Kad esmu labā omā, komentēju bēbītim mūsu ikdienu latviešu dzejnieka intonācijā.

Braucu mājās no darbiņa, nolemju izkāpt pāris pieturas pirms mājām, drusku pastaigāties, durvis atveras un aiz tām stāv... Lauva. Kurš ir nupat beidzis klaiņot ar citiem zvēriem un tagad dodas mājās.
Dikti sapriecājos. Mums ir lemts būt kopā, par to nav nekādu šaubu!

Are you gonna pick that shit up when it all comes tumbling down.

Lūdzu, palasiet IFF Rīga programmas pieteikumus, programmu, aprakstus, un pastāstiet, ko domājat? Daži citāti:

"Šo čomošanās dramēdiju ar asajiem humora zobiņiem varētu vienkāršot kā “Reiz Brigē”"

"Dzidras paletes iekrāsotajā pieaugšanas drāmā zviedriete Tangvīka Kveima reflektē par"

", kur, uzdodoties par balamutīgiem tūristiem, viņi paspēj sakult nepatikšanas"

"Godalgotā Kreicere, kuru skatītāji iemīļojuši kā panciskā manifesta “Korsete” par ķeizarieni Sisiju (2022) autori, satricinājusi Kannu kinofestivālu ar seksuālo plēsoņu anatomiju, kurā mirdz"

"Pieredzējusī dāņu režisore el Tūhī provocē ar jaunas sievietes Berija Lindona stāstu, ievedot psiholoģiski nokaitētā pēckara realitātē"

utt, utjp.

Vientuļš un nemīlēts? Pff, kur tie laiki

Vai ingmārs ir robots? Jo viņš neatļauj sev to get fucked.

Es arī varu pats smiltis iekrāmēt ar trīs veidu traktorīšiem. Varu lielu akmeni pacelt.

A es braukšu butēs. Man ir okeāna makšķere. Ar violu lāzo, elīnu brasliņu vai to kolka cool aktrisi. Katrā ziņā kaut kur kolkas virzienā.

Aizvedu laukakmeņus uz salaspili. Tik ilgi nebiju ārā no dabas, ka jutos lielpilsētā.

es vienkārši absolūti un fatāli neuzticos neoliberālismam apvienojumā ar nacionālismu. nacionālisms kā lubrikants, lai šo visu norītu aŗi ļaudis, kas maybe mazliet šaubās, vai ta nu tiešām nauda ir galvenais... bet - pieķeram klāt drošības jautājumu un valsts atbalstītu rasismu un robežas un Ukrainu - jā, jā, labi, labi, protams, lai jau puiši cīnās

neoliberālisms un performatīva naudas un varas estētika šajā pasaulē ir valdījuši ļoti ļoti sen, un tos - kā masku un kā spēli - lieto arī cilvēki, kas sirds dziļumos tam netic, visa mūsu realitāte ir šo lietu piesārņota, un mēs no tā nevaram izvairīties, bet pie vēlēšanu urnām mēs varam izvēlēties!

es vienkārši to visu no sirds nīstu, un nevis tāpēc, ka esmu pati brīvprātīgi piespiedu kārtā padsmit gadus staigājusi šajā drag, un man vēl tagad ir šādas kultūras elementi - pirmkārt, es esmu Libra Raising, man vienmēr būs posh iezīmes, man patīk cēlmetāli, dārgakmeņi, labi apdares materiāli, visaugstākās iespējamās kvalitātes pārtika un alkohols, haute parfumerie, ar rokām gatavots apģērbs, iet pie kosmetologa, utt utt., bet es to visu redzu drīzāk kā KINK, kā visādas iekāres un augstas dzīves prasības, kas tomēr totāli nav galvenais, tās ir lietas, bez kurām es varu arī iztikt un nekad dzīvē uz tā nebūvētu ētiskas un filozofiskas sistēmas, vai redflagus vai dīlbreikerus, vai kādu apbrīnotu vai neapbrīnotu šo lietu dēļ, jo man reāli pietiek arī ar dieva mīlestību un aukstu peldi svaigā gaisā, es jūtos kā ļoti bagāts cilvēks, arī mežā lasot sēnes, yap, LIBRA RAISING, un es faking nesaprotu, kā tas neoliberālisms var cilvēkus apmāt līdz viņu sirds dziļumiem

es arī reizē apzinos, ka šeit mēs runājam tikai par politiskajām pārliecībām un es šeit, atšķirībā no mākslas, kuru taisu, nepretendēju uz absolūto patiesību
bet vienkārši neprasiet, lai es jūs cienu vai par jums balsoju
labi, es par šo vēl parakstīšu

