печально быть антисоциальным - dažreiz liekas visi visu zina, tikai es neko nesaprotu

skolotajs ar baltu lapu, kas grib palikt balta lapa, taapat neko neizdariis. ja nu vieniigi kaadu origami izlociis.

(Reply to this)

domā? vai tad nepietiek ar to, ka skolotājs aptver, kā cilvēks redz attiecīgo lietu - whatever, klavieres vai kods - un tad mēģina pastāstīt caur šo redzējumu, kas ir tas, kas jāpanāk? t.i., nevis "ej tagad 3 soļus uz priekšu un 2 pa labi", bet "redzi, tur ir taciņa... (jā, tikai tava taciņa, manā pasaulē tas ir augstsprieguma vads)"

(Reply to this) (Thread)

reprodukcija - labi. bet kautkādā mērā to var paveikt arī ar grāmatām, u.tml. tā radīšanas daļa, kā pieslēgt katra cilvēka īpašo pasaulei. un tad, kad tas ir pieslēgts, apaudzēt ar techniku. es nezinu, kā to izskaidot. vizuāli es iztēlojos, kā iekšu un āru. iekšā ir mūsu iekšējā valoda(sajūta), kas ir ārpus jēdzieniem. tam apkārt ir tas, ko var iepazīt. skolotājs var to iepazīstināšanu veikt. un jebkurš pats var ar laiku iepazīties. bet es gribētu būt skolotājs, kas var darboties tādā zemākā līmenī. un es gribētu sev tādu skolotāju. lai aiz tehnikas nenoslāpst asns, bet lai tehnika ir kā maize.

educate -
1447, from L. educatus, pp. of educere "bring up, rear, educate," related to educere "bring out," from ex- "out" + ducere "to lead" (see duke). Meaning "provide schooling" is 1588. Educationese "the jargon of school administrators" is from 1966; educrat first attested 1968, usually pejorative, second element from bureaucrat (q.v.). Educable is from 1845. Educated guess first attested 1954.

kā veidojas metode? kā metode pielāgojas studentam?
ja savu skatījumu nevar pastāstīt (un visbiežāk nevar), tad vai ir kāds cits veids, kā pavilkt skolnieku? kurš ir pareizais virziens?

man daudz jautājumu, maz atbilžu. pazīstu tikai vienu tiešām labu skolotāju un tas bija sen un es nesaprotu, kā viņš to darīja.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

hm.
te nu tu pajautāji tā, ka atbildēt ir ļoti grūti (slikti jautājumi, gh ;))
bet varbūt paskaties no otras puses; laba skolotāja & skolēna attiecībās būtu jāpienāk posmam, kurā skolēns spēj pretoties skolotāja metodei, izaicināt viņu uz sacensību un - ja skolotājs ir bijis labs - uzvarēt. Vai pierādīt sava skatījuma atbilstību lietu kārtībai.
tad laba skolotāja uzdevums acīmredzot ir sabalansēt savas metodes pozitīvās un negatīvās puses tā, ka skolēns ar viņu paliek pietiekami ilgi, lai iemācītos tehniku, un uzkrāj pietiekami daudz pretestības, lai spētu sacelties pret skolotāju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu paldies, ka esi kopā ar mani šajā prātā neskaidrajā, kaut saulainajā dienā. :)

Es īsti nesaprotu to sacensību momentu. Man liekas, ka ja tas notiek, tad iestājās citas lomas, nevis skolotāja - skolnieka.

Daudzos gadījumos tā nemaz nav reāla sacensība. Un man te tāds smuks piemērs. Jānis met mobīlo 30 metru, tad paliek vecs var aizmest tikai 20m un sāk trenēt jaunos. Viņa skolnieks Juris aizmet 40 metru. Kurš uzvarēja, Jānis vai Juris?

Ja skolotājs paliek savā lomā, tad visi skolnieka sasniegumi ir viņa panākumi, prieks, lepnums un sasniegums.

Es saprotu, ka var apgūt tehniku un tad iet pie cita skolotāja. Un daži labi skolotāji, ko dzīvē esmu saticis tā arī ir darījuši. Vai arī paaicinājuši kādus meistarus, lai parāda, ko pats nevar parādīt.

Piedod, ka strīdos. Bet šajā procesā atklājas manu iedomu vājās vietas. :-)

Es neiebilstu tam, ka skolēnam varētu nepatikt metode, ka metode var būt aplama un tamlīdzīgi. Es tikai gribu teikt, ka metode ir svarīgāka par tehniku. Kaut vai tas, ka ja ir metode, kā zagt no tehnikas meistariem var aiziet un no viņiem visu samācīties. :-)

Daudzi cilvēki saka, ka galvenais, ko viņi skolā (augstskolā!) ir iemācījusies, tas ir lasīt - meklēt avotus. Vēl saka, ka augstkolā iemācījušies strādāt, nepadoties. Retāk nākas dzirdēt par noderīgajām zināšanām.

Te nu man liekas, ka kautkur ir sajaukta lietu kārtība. Papriekšu vajag varēt tās zināšanas nest un tad lēnā garā jāsāk tās krāmēt mugursomā. Iespējams ļoti lēnā garā.

Es te izvairos no jautājuma, uz kurieni iet ar to mugursomu, bet tas ir jāatbild skolniekam pašam. Un skolotājam atbilstoši jāpārkārto metode.

Bet nav jau tāds krass lomu dalījums dzīvē. Ir daudzas lomas un tās vienlaikus. Gudrs cilvēks būs gan skolnieks, gan skolotājs. :)

Vēlreiz, paldies! Man jau šis tas kļuva skaidrāks, tikai nezinu avotu, kur palasīties, kā to dara.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, veiksmīga tālmešana jau neietver tikai attālumu. Tā ietver arī daudz citu lietu - attieksmi pret sevi, stresa menedžmentu, spēju "nenolūst" pirms sacensībām, spēju atrast interesi par tālmešanu arī tad, kad tai pēc idejas jau būtu jābūt galīgi ZB.

Bet man liekas, ka laba skolotāja/skolnieka attiecības tieši ietver sacensību momentu. T.i., skolniekam nāk klāt papildus motivācija - pārsniegt sava skolotāja līmeni.

Es līdz šim esmu "mācījusi" darīt pavisam nemācāmu lietu - "labi rakstīt". Un principā metode ir viena un tā pati:
1. likt cilvēkam saprast, ko no viņa prasīs profesionāla nodarbošanās ar literatūru (daudz darba, iespējams, sabeigtus nervus un privāto dzīvi, iekšējos konfliktus utt.)
2. atrast stipros un vājos punktus un atzīmēt to, no kā var atteikties & kas jāattīsta
3. mēģināt saprast, kā viņš raksta. Vai tā ir tīra iedvesma vai aprēķins, cik liels ir saprāta un intuīcijas %, vai viņš tekstu redz, dzird vai sajūt, vai uztver to kā plūsmu vai kā atsevišķas informācijas vienības - un tad ieteikt uzlabojumus, izejot no jau esošās metodes
4. atrast to ceļu, kā rakstot viņš var rakstīt ne tikai labāk, bet arī pavisam citādi nekā es - atrast to punktu nākotnē, kurā es viņam teiktu "perfekti, un es tā nekad nebūtu varējusi uzrakstīt". tāpēc ka man absolūti nebūtu interesanti, ja cilvēks paliktu manā līmenī (kurš nav diez cik augsts)
5. iespēju robežās palikt klātesošai, dalīties nevis "tehnikā", bet "sajūtās" (atskaņas atrast var iemācīties, bet daudz grūtāk ir iemācīties atrast to brīdi, kad atskaņa patiešām ieskanas kā skaists akcents vai nemanāma sabalsošanās). Praktiski es biežāk runāju nevis par dažādiem žanriem, bet par tādām problēmām kā radošais izsīkums, sapīšanās tekstā utt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu man patīc! :-)

Un kā tad Taviem skolniekiem iet?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:)
Dāvids Š., starpcit, vakar zastal menja v rasploh - apjautājās, vai es tādu Ģirtu Kalniņu pazīstot, es pusminūti dumji uz viņu blenzu, un tad atcerējos, kā tevi sauc. Un biju spiesta atzīties, ka sen neesmu tevi redzējusi (tas bija mājiens).

A skolniekiem - kā kuram, lielākā daļa no tiem, kas turpina rakstīt, nekādā veidā neafišē to, ka būtu k-ko mācījušies (acīmredzot neapzināti arī šis moments tiek iekļauts programmā; vismaz man nekas nebūtu nepatīkamāk kā dzirdēt izteikumus par "Melgalves apmācītajiem literātiem", brrrr). Un droši vien, dzirdot, ka es te stāstu par kaut kādu mācīšanu, viņi sašutuši paziņotu, ka es nevienam neko neesmu "iemācījusi".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ok.

(Reply to this) (Parent)