vakar par mani smējās bērni, jo es nokritu, mēģinot iespert pļurģim. mazliet agrāk par mums abiem smējās un ar pirktu rādīja bernudārza bērni, jo tieši tur mēs bijām nostājušies, kamēr nurģis runāja ar āriju, bet es līdu buķoties. nurģis pavisam pārbijās un pakaktē paslēpās, kad es gribēju buķot naktī, bet viņš bija aizmidzis un sapnī aizgājs uz barčiku.