alpu dakteris

15. Septembris 2018

13:26

ielas puses savā ikdienas maršrutā es plānoju tā, lai, pirmkārt, es varētu iet saules pusē (bet drīz pienāks periods, kad no rīta tieši tur saule nebūs ne labajā, ne kreisajā pusē), un, otrkārt, lai man nevajadzētu iet cauri izcirstām stalažām ielu malās, jo tās vispār pazemo cilvēka miesu un garu, jo tur var vienkārši iesprostoties. nē, man nav nekāda klausotrofobija nekādā gadījumā, jo agrāk manai mammai bija tāda soma (vai drīzāk - man tāds ķermenis), ka es varēj ielīst tajā somā, aiztaisīt ciet un tur dzīvot, jā.

16:26 - 1 and 1 makes 2, 2 and 2 makes 4, 4 and 4 makes 8, 8 and 8 makes 16, 16 and 16 makes no sense at all

laukos notiek balle, kur ir aicināti visi mūsu nēģeru draugi. tad ierodas ļaunie, kuri nēģerus, turot pisķikus pie deniņiem, sadzen autobusā un ved prom. viens milzīgs nēģeris man saka, ka zina, ka mēs noteikti tiksimies pēc 20 gadiem. mūsu pirtij augšā ir vertikāla ūdenstilpne, kas ir apmēram 20 metru augsts ūdentornis. tā ir vieta, kur lec visi, kas grib atvēsināties. rūta vinba saka, ka es par lekšanu tur varētu atrauties tikpat ļoti, cik tie nēģeri, kurus aizveda. es to, protams, noliedzu. mēs ar līvu runājam par to, kuru eksāmenu viņai vajadzētu izvēlēties. izštukoju, ka, ja viņa strādātu fizikas laboratorijā, kas atrodas uz pussalas, viņa nedrīkstētu rakties zemē, jo tad darba vieta noslīktu.

17:45 - pirms trim gadiem

kad ēriks ādiniekā man, dāvim un elmāram pūta virsū uguni (ar gaisa atsvaidzinātāju un šķiltavām vai sērkokiem), jo mēs pārāk daudz smējāmies, es nodomāju - vai, kāds foršs čuvaks! - un uzbruku viņa plaukstām ar zābakiem.
Powered by Sviesta Ciba