Labi, ka izdevniecība "Jānis Roze" katru mēnesi izdod nelielu jaunāko grāmatu apskatu, jo tā īsti citas alternatīvas jau nav, kur vienkopus būtu plašs un daudzveidīgs grāmatu klāsts. Ja profesija nebūtu saistīta ar grāmatām, tad kā lasītājai varbūt pietiktu arī ar medijos esošajiem apskatiem vai iegriešanos grāmatnīcā. Reizēm tur ir diezgan jaukas intervijas un apceres par lasīšanu, tāpēc Ziņnesis ir kaut kas nedaudz vairāk par vienkāršu reklāmas bukletu.
Man patika, kā Inga Pizāne savā jautājumā grāmatu plauktus salīdzināja ar dārzu. Kaut kas skaists šajā kopšanas metaforā, jo nesen pārkārtoju grāmatplauktu, lai vieglāk atrastu vajadzīgo. Un tagad miglaini atceros, ka arī cibā bija tāda komūna, kur cilvēki rakstīja par grāmatām.
"Kā Tev šķiet, vai dārzam un grāmatu plauktam ir kas kopīgs?
Gan dārzs, gan grāmatu plaukts ir saistāms ar kādu organizētu kārtību un kultūras sastāvdaļu kopumu –
plaukstošu vai izirstošu, secīgu vai nedaudz haotisku. Lai nu kā, abām šīm kārtībām ir robežas, kas ietver un
sargā pie tām esošos no kādas ārējas pasaules. Bet
tāpat kā dārzs var būt pat nelieli apstādījumi dažādās
pagalma vai pilsētas daļās, arī grāmatplaukti var būt kā
apstādījumi dažādās mājas daļās atkarībā no funkcionalitātes vai nejaušības. Dārzs un grāmatplaukts ir gan
patvērums, gan dekorācija, gan
liecība par laiku. Man ir atmiņa par
to, kā mana vecmamma, ierodoties ciemos pie mums bērnībā,
apstaigā mūsu dārzu un izpēta,
izspriež, kādi ziedi, sakņaugi,
ogulāji tajā aug un zied. Tāpat arī
es, dodoties ciemos pie draugiem,
pētu kādas grāmatas viņu grāmatu
plauktos “aug” un “zied”."
Sintija Kampāne-Štelmahere
https://www.janisroze.lv/lv/blog/post/februara-zinnesis-264_