25 Marts 2005 @ 16:30
 
Kāda viņa randiņa atskaite jebšu stāsts par pelēkajiem cilvēkiem un tagadni lika aizdomāties.
Dzīves misija - domāt tikai par mirkli, kuram nav laika ierobežojuma. Grūti spēlēt vairākās teātra izrādēs vienlaicīgi, ja nevar saprast, kura loma ir jātēlo attiecīgajā epizodē.
Un īstenībā - līdz šim viss jau ir pateikts. Es esmu noslēpumaina, bet Tu par mani zini visu. Es nemeloju, es tikai nesaku visu patiesību. Visas atbildes ir dotas, Tev tikai atliek saprast un atrast pareizo atbildi uz konkrēto jautājumu. Viss ir atkarīgs tikai no uztveres.
Varbūt misijas nemaz nav? Ja tā - nav ne mērķu, ne uzdevumu.
 
 
pielietas ausis ar:: Nirvana - Pennyroyal tea
 
 
( Post a new comment )
[info]mc_ on 28. Marts 2005 - 20:13
un kas beigās paliek??? vai to sauc par bezjēgu??? tāpēc laikam nevajag ieslīgt varbūtībās un galējībās!! viss ir konkrēti.tagad.tūlīt.pēc stundas. pēc nedēļas. nākotnei atliek vienīgi smaidīt... un mēs vējoprojām rokamies pa dubļiem, meklējot pavedienu misijai... (ai, sorry- filozofs no manīm nesanāks, bet vismaz pašai jautri) :)))
(Atbildēt) (Link)