un guļot redzēju sapni. ilgu un skaidru. es biju operā. tur rādīja kaut kādu frivolu izrādi, kurai es īpaši nesekoju, jo biju aizņemta ar Eižena midzināšanu, toties man iespiedies atmiņā, kā izskatījās zāle: tā bija sadalīta 2 daļās perpendikulāri skatuvei ar smagiem, sarkaniem aizkariem. kreisajā pusē bija krēsli, soliņi, galdiņi un sofas, bet labajā - pašapkalpošanās delikatešu veikals, kurā pamatīgi džinkstēja un žvadzēja trauki un pavārnīcas, ļaudis aktīvi smēla visādas mērces, olīvas un smalkas pastētes. nekas īpaši nerisinājās, es vnk klīdu ar savu bērnu te uz vienu, te otru zāles pusi.