Tas rada tādu kā neērtības sajūtu, kad tu redzi to sumpurni, kangaru, maitu pēzdīgo un Latvijas nodevēju kvadrātā savā nodabā klumpačojam pa ielu un piekopjam kaut ko dziļi cilvēcisku, piemēram, deguna urbināšanu vai "bļaģ" teikšanu savai mātei telefonā. Viņdien dzimtajā Prizmā iepirkās Kalvītis (antīkās pasaules premjerministrs un adipozi izaicināts cilvēks). Es tūdaļ sajutu morālu pienākumu kaut kā aizrādīt viņam par tautas nodevību, piemēram, dezintegrēt uz vietas, bet kaut kā roka nepacēlās. Un ne man vienam! Veikalā bija, burtiski, vieniem cilvēku (desmitiem tur nesanāca, agrs rīts un skolēni izgulēja pohas), pieņemu, ka starp tiem arī kāds īstens patriots, bet neviens Kalvīšam nedarīja pāri. Un, ja jau viņš kaut kā bija atkļuvis līdz bodei, gan jau, ka ne pa kanalizāciju slapstījās, vai nolēca ar izpletni, bet pa ielu pārvietojās, kur jebkuram godīgam cilvēkam tak pieklātos viņu pievienot vairākumam. Tak nepievienoja vis.
Vai atkal pēdējais Latvijas komunists Rubiks (tas, kurš neizgudroja kubu). Staigā savā nodabā gar to pašu Prizmu, smaida. Akurāt tik laimīgs bija viņās dienās, kad smaidīja televizorā un solīja visiem piepes izrakstīt, gadiņš tā uz aci deviņdesmit pirmais tad bija. I nekas, neviena paliekoša bojājuma neredz, lai gan, vismaz pieklājības pēc, par kangarību un tā...bet nekas nenotiek. Ērmīgākais ir tas, ka man ir kaut kāds kauns, mol, kā tad tā, tautas ienaidnieks numer 1 un ko es daru, šim garām ejot? Neko. OK, es esmu memļaks un tādā garā, bet ir tak īsti vīri un sievas mūsu tēvijā, kā tad šie jau gadu desmitiem nekādi nesaskrienas ar to rupuci un bišķi nepielīdzina seju? Vai arī...vai arī jūs visi esat memļaki?
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}