jo tuvāk nāk izlaidums, jo biežāk audzinātāja apraudas, runājot ar mums. esam viņu izaudzinājuši, redz. bet varbūt vērtīgāk būtu bijis izaudzināt klases biedru arnoldu, kurš pats ar bisi nošāva savu kaķi, jo tas esot apčurājis māju. interesanti, kas notiks ar slimajiem klases biedriem, kuri sadomās novemt kādu slieksni vai ielauzt žogu viņa laukos, kur it kā risināsies manas klases svētki ar kopīgu bunbas spēlēšanu un pinpja sūkāšanu (es spēlēšu bunbu un sūkāšu pinpi citur labāk). turklāt, kā teicis pats arnolds, neviens nebūs spējīgs pabraukt un slimnīca esot 30 kilometru attālumā. smagi, smagi. apmēram tik smagi, cik smagi patiess ir bijuši šafona pirms trim gadiem teiktais "dievs, sargi pasauli no kara, bada un danas smadzenēm!". dana ir meitene, kurai vienmēr vajag izdomāt savas pilnīgi debilas patiesības, kaut arī īsto patiesību jau visi sen zina no drošiem, drošiem avotiem. tas nekas, ka es rakstu dusmīgi, es tomēr esmu priecīga, jo matemātikas eksāmens bija ļoti, ļoti foršs. vislabāk patika uzdevums par mašīnām, kas brauc, jo sākotnēji to risināju pilnīgi nepareizi. tas jau nekas, bet nepareizais arpildspalvu risinājums aizņēma 80% lapas, tālab pareizo vajadzēja ļoti, ļoti knapināt un sēdēt dzēšgumijpaliekkaudzē. bet vispār man ir neizsakāms lepnums par sevi, jo es nepazīstu nevienu, kurš pirms pusgada nebūtu zinājis, kas ir definīcijas apgabals, bet tagad smaidīgs nāktu ārā no eksāmena telpas. tā teikt, audzējis savu intelektuālo īpašumu ģeometriskā progresijā. cool.


(vieta šanpanietim)