you can learn a lot from taking your pants off
šodien man nācās ļoti nožēlot, ka sapņu grāmatu neņemu līdzi arī pa dienu. savā pirmajā lekcijā, kas laikam tomēr bija praktisks darbs, es aizmigu 4 reizes. tad satiku friku, kura bija vismaz tik miegaina, cik es. lieliskā ideja par matē sadzeršanos un uzlidošanu gaisā netika īstenota, jo tējnīca nebija īstenojusi atvēršanos. tālab atmiņā tika atsaukts ābola stāstījums par brīnumzālītēm, kuras sadzeroties dabū lielas enerģijas un vajag gulēt 8 stundas nedēļā. tādas mēs nedabūjām, bet dabūjām kaut kāda koka ekstraktu. jālieto 20 pilieni glāzē. ūdens. tā kā mums bija tikai biškucītis minerālūdens bez glāzēm, tad nolēmām gāzt 40 pilienus uz abām. tā kā pudelītei nebija dozētāja un mums, kā smejies, nebija līdzi pipetes, mēs nevis piegāzām 40 pilienu, bet vienkārši piegāzām. un izdzērām. tad es skrēju uzsavu matemātikas metožu ģeozinātnēs lekciju, kur pie durvīm satiku vēl 2 čuvakus, kuri noteikti ir mani kursa biedri, jo - kāpēc tad vēl viņi tur stāv. tad ieradās kaut kāds vec`s (laikam pasniedzējs) un teica, ka lekcija šodien nenotiekot, bet mums taču ir tā sanākšana. man gan par to pirmā dzirdēšana, bet čuvaki pārliecina, ka, ja esmu pirmajā kursā, tad tas attiecas arī uz mani. kad aizgāju pagaidīt to sanākšanu, vēl ar citiem izpļāpājos par pazudušām pasēm un ēdieniem, jo sāka iedarboties brīnumpilieni, kas principā aizliedza man vienkārši nosēdēt. nospriedu vēl, ka man ļoti forši kursa biedri, ziniet. un daudz vairak vīru, nekā bija rīta praktiskajos darbos. kādā mirklī man viss sāka likties dīvaini, jo dūdiņa priekšā vislaik runāja par ģeogrāfiju, ģeogrāfiju, ģeogrāfiju. man radās aizdomas un es gribēju paprasīt, kur un kāpēc atrodos, bet šī bija viena no retajām reizēm, kad nodomāju, ka labāk nevajag, jo tad visi smiesies. jā, protams, es biju nonākusi pilnīgi nepareizā vietā. tagad man ir pseidokursa biedri. un es nezinu, kā man būt. jo es vairs tiešām neko, neko Nesaprotu ar lielo N. tāpēc es tagad pusgadu mācīšos kopā ar ģeogrāfiem, jo viņus es vismaz pazīstu.