a par šito sirds sāp visvairāk
septiņpadstajā astoņpadstajā gadā biju uz kanibāļu koncertu. nu jāaiziet tak. vismaz ķekša pēc once in a lifetime. tad vēl bija itāļu brīvprātīgais ar kuru kopā dzērām, kurījām un klausījāmies metālu.
enīvei.
kkādā momentā korpsgrainders prasa something along the lines "do you want this to be the last song" or whatever. un. tad. bļe. fakn bļe publika ragus gaisā un YEEEEAAAAAAAAAAAAAAAAAAA. nu ofkors melnajā piektdienā bez puslitra ribās nemaz nelaiž un metālista sūtība šai pasaulē ir nebūt pie samaņas kad uz skatuves ir hedlaineris. karoč bija sāpīgs moments.
liekas ka krindž par šito nekad nepametīs.