25 Marts 2005 @ 16:30
 
Kāda viņa randiņa atskaite jebšu stāsts par pelēkajiem cilvēkiem un tagadni lika aizdomāties.
Dzīves misija - domāt tikai par mirkli, kuram nav laika ierobežojuma. Grūti spēlēt vairākās teātra izrādēs vienlaicīgi, ja nevar saprast, kura loma ir jātēlo attiecīgajā epizodē.
Un īstenībā - līdz šim viss jau ir pateikts. Es esmu noslēpumaina, bet Tu par mani zini visu. Es nemeloju, es tikai nesaku visu patiesību. Visas atbildes ir dotas, Tev tikai atliek saprast un atrast pareizo atbildi uz konkrēto jautājumu. Viss ir atkarīgs tikai no uztveres.
Varbūt misijas nemaz nav? Ja tā - nav ne mērķu, ne uzdevumu.
 
 
pielietas ausis ar:: Nirvana - Pennyroyal tea
 
 
( Post a new comment )
Pasaku Princis[info]joriks on 30. Marts 2005 - 10:12
bet mums taču ir patīkamāk ja visu pasniedz priekšā kā uz sudraba paplātes. un ja nav zināmi visi fakti, tad jau mēs tieši varam izdarīt nepareizus secinājumus un aplamas darbības
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
klīstošais cilvēkbērns: karatavas[info]siixmeiteens on 30. Marts 2005 - 17:24
jā, jā - pienest visu uz sudraba paplātes - ļoti jau ērti, bet kādam ir arī uz tās paplātes kaut kas jāuzliek
bet nevienam jau nepatīk, ka izliek savu privāto dzīvi publiskai apskatei...
un reizēm zināt visu ir bīstami...
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
Pasaku Princis: ēzelītis[info]joriks on 30. Marts 2005 - 17:47
ja es tev to pateikšu man nāksies tevi nogalināt - he-he....
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)