I ne mēnesis nav pagājis, kā esmu tos otros avendžerus noskatījusies.
Jāsaka, kā ir — a bit meh-ish.

Visādi citādi, kamēr man pagājšnakts sapņos visādas glupības rādījās, vīram kaut ko stipri vien jauku izsnieguši — nakts vidū pamodos no tā, ka man blakus viens miegā smejas. So cute.

18 quintillion planets, Jesus fuck; gimme gimme.

Also, the fuck were Doktōra svaigākās sezonas pirmās divas sērijas;
also also, neskatos jau otro hokeja spēli pