25 Marts 2005 @ 16:30
 
Kāda viņa randiņa atskaite jebšu stāsts par pelēkajiem cilvēkiem un tagadni lika aizdomāties.
Dzīves misija - domāt tikai par mirkli, kuram nav laika ierobežojuma. Grūti spēlēt vairākās teātra izrādēs vienlaicīgi, ja nevar saprast, kura loma ir jātēlo attiecīgajā epizodē.
Un īstenībā - līdz šim viss jau ir pateikts. Es esmu noslēpumaina, bet Tu par mani zini visu. Es nemeloju, es tikai nesaku visu patiesību. Visas atbildes ir dotas, Tev tikai atliek saprast un atrast pareizo atbildi uz konkrēto jautājumu. Viss ir atkarīgs tikai no uztveres.
Varbūt misijas nemaz nav? Ja tā - nav ne mērķu, ne uzdevumu.
 
 
pielietas ausis ar:: Nirvana - Pennyroyal tea
 
 
( Post a new comment )
hestia[info]hestia on 25. Marts 2005 - 18:17
Ir tikai instinktīvie mērķi un uzdevumi. Pārējais ir laika un telpas bezgalība, ko mēs paniski cenšamies aizķēzīt.
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
klīstošais cilvēkbērns: eu![info]siixmeiteens on 26. Marts 2005 - 14:41
bet tā laika un telpas bezgalība [kuru cenšamies aizpildīt] arī ir mērķi, uzdevumi, darbības, procesi...
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
hestia[info]hestia on 26. Marts 2005 - 14:53
Tas būtu ļoti ērti- cilvēcisko ķēzīšanos nosaukt par mērķi, vai vēl vairāk- par uzdevumu, bet ar laiku cilvēks parasti apjēdz, ka tā ķēzīšanās ir un paliek tikai ķēzīšanās, mirkļu māņi. Dzīvei nav nekādas vērtības. Paskaties dabā, un Tu to redzēsi. Tikai cilvēkam tīkamāk ir slēpt šo nelāgo patiesību aiz krāšļiem, un to mēdz dēvēt par mākslu. Dzīvošana ir vislielākā māksla. Tikai krāšļi nekad nav līdz galam ticami, un mēs to apzināti/neapzināti vienmēr jūtam.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
klīstošais cilvēkbērns: klusums[info]siixmeiteens on 26. Marts 2005 - 19:13
ir cilvēki, kas mēģina sakārtot dzīvi pa plauktiņiem arī krietnu laiku uz priekšu, bet nav jau nekādas garantijas, ka rītdiena pienāks. dzīve ir jāizbauda tagad, šajā mirklī - tā mana nostāja...
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
[info]mc_ on 28. Marts 2005 - 20:13
un kas beigās paliek??? vai to sauc par bezjēgu??? tāpēc laikam nevajag ieslīgt varbūtībās un galējībās!! viss ir konkrēti.tagad.tūlīt.pēc stundas. pēc nedēļas. nākotnei atliek vienīgi smaidīt... un mēs vējoprojām rokamies pa dubļiem, meklējot pavedienu misijai... (ai, sorry- filozofs no manīm nesanāks, bet vismaz pašai jautri) :)))
(Atbildēt) (Link)
Pasaku Princis[info]joriks on 30. Marts 2005 - 10:12
bet mums taču ir patīkamāk ja visu pasniedz priekšā kā uz sudraba paplātes. un ja nav zināmi visi fakti, tad jau mēs tieši varam izdarīt nepareizus secinājumus un aplamas darbības
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
klīstošais cilvēkbērns: karatavas[info]siixmeiteens on 30. Marts 2005 - 17:24
jā, jā - pienest visu uz sudraba paplātes - ļoti jau ērti, bet kādam ir arī uz tās paplātes kaut kas jāuzliek
bet nevienam jau nepatīk, ka izliek savu privāto dzīvi publiskai apskatei...
un reizēm zināt visu ir bīstami...
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
Pasaku Princis: ēzelītis[info]joriks on 30. Marts 2005 - 17:47
ja es tev to pateikšu man nāksies tevi nogalināt - he-he....
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)