Beidzot saņēmos šeit pajautāt... kas notika ar cibiņu Darkans?

Ir kādai atsauksmes par dakterēm Martišuni no VCA un Arāju Gaiļezerā?

pa skursteni iekritusi pelnos
es esmu sudraba poga
pēc kuras cauri spocīgās miglas koridoriem
nāk tie kuri staigā miegā
es esmu galaktika
bēniņos atrastā lāčuka vēderā
uz acurauga gultiņas
sniegpārslu naktī
es esmu
pilnmēness un miegapele
uz tavu snaudu kārtis spēlē
es esmu ķermeni atstājusi bārbija
kas skatās uz sevi no augšas
kad bērni spēlējas dakteros
un slēgā multfilmu kanālus
es esmu zem LSD Dievu redzējušas medmāsas acis
kad viņa skatās zīdaiņa inkubatorā
un ausīs plaukst tumsa kā
jūraszvaigzne un astoņkājis melni
plankumi ar dimanta aurām
mirklis
kad vistrauslākās bailes
pauzes lēnumā
snaikstās ap iemodināto gaismu
un atbrīvotais pats tomēr vēl iesmilkstas pēc plēnošās robežas
starp balastu un aizpūšamību
ir mans dārgums

un kad mūsu tuvināšanās sāk iemiesoties
es apstājos

tu virmo

tā nots
ko tuksneša dziesma
stiepj pāri kāpām
pēdējiem mākoņiem sarkaniem skrienot
es esmu ilgošanās pavediens
un es esmu plaukstas kas no muguras aizklāj tev acis
un tu nemūžam neuzminēsi kurš

Kad mēģinu apklust, vairāk klausīties un vērot, tad arī dejas soļi vairs nesajūk, un viss šķiet ļoti viegli.

"Uzklausījis bērnu pretjautājumus, viņš tiem saka: "Izglītībai ir jānodrošina, ka cilvēka prāts nekad netiek iesūkts šajā milzīgajā straumē un tādējādi iznīcināts. Jums jāiemācās nekad nepieņemt to, ko jūs paši skaidri neredzat, un nekad neatkārtot to, ko teicis kāds cits." Un pats svarīgākais - viņš turpina -, ko neiemācīs nekādas skolas, grāmatas vai pravieši, ir pazīt sevi un saprast, kā darbojas paša prāts. Savukārt to var iemācīties, tikai vērojot - vērojot savu prātu, kā vēro garāmejošu ķirzaku, kas pārrāpo pār sienu. Vērojot tās četras kājas, vērojot, kā tās turas pie sienas, vērojot katru tās kustību. Vērojot ar pilnu uzmanību, nekam nepretojoties un neko nenoraidot."