Kā jums liekas - kurš būs spīkers?

Drama loves me: pat tad, kad aizgāju nobalsot, nokļuvu skandāla epicentrā: iecirkņa vadītāja brēca uz plikpauri ādas jakā. Aizdomīgais subjekts nupat bija izvilkts no iestādes pagraba un tikpat paaugstinātos toņos un ar stipru, zīmīgu akcentu aizstāvēja savas tiesības uz Krimu paskatīties, kur viņš balsos.
Es aiz šausmām automātiski, ar muguras smadzenēm, savilku saviem favorītiem plusus. Mīnusus gan kārtīgi aizkrāsoju. Nekas, gan jau arī tā derēs.
Bet brīžiem man liekas, ka man virs galvas ir iekarināts pašai savs mākonis. Kā Olafam no Frozen vai Travis solistam.
// pieļauju, ka incidentam pat nebija politisks raksturs; visticamāk, vīreli interesēja bez uzraudzības atstāti maki, telefoni vai jelkādas citas vērtslietas. Tā mums te Ķ-ragā dzīvojas

Es ticu tev
Es ticu sapņiem
Es ticu visam, ko man stāsta
Ja mani kādreiz nenoglāsta
Tad neticu es vairs nekam

/Kārlis Vērdiņš, pirms gadiem 20+, citēts pēc atmiņas/

Es jau labprāt nopirktu lietotu Bianchi Pista rāmi labā stāvoklī, bet šaubos, ka tam var uzlikt dubļu bleķus.

Ukulele apology video.

Domāju, ka šajās vēlēšanās nebalsošu, jo nav vērts – jūs tāpat visi nobalsosiet par Progresīvajiem.

Subaru.

Asperžs Hroniklists dragā ar 420 zirgspēku automobīli pa reljefainu asfaltu un klausās hollowing godflesh uz jbl extreme 3 (un domā par žoržu bataju, viņa saules ekonomiku). Talking about all the wrong books.

Kukaiņu pase.

Ir pienācis laiks, kad iekārtas un mehānismi noklājas cits pēc cita. Te jau biju rakstījis, kāds čakars ir pierunāt virtuves meistarus atbraukt un nomainīt durvu pacelšanas mehānismus, vieglāk un ātrāk (pusgada laikā) bija pasūtīt 4 dažādus mehānismus amazonā (kādam nevajag dažādu modeļu pacēlājus?), mocīties pašam, dabūt kriku un beigās ar dievu uz pusēm kaut ko saķimerēt. Bet nu pienāca laiks trauku mašīnai, gods kam gods, vecais Electrolux nokalpoja 15 gadus lai arī ne bez 3d prinētētām plastmasas detaļām un vienas otras noliktavā pasūtamas komponentes, bet tomēr.
Jaunais Electrolux (protams, bez wifi) tika pasūtīts ar piegādi un uzstādīšanu. Par naudu. Meistars atbrauca stundu vēlāk kā solīts, strādāja ilgi. Visu pārbaudīja un aizbrauca. Pēc tam atklājās, ka savienojumi tomēr pil un godīgi sakot, lai arī man ir ļoti riebīgs raksturs, bet tomēr, tomēr, es labāk izvēlējos aizbraukt uz Depo, nopirkt jaunu ūdens pievada trubu un stellatslēgu (kas kaut kur bija noslēpusies) un visu sataisīt pašam vēl tajā pat vakarā, nevis padirst vēl pāris dienas pišoties ar Euronics.
Sad, sad, sad, sad šitueišn.