Dzirdēju interesantu domu, ka dvēseles pilnveides ceļš ir kā restauratora darbs, kurā ikonu attīra no daudzajiem slāņiem, kas to aizmiglojuši. Un tā pamazām atklājas tās sākotnējais skaistums.
Kur lai internetveikalā meklē melnbaltu džemperi? Pie baltiem vai melniem? Vai varbūt pie daudzkrāsainiem džemperiem? Nekā tamlīdzīga. Izrādās, ka melnbaltus džemperus jāmeklē pie krēmkrāsas džemperiem!
Nav jau tā, ka es speciāli noklausītos svešas sarunas, bet mani piesaistīja astoņdesmit gadu vecās sievietes sparīgais izsauciens: "Tagad es jums pierādīšu, ka reinkarnācija nav iespējama!" Saruna laikam īsti nekur neaizveda un nedaudz noskrēja no sliedēm. Bet varbūt pierādījuma izklāsts tur nebija galvenais.
Vai punktiņi arī var būt šifrs? Tad jau kādas svešvalodas alfabēta izdziedāšana arī sanāk kā jauna šifra apgūšana. Un tā jau pavisam drīz varēs izveidot ideālo labirintu, kur nekad neko vairs nevarēs atrast.
Braucu mājās no darbiņa, nolemju izkāpt pāris pieturas pirms mājām, drusku pastaigāties, durvis atveras un aiz tām stāv... Lauva. Kurš ir nupat beidzis klaiņot ar citiem zvēriem un tagad dodas mājās. Dikti sapriecājos. Mums ir lemts būt kopā, par to nav nekādu šaubu!