Vārds, ko iespējams pateikt, nav mūžībai domāts vārds.
Dao, ko iespējams izskaidrot, izstāstīt, nav īstenais Dao.

smuki uzrakstīji.
man līdzīgas sajūtas par neatgriešanos. bet atgriezos. un tagad zinu, ka atkal atgriezīšos. kaut pēc 10 vai 20 gadiem.

Aizkustināji. Tamdēļ vien ir vērts sajūtas pārvērst vārdos.

Paldies, ka padalījies.

skaisti. es rīt braucu uz Šveici, ja kas. uz Bāzeli, un nedaudz Berni.

OMG lj-cut kur tad pazuda? ;)

slinkums:)

paldies Tev par šo :)
(iekabināju tomēr smaidiņu)

Skuka, Skuka, brīnums Tu esi. Man šķiet, ka Tu esi ļoti stipri Viņa plānā iekšā un jau sen. Un Tu jau darbojies Viņa vārdā, tikai pati varbūt vēl tam īsti nenotici. Nezinu. Piedod, ka bāžos te ar saviem prātojumiem. Tas, ko Tu raksti... zini, tas nebūt nav tālu no tās pašas Terēzes. Un tā sajūta, ka vārdos neko īsti nevar noformulēt, jā, tas tiešām tā ir. Tāpēc, ka tā arī ir cita realitāte, kaut arī tik pat īsta, kā visa pārējā pasaule. Ar sirdi to var atpazīt un sajust.

Ei, nu paga, paga!!!:) Ar Terēzi, ne to, ne citām, gan nesalīdzini!:) Un nav viņas arī man nekāds ideāls:) mīlu es sevi un dzīvi, mīlu sevi lutināt, mīlu mīlēt:)
bet tas "Kādas dvēseles stāsts" (līdz galam neizlasīju, nebija mana grāmata, bet prāvesta), jo tālāk lasīju, jo pretrunīgāku iespaidu atstāja. Ar visu veltīšanos un upurēšanos Jēzum, tā galu galā sāk atstāt gandrīz hipertrofēti egoistiskas personības iespaidu. Kas gūst gluži vai nepiedienīgu baudu no sava svētuma apziņas. Ja upuris cilvēkam sagādā tādu apmierinājumu, tad es nesaprotu - vai tas vairs ir upuris?
ai, nu labi, ko es tur saprotu:)

Es jau to ne par rakstīšanu domāju, bet gan par piedzīvojumu Viņa plānā. Man arī ar Terēzi bijis pagrūti. Piemēram tas, ka viņa ar Jēzu runājas kā ar mīļoto vīrieti. Man šķita, ka vajag kaut kā abstraktāk un nekonkrētāk. Bet Terēze bija klostera cilvēks ar ļoti īpašu aicinājumu. Un caur viņu Baznīca atklāja ļoti īpašas attiecības ar Dievu. Tieši garīgās kārtas cilvēki laikam Terēzi saprot vislabāk. Ar laiku gan es arī Terēzi esmu iemīļojusi. Tas var izklausīties pilnīgi traki, bet es esmu piedzīvosi, ka viņa palīdz. Viņas aizbildniecība. Tādi, lūk, sadraudzības prieki.

Jā, jā, kas tur bij ar to tačku pludmalē, Golgāta tipa, ja? Atzīsties ka nu! :P

Da nu tevi! Parasta dzērājsievas taciņa:)

Aj, es jau neko :)
Tikai dikti nepelnīti Tu to "Viņa plānā iekšā" dabūji kaklā.
Es to ne sliktā nozīmē :)

Nē, nē, Viņa plānam nav ne vainas. Tagad jau arī pasaulē notiek diskusija par attīstību starp evolucionistiem un, es nezinu, kā sauc - kreatīvistiem?... Un tad pa vidu ir trešie, kas nenoliedz evolūciju, bet saredz evolūcijā Dieva plānu, jo ir pārāk daudz zinātniski nekādi neizskaidrojamu lēcienu evolūcijā, sākot jau ar dzīvās matērijas rašanos:)
Vienvārdsakot, man nav nekas pretim būt Dieva plānā:)

Kreacionistiem.
Man domāt, "zinātniski neizskaidrojamu" vairāk uzsvars jāliek uz "zinātniski" nekā "neizskaidrojamu". Zinātnieki arī ir tikai cilvēki un visādas muļķības sadomā, melno matēriju un melno enerģiju, piemēram.

Bet ne par to stāsts. Es arī šādos jautājumos neko nenoliedzu (un nekam nepiekrītu), bet tas atstāsts nudien bij pārāk labs priekš "Viņa plānā iekšā".

jā, kreatīvisti skan smieklīgi:) bet kreacionisti ož pēc cionistiem:) reizēm uznāk tāds prāta apmulsums, kad visi vārdi liekas kaut kā nepareizi.

kriiacionistiem, vienvārdsakot.

Nu, šitie visi vārdiņi jau ir arī :)

Pilnīgi zosāda uzmetās lasot. No pārdzīvojuma.

nu spēcīgi

ļoti, ļoti skaisti =))

Paldies, ka noformulēji, padalījies - tā bija ļoti intīma aina. man ir bijis līdzīgi. Un es jūtu, ka šie brīži ir ļoti svarīgi - viņi pastāsta man par manu dvēseli, to kas ir aiz ikdienišķā un steidzīgā, bet kas patiesībā ir vissvarīgākais, no kā ir atkarīgs viss dzīves gājums.

mjaaa...atkārtošos, bet tiešām Tev sanācis skaisti uzrakstīt!