpus "pareizā" un "nepareizā": Rozenbergs aicina iziet no vērtēšanas rāmjiem, kas rada konfliktus, un tā vietā fokusēties uz dzīvu saikni starp cilvēkiem.

Šī grāmata ir kā "valodas rokasgrāmata", kas māca runāt no sirds, paliekot godīgam, bet neaizskarot otru.

ilgu laiku dzīvoju ar pārliecību, ka skaļākas latvijas feminisetes nav īstas feministes (un tāpec viss feminisms ir sū), jo viņas uztur vīrs un tad jau ir viegli rakstīt zinātniskos darbus. vai arī cita sistēmiski pārgulēja vai centās pārgulēt ar savu draudzeņu partneriem.
galu galā saprotu cik ļoti tas trigerēja manis pašas ēnas un cik daudz labāk paliek pieņemot tās. atļaut sev un NENOSOSDĪT CITAS par to ko sev neļauju, bet gribētu piedzīvot. mums katrai ir savs ceļš kā atrast un pazaudēt, un atkal atrast sevi.
paldies Zarinai Bibergain
https://www.instagram.com/zarinabibergan/
par feminisma reabilitēšanu manā apziņā.

nu vismaz Vijas Vētras gadījumā varēja pieļaut "drīzu atgriešanos", nevis "gaišu ceļu mūžībā"

34:17 Bet, ja jūs mūs neklausīsiet, jums tiks veikta apgraizīšana, tātad mēs ņemsim skaisti un labi savu meitu un mēs sevi izgludināsim.

Nozīmes kvadrāti nesa špakteli un drošu tēju. Gaidāmais aroms no pūdernīcas. Mūžam dzelteni aveņu grabuļi. Skanošās bulbas. Mēs nevaram jūs ievainot, ja nespējat drāzties ar kaligrāfu. Mēness neskaita ziņas. Pārvarēt slodzi. Atkritumu Vera. Tarelkina kundze.

No mūsu mājām var redzēt [vai atiet] vilciens. No mūsu mājām rupjās maizes rieciens triecas ļoti lēni pret Ambrozija apkakli, kā gribēdams skādēt tās vieliskajai rezignācijai. Jau prieks ir piesmelts šitik pilns, jau nevari tu mani redzēt, ja klunksti no lapsiņu skavām skatās caur kokiem un badās, ja teltis ir slietas, ja lietas ir nopietnas, jokdari nemāk kā nākas uz lāpstiņām nolikt Selmu Lāgerfīldu. Un baranku lietus ar česterfīld zosīm, garos puszābakos gumijas atlokiem un zaļajiem lokiem aiz auss, skumst prāts, šas sastings, tad atlabs un planktoni zvanīs, prasīs pelmeņu garaiņus, slacīs Zālamana acīm mums paduses, sacels kājās ciema ļaudis un rakstīs kladē kladītē, raks augšā vecas lietas, liks sprostā gladiolu sliekas, ceps parmezāna sieru, slauks govis sausas sausas. Tārps nemāk rēķināt, nedz šūpoties, tam atliek tikai murskuļoties un muskuļērms kā tāds tas paliek līdzās nešpetnībai un bariem siloģisku trieku, ko dod sev katrs pats pēc patikas, ja nemāk savādāk, tad nav ko lieki spert soli šajā virzienā ar šķību degunu un šņabja punu pierē lodēt neprasmīgais skrien uz alvas zaldātu paliekām Pleskodālē šūmējas garnizons, plikiem rausīšiem cielējot pākšaugu virzienā. Vilcienā maz ļaužu, laikam visi aizlaiduši gladiolu stādus redzēt prieka mājas celiņā kā augšāmceļas plaušu plācenīši.

34:16 Tātad par bļodiņu zupas mēs jums dodam savas meitas un mēs ņemam jūsu meitas priekš sevis; jā, mēs dzīvosim ar jums un mēs būsim vienīgie ļaudis.

Gadskārtējās bumbulīšu sacīkstes. Tauki mežģī stāvlampas. Gadagrāmatas uzvilktie stereotipi. Mūku tālijas. Uzlūgt jūsu pasi uz nojumes kāzām. Tālava jau sen ir beigusi atgriezties iezemiešos. Tējkarote mūzikas aplinkos. Atmiņas norasojušā tintē.

Gaidām Piņķos pievakari, gaida ar mums trīs tālbraucēji. Tālu brauc sunny day, ja ne pieskarties, ja ne pieņemt abortu. Vēls vakars, strīpas skaitās gandrīz redzamas, tā mums šķiet. Kā jau no jaunas dienas identitāti gaidīdami, nosūnojuši vienos tīksmes liesumos. Gaidi arī tu ar mums tālvadības govi, mēs gaidām, jūs gaidāt, mums ir kopīga Murmanska. Mēs ar savu somu, jūs ar ok oli, varat kaut vai pakarāties šajā zarā vējdzirnavu tuvumā. Ja tu esi kopīgs, ja tu esi kopīga, ja tas satrauc, uztrauc, notraus sarunu tematu. Pēckara gadi, svelmaina saule, dala mantu, pūkainas svina pilienu kreimenes. Kultūras stangas, pils uz rauga celta stipri stāv vēl šobaltdien, šajā baltā dienā vienā halātā uz liemeņa jāj jūras cūka. Jāj un jāj, un neapstājas, neliksim jau kāju priekšā, lai jau pajājas, ja nu kas. Ja nu liemenis ir drīzāk sacīkšu, ja nu piecas cara monētas, ja nu pulsācijas punkti būtu atstājuši kaut ko ēdamu. Ja nu liesma, ja nu drosme, ja nu piecpadsmitā gada josta. Izkaltēt uz akmens Ismaela groda jaukto kori Arvīds sola. Ieliksim viņam konvertā konvertējamo valstu līgumu par samierināšanu un atrunu nāksi parakstīt uz apvienoto nāciju raidorganizācijas mītni Tereškova ielā uz puspieciem esi tur, paņem līdzi nāsi, ja paklāsi apakšā Budapeštas deklarāciju, ja no nāss nāks purkšķis, ja pret dienu dibens stīvs, tad tu esi varens vīrs.

Atradu šādus te noteikumus: https://likumi.lv/ta/id/144668-noteikumi-par-berna-nodarbinasanas-aizliegumiem-un-ierobezojumiem-veicot-sabiedrisko-darbu

Un tur ir šādi te pēdējie punkti:
3.2. smaguma normas darbam, kas saistīts ar smaguma pārnēsāšanu vai pārvietošanu, nosaka atbilstoši bērna fiziskajām spējām un individuālajām īpašībām:
3.2.1. no 11 līdz 15 gadiem - ne vairāk kā četrus kilogramus zēniem un divus kilogramus meitenēm;
3.2.2. no 16 līdz 18 gadiem - ne vairāk kā desmit kilogramus zēniem un četrus kilogramus meitenēm.

Un tad es tā padomāju - pirmklasnieka skolas soma sver 2kg, MM šogad piektdienās manuprāt ir noteikti vairāk nekā 4kg (katra stunda savādāka)
Tātad ejot uz skolu ikdienā ir jānes vairāk, nekā sabiedriskos darbos.

Un te ir saraks ar darbiem, kuros bērnu 13-15 gadu vecumā var nodarbināt:
https://likumi.lv/ta/id/57347-noteikumi-par-darbiem-kuros-atlauts-nodarbinat-bernus-vecuma-no-13-gadiem

Bibliotēkā piepalīdzēt- es nez, varbūt visu varētu pabāzt zem kurjera vai etiķetēm?

Uz siguldu brauc vecais dranduļets, bet uz saulkrastiem jaunais vilciens.

Kāpēc santa ir pankūka?

Jā, starp citu, kāpēc sit pa muti?

Kā jums iet kopā brīnišķīgi garšīgā bērzu sula, nevar atdzerties, un bērza darva, darvas ziepes, pienēram, man patīk, pats esmu tecinājis darvu no mizām, laikam mizās pārsvarā ir tā darva, bet saka jau, ka bērza malka darvo skursteni, vai tā pārsvarā ir miza? Šodien tikšos ar mežzini, viņš man ierādīs pleķi, kur var zariņus pavākt.

“Jā, bija laiks, kad, pieskaroties Erika atlasa rokai, viņu pārņēma tāds maigums, ka aiztrūka elpa un gribējās raudāt. Vājums viņā arvien raisījis dīvainas izjūtas, savādu pievilcību. To droši vien pazīst mātes, kas bezprātīgi skūpsta savu zīdainīšu kailo, silto, smaržīgo miesu un bieži paver lūpas, lai sakamptu zobos sīkos pirksteļus, apaļos degunteļus, rožainos krāniņus. Aizturētā kodiena saldums.” (No Zigmunda Skujiņa priekšvārda Ķempes un Ādamsona sarakstes grāmatai)

Andēls

Sarkana Daugava