I am dead for D-A-D-E-A-D

Yes, That’s When

I like my body when I’m in the woods
and I forget my body. I forget that arms,
that legs, that nose. I forget that waist,
that nerve, that skin. And I aspen. I mountain.
I river. I stone. I leaf. I path. I flower.
I like when I evergreen, current and berry.
I like when I mushroom, avalanche, cliff.
And everything is yes then, and everything
new: wild iris, duff, waterfall, dew.

/Rosemerry Wahtola Trommer/

es gribu tā. nav laika.
nav laika, nav naudas!

Tags: dzeja

"What I keep coming back to: saying "I need help" directly is an act of care toward the other person. It means trusting them enough to be legible. It means not making someone work to find the request. Clarity can be warm. Not making someone guess is its own form of respect."

(uziets reditā)

pagājšnedēļsnogal Rucka - sestdien bija igauņu un latviešu kopdziedāšanas darbnīca - piedalījāmies mēs, 4 Līgas un igaunietes no Väike Hellero un vēl daži cilvēki. bija ritīgi kruti un interesanti. bija vairākas dziesmas ar praktiski identiskām melodijām, ko dziedam gan mēs, gan igauņi. tekstuālie konteksti arī līdzīgi. igaunietes siltas un sirsnīgas. es tiešām labi pavadīju laiku. svētdien bija rezidences work in progress koncis. es neesmu baigā kokles fane, bet tā jau jauki un nebija arī baigi pastalaini. man bija sastāstīts, ka Laima Jansone esot baigi augstprātīga, bet viņa vispār nav. bija ļoti patīkami sastrādāties.

sestdienas vakarā aizvedām igaunietes uz Dun Malā. man vidēji. Čavarta perkusīvie brīnumi forši, bet nepatīk kā Aisma dzied (tāda nazāla rīdzinieku maniere, galīgi nav tautas balss).

turpinu iet uz džimu. tauku mazāk nepaliek, svars pieaug (noteikti aug baigie musīši, hehe), bet vismaz drānas nepaliek šaurākas. platākas arī nē. kolēģe dod ļoti daudzveidīgus uzdevumus - gan cilājam hanteles, gan intervāltreniņi, gan kkas no kalistēnikas, gan kardio. vispār šajā vecumā pārtraukt pīpēt ir tricky, jo smēķēšana paātrina vielmaiņu par kādiem 7-10 pročiem (jeb nokūpina apm 200 kalorijas dienā). es, pārtraucot, pat nesāku bindžītot, bet tauks tomēr uzauga drusku.

foršs jūnija vakara apvidus. zirdziņš enerģisks un hot. satikām resnu varavīksni. daudz stirnas. un āpsi. jāju gar labībslauku, nevarēju saprast, ko zirgs ausās. pamanīju, ka labībslaukā viļņojas svītriņa, sekoju tai līdz uz celiņa, mums tieši priekšā, izlīda āpsis.

ar Kaļiņinu biju uz Kaļiņina jaunatklāto izstādi. man ļoti patika, īpaši tāpēc, ka ar ekskursiju/stāstījumu.

dzīvesbiedrs pieķērās brūzītim/brīnumu istabai/darbnīcai. iznesa visu no turienes, nojauca veco plītiņu. cerams pietiks enerģijas un iedvesmas iekārtoties atpakaļ un izvētīt visu iznesto (citādi mums nebūs kur likt malku). K komentēja, ka tas ir kā uzkāpt šīs saimniecības everestā.

vakardienas lietus satriecis pie zemes pojenes. un kartupeļi pa vienu dienu izauguši 2x garāki. NEZĀLES ARĪ!

vēl viena kolēģe uzrakstīja atlūgumu.

nav laika, nav naudas.

rīt jālido uz Briseli

Mūsdienās laikam jebkuru frizieri, kas spēj sajaukt bļodiņā krāsu ar attīstītāju, sauc par koloristu? Vai zināt kādu, kurš/kura patiesi spēj piemeklēt cilvēkam ideālo matu toni (tā lai turpināt krāsot var arī mājās pats)?

nu re, beidzot ko ieciboju, un tad visas sarunas tikai par puķēm

Fotografēšanās ar Ričardu Gīru ir kargo kulta izpausme?

Atšķirībā no "Vasara 2025", šajā kārtējā ciklā jūtos patīkami enerģizēts. Nepārtraukti domāju par savu mūziku. Un šo dāvanu - iespēju to iemūžināt cilvēces zemapziņai tveramā formā. Albums taps gleznainā vietā Jaunciemā, prom no citām mājiņām, vietā, kas ir meža ieskauta, bet reizē netālu no ezera. Tur esošās mājas garažā ievākšos uz kādām 5-10 dienām ar Tascam 424 MKIII konsoli/4 ceļu magnetofonu, vairākām tukšām kasetēm, instrumentiem, SM57, efektiem un savu dzejuki
Kaut kādā ziņā esmu apbūris pats sevi. Vienmēr esmu sev uzticējies, taču slikto darba paradumu dēļ ir gŗuti bijis iekļauties pasaules rāmjos.
Tagad ir tāda silta un mierpilna sajūta, ka esmu izveidojis stabilu rāmi, informatīvo, kreatīvo un ideoloģisko bāzi, uz kā būvēt sev jaunu pasauli.
Kas labāka par veco.


Kā es vēlētos
kaut es spētu
Ar domu (vai vārdu) pamodināt kādu,
Kurš iemācīts
Nejust līdz kaulam,
Neraudāt līdz svētlaimei.
Un visas sliktās domas vienmēr paturēt sevī
Kā tādā svētnīcā
Ar uzrakstu "atkritumi"

Pirms lasi, atmet visus priekšstaus un emocionālās sasaistes ar manis lietotajiem jēdzieniem. 

Tavas valodas robežas ir tavas pasaules robežas.

- L.V.