Nu vot!
Un tagad es jums pateikšu tā!
Pienācis laiks rakstīt un pīpēt. Pīpēju es tagad dikti maz.
Vienu cigareti vakara pusē, vai kādu puspaciņu, ja nu gadās uzņemt uz krūts.
Bet tagad, kad mazulis ir pie vecmammas, es uzvilkšu kažoku,
atvēršu virtuves logu un iespraudusi mutes kaktiņā smēķi rakstīšu un rakstīšu (Cik saldkairi tas būs).

Un visādi Rupuči lai klusē, jo man IR gan sava mūzika, tikai varbūt,
ka jāpagriež kāda poga uz pastūža, lai tā būtu labi dzirdama.

Mūzika: the Verve - bitter sweet simphony

Pirmā reize uz slidām.
Nebija slikti.

Narkotikas paņēma Vitniju Hjūstoni. They giveth and taketh away.

Vakardienas pasākumā, kura devīze izvēlēta saskaņā ar kompānijā iepriekš jau apspriesto ideju par to, ka vajadzētu turpināt, tika zervēts sekojošais:

kokosriekstu-ingvera biezzupa

( zupas recepte )

Tvaicēts lasis ar rīsiem tandoori

( laša un tandoori rīsu recepte, primiķiff )

Pēc pirmajiem diviem ēdieniem pienāca kārta izklaidei, kurā tika piedāvāti Katanas ieceļotāji kopā ar pino nuār.

Pankūkas

Pankūku recepti, domāju, nav nepieciešams likt, viss kā parasti plānajām pankūkām: olas, piens, milti, cukurs, šķipsna dzeramās sodas.

Klāt lieliski ķirbju un ābolu-kanēļa ievārījumi no attiecīgi vilibalža un tantes, paralēli bija arī smilšērkšķu viens un medus kā arī merlō.

Jāpiezīmē, ka pankūkas taisījās jau pēc diviem Žaniem Perjē un pilnās burās gāja Štellenbohs, līdz ar to man jāatzīst, ka vakariņas tiešām sanāca drusku nepabeigtas un kā daļa no izklaides pēc pirmās pankūku porcijas bija kopīga turpmāko porciju veidošana, kuras laikā es, iespējams, uzzināju daudz ko jaunu.

Fonā dzīvu novērošanas tipa dalību ņēma šī kvarteta treidmārkotā veida radījums:


Liels paldies dalībniekiem par lielisko kompaniju un speciāls paldies ripp par virtuves kombaina aizlonēšanu.

( drinki )

Tags: #2

Nu ko teikt, bija taču lieliski. LIELISKI!
in vino veritas! Trīs lieliski vīni viens par otru krāšņāku buķeti, laba kompānija, silts mājoklis ar slīdošu restorānvagonu aiz loga - ko citu viena kusla sirds var vēlēties klusā sestdienas novakarē. Baudot vīnu drusku tā kā lēmēti attiecos pret izklaidi, bet ceru tas tiks piedots...
Ēdienkarte – īsti sildoša, krēmīga biezzupa ar ingveru, kuru izļeksējām katrs pa pusotrai porcija. Būtu gribējuši vēl, bet kā zināms labumam mazuma piegarša i zupa bija izēdusies nemanot.
Pamatēdienā tvaicēts lasis, rīsi tandõõrī - nu gardi protams, gardi, ko citu lai saka. Un Chardonnay! Ja paēdis cilvēks nevar vien beigt ap ēdienu knakstīties, tad nekā citādi kā par gardu maltīti to nenosaukt.
Un tad mēs iekarojām Katanu, daži vairāk, daži mazāk un daži vienkārši baudīja vīnus...vēl tagad smaidīt gribas par gardo buķeti.
Un tad mēs cepam pankūkas, ik vienam ir roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek, bet kā zināms pankūkas lēni top un ātri pazūd. Man garšoja ar smiltsērkšķiem (ja kas :))
Un tad atkal drusku garda Merlot... un turpinam iekarot Katanu.

īsi sakot mūsu grupa secina, ka šitā jau tas viss nebeigsies un mēs lieliskās kompānijas ietvaros turpinām apkārt dauzīties un izēsties!

Neies jau sporādiski iztaisīties par ārkārtēju. Samtadiena.

Viens joks skutelim vakar bija labs, tik labs, ka es tagad vēl to atceros. Tāds, ka tu neko nedari, nekādu plānu, nekādas mērķtiecības, skaties sienā vai griestos, nekonkrēti tā, nedz ar patiku, nedz nepatiku (viņa jokā tas ir džeks, kas tā parasti dara), un tad atnāk otrs - draudzene, piemēram, kā skuteļa jokā - un prasa: kas tev ir? tev ir besis?
Un tad tas besis tieši sākas. No tāda jautājuma. Varēja pat netērēties uz jautājuma zīmi. Kā konstatēja, tā sākas.

Sensenos laikos, kad vēl varde nebija noziesta ar smiņķi, dzīvoja kāds valdnieks. Viņam bija savas bruņas un savi noslēpumi par tām. Kādu dienu pie valdnieka ieradās meistarstiķis un lika valdniekam visādi iztaisīties, skatījās uz valdnieku, dzēra viņa vīnu, ēda viņa ēdienu un smējās par valdnieku. Valdnieks to neizturēja un vairs nespēja izpaust, ka saprot, ko meistarstiķis patiesībā dara. Lai ko viņš darītu, es zinu, ko viņš dara - tā valdnieks sevi mierināja, bet meistarstiķis bija ieriti ājies valdniekam klēpī un izlikās par kaķi.

Kad mums nākamās vakariņas? Nākamais ir slikts, ja? Kad tad viņš taisās atkal iegriezties dzimtajās ārēs?