* * *

25.4.06 17:09
Es jau to ne par rakstīšanu domāju, bet gan par piedzīvojumu Viņa plānā. Man arī ar Terēzi bijis pagrūti. Piemēram tas, ka viņa ar Jēzu runājas kā ar mīļoto vīrieti. Man šķita, ka vajag kaut kā abstraktāk un nekonkrētāk. Bet Terēze bija klostera cilvēks ar ļoti īpašu aicinājumu. Un caur viņu Baznīca atklāja ļoti īpašas attiecības ar Dievu. Tieši garīgās kārtas cilvēki laikam Terēzi saprot vislabāk. Ar laiku gan es arī Terēzi esmu iemīļojusi. Tas var izklausīties pilnīgi traki, bet es esmu piedzīvosi, ka viņa palīdz. Viņas aizbildniecība. Tādi, lūk, sadraudzības prieki.