Paliec paliec
Man bija vēl 13 gadi, kad sāka iznākt žurnāls Avots, ko no paša pirmā lasīju no vāka līdz vākam. Un tā līdz pat gandrīz žurnāla beigām. To ka tur biji Tu, tas saslēdzās tikai nesen mūsdienās. Taču sava vidusskolas noslēguma eksāmenu sacerējuma brīvajā tematā izvēlējos rakstīt par Tavu debijas stāstu krājumu - Izbāztajiem putniem un putniem būros un Tavā žurnālā publicētajiem Tarvīda Robežpārkāpēju un Bērdžesa Mehānisko apelsīnu.

Vēlāk Miķeļtorņa ciema ziņu un jaunumu aprites dzinējs Teodors pavēstīja jaunumu - mežsargmājā tagad dzīvo Tā Rakstniece. Vajadzētu iepazīties ar kaimiņiem nodomāju, taču kautrība un grūtības izdomāt ieganstu ieklīst ciema nomaļajā mājvietā lika man atlikt to uz kādu iespējamu gadījumu. Un atliku lai aizmirstu.

Tad presē izlasīju ka esot sarakstīta grāmata, kurā esot par Miķeļtorņa Teodoru domāts. Man tā bija obligāti jāiegādā un jāizlasa. Lasīju un skurinājos no jūsmas no dzīvīgā iespaida. Tā bija Tava Stum stum grāmata.

Pēc tam ierados cibā. Pēc gada pamazām ievēroju Skuku, sāku lasīt, pamanīju pieminam dienas miķeļos - sapratu, o, kaimiņiene. Tur stādījos priekšā kā kaimiņš un beidzot sagaidīju uzaicinājumu ciemos, iepazīties, nenoteikti gan. Tomēr tas notika, saņēmu dūšu un ierados, lai nu pavisam nezināju ko lai runā, un kas varētu Tev šķist saistošs no tā kas aktuāls manā vidē un lokā, kur varētu būt tie kopējie skatījumi vai pieredzes. Taču ciemošanās Tavās mežmājās izvērtās patīkama un viegla, vismaz man noteikti.

Atcerējos par Tavām kaismīgajām tomēr skaidri precīzajām slejām svarīgajā dienas avīzē - sajutu tās par ietekmīgām, patiesām, būtiskām esošās dzīves ideju vērtēšanā. Taču tagad man to grūti salikt hronoloģiski laikā un personīgas pazīšanas secībā.

Vēl pēc gada vai pāris es satuvinājos ar Z, kura tajā pašā laikā neatkarīgi patstāvīgi iepazinās ar Tevi, lai kopā taisītu lielas darba lietas. Jūs, kolēģes būdamas, sadraudzējāties, bet mēs sākām draudzēties ģimenēm. Bija vakarēšanas Lielupē, Tavā birojā, restorānā. Bija jāņi Miķeļos, ar dziesmām, dančiem, senām un jaunām tradīcijām, ikgadējo teātri un Tavu plašo draugu loku, tomātu zupu nākošajā dienā - vairākus gadus. Neaizmirstami. Un vēl arī ciemošanās tur lietainos garos vakaros, ar vīnu un stāstiem un smiekliem.

Tā jaungada kopīgā sagaidīšana pie Agneses Lieldienu salā - viena no atmiņā paliekošajākām, tas bija man īpašs laiks, ar īpašiem cilvēkiem. Un vēlāk arī kopīgas saviesīgas tikšanās pie Agneses.

Es zinu, ka Tu dzīvē izvēlējies biedroties ar interesantām personībām, kas varēja tevi bagātināt - intelektuāli un cilvēciski, tu pulcēji ap sevi radošos, kas bija parādījuši, ka spēj radīt un turpina radīt. Es nepavisam iederējos tajā vidē. Jo īpaši, ka neesmu pats sabiedrisks.

Un kopš man beidzās Miķeļtornis, tas dzīves posms, arī kaimiņattiecību sajūtai ir man tikai emocionāla inerce. Taču ar interesi turpināju sekot un attāli līdzdzīvot Tavai dzīvei ko un kā izvēlējies rādīt draudzīgajiem paziņām.

Tu esi nozīmīga manas dzīves daļa, Tev tas jāzina! Un būsi un paliksi