ielas puses savā ikdienas maršrutā es plānoju tā, lai, pirmkārt, es varētu iet saules pusē (bet drīz pienāks periods, kad no rīta tieši tur saule nebūs ne labajā, ne kreisajā pusē), un, otrkārt, lai man nevajadzētu iet cauri izcirstām stalažām ielu malās, jo tās vispār pazemo cilvēka miesu un garu, jo tur var vienkārši iesprostoties. nē, man nav nekāda klausotrofobija nekādā gadījumā, jo agrāk manai mammai bija tāda soma (vai drīzāk - man tāds ķermenis), ka es varēj ielīst tajā somā, aiztaisīt ciet un tur dzīvot, jā.