Par Heidegeru ir jau pierasts, ka komentētāji norāda uz Heidegera nacismu. Sķiet, ka tas jau ir kļuvis par akadēmisko pētījumu vienu no apakšnovirzieniem. Ok. Domāju, ka meinstrīmā neviens nenoliedz, ka nacisms un Heidegera darbības ir jāvērtē negatīvi. Diskusijas ir vien par to, cik liela nacisma ietekme īsti ir bijusi Heidegera rakstītajā. Taču mani samulsināja šāds viedoklis:

"First published in France in 2005, the book, “Heidegger: The Introduction of Nazism Into Philosophy,” calls on philosophy professors to treat Heidegger’s writings like hate speech. Libraries, too, should stop classifying Heidegger’s collected works (which have been sanitized and abridged by his family) as philosophy and instead include them under the history of Nazism." (iz šejienes)

Man šķiet, ka tas ir vienkārši absurdi. Protams, var virtuves līmenī zirgoties, vai Heidegers vispār ir filozofija utml. Taču pat pie visas nepatikas par Heidegera rakstības stilu, man šķiet, ka nevajadzētu būt problēmām viņu pieskaitīt pie 'filozofijas kanona'.

Pretējā gadījumā ar analoģijas metodi, piem., arī Aristoteli varētu likt plauktiņā 'vergturības vēsture', Dekartu pie 'monarhijas vēstures' utt. u.t.jpr. Savukārt plauktiņu 'filozofija' atstāt vienīgi liberāliem demokrātiem.

Ja piekristu grāmatas par Heidegera nacismu autoram, tad Ezra Paunds arī nav liekams dzejas plauktiņā, bet gan blakus Heidegeram u.c. nacistiem.