Garastāvoklis: | ēdu nektarīnus |
Mūzika: | the beta band - dr. baker |
man pēc ilgiem atkal rādījās murgi. es sapņoju, ka es sapņoju, ka es guļu. pēkšņi pieceļas mana māsa, viņai ļauni mirdz acis un viņa nāk man virsū un grib izdarīt kaut ko sliktu. droši vien - nogalināt. kā jau visādos pretīgos sapņos gadās, es vairs nevaru pakliegt, kaut arī kliedzu no visa spēka. es nevaru arī pakustēties. tad es saprotu, ka es sapņoju un man jāmostas. tad es arī sapņoju tālāk, ka pamostos un māsa guļ tā pavisam normāli un visi uzbrukumi ir manas iedomas. bet man atliek aizvērt acis un viņa jau atkal ir klāt un es nevaru pakustēties un pakliegt. nevaru arī vairs tikt prom no sapņa. tad es izdomāju, ka varbūt es tikai sapņoju, ka es pamodos. tad es pamodos pa īstam. un pierakstīju. tad es gulēju tālāk un sapnī iepazinos ar vienu lieku fobiju. ar bailēm no augstuma. es, filips (kuram kādā citā sapnī šonakt bija zaļa seja) un luīze kāpa klintī. kad bijām tikuši līdz augšai, klints jau bija pārvērtusies par lielu ozolu. es paskatījos uz zemi un paziņoju, ka lejā nekāpšu, jo man ļoti bail. filips ar luīzi man mēģināja iestāstīt, ka man tomēr kādreiz būs jākāpj zemē, jo tur man vismaz nebūs bail, bet es pilnībā atteicos to darīt. turklāt piekodināju, ka, ja viņi, nokāpjot lejā, sāks kaut kādus trikus ar koka kratīšanu, tad es viņiem saduršu vēderus. viņi nokāpa lejā. pēc dažām skeundēm filips ar virvi man augšā bija uzsūtījis televizoru, kur rādīja bīvisu un bathedu. un tā es nosmējos lejā. tas ir tā, ka smejos, smejos un kādā mirklī secinu, ka lēnā garā esmu pietuvojusies zemei tā, ka tagad tikai atliek nokāpt no zara.
man šonakt vispār maz patika sapņot (atskaitot vietu ar bīvisu un bathedu), tāpēc es daudz centos būt nomodā. tad, protams, braucot uz alberta ielu, es reizes sešas iemigu un pēc izkāpšanas no transporta rūpīgi sāku domāt, kā dabūt prom miegu, miegu. tad pēkšņi man uzskrēja virsū liels suns, es no bailēm pazaudēju kontroli pār savu ķermeni un pēkšņi tas (ķermenis) bija izskrējis uz ielas braucamās daļas, kur mani gandriž nobrauca un mašīnas teica: "pī, pī!" un tā es biju pilnīgi sagatavojusies jaunai darba nedēļai un jauniem karšu pētījumiem. cheers!