es jau jutos kā gig of the failtime, kad trešo reizi iepazīstināju mārvelu ar jāni brižu, bet sandrai kauns ir tukša vieta, tāpēc viņa mani un edgaru skarbuli ("kas gan tas tāds?" nodomā dace jaunupe) atļāvās iepazīstināt septīto reizi. šis ieraksts būs veltīts dacei jaunupei, jo tas būs par edgaru skarbuli, kriminālajās aprindās sauktu par vienkārši skarbo. edgars vakar domāja, ka man ir anoreksija, jo es iegāju tualetē un sāku klepot, tātad pastāv iespēja, ka vēmu ārā pelmeņus, kurus mēs ar sandru bijām pagatavojušas un bagātīgi apkaisījušas ar vistas garšvielām un šokolādi (to sandra). edgars skarbulis ir ķīmiķis un kristapam ozoliņam (zēnam ar smuko seju) liek darīt laboratorijas darbus, kas nozīmē daudzus pluspunktus manās acīs. es zinu, ka edgaram līdz nākamās nedēļas beigām vajag samontēt audiofailus, tāpēc esmu apņēmusies viņam palīdzēt. kaut arī viņš ir vienīgais zēns un ilgākais matīsa ielas dzīvokļa iemītnieks, viņš tomēr nav kungs un ķēniņš - to, ka viņam mājās būs kaķītis, viņš uzzināja tikai tad, kad atnāca mājās un redzēja, ka kaķis ir jau priekšā. šeit jāpiebilst, ka edgaram ir alerģija no kaķiem, pohuj, ka pagaidām ne no šī. kaķim tur tiešām nav ne vainas. kaķim un edgaram ir divas kopīgas lietas: viņi abi prot pamest kaut ko uz priekšu un tad adrenalīnpilnām acīm skriet pakaļ, kā arī abi māk rakstīt. kaķis gan to iemācījās vakar, es viņam iemācīju rakstīt līnijas un liektas līnijas. tās ir tieši tās, ko uz tāfeles raksta ivans šuvajevs dalī, kad saka, ka šodien mēs runāsim par masturbēšanu.

ceru, ka pēc šī ieraksta dace zinās, kas ir edgars skarbulis un sandra mūs nemeģinās vēlreiz iepazīstināt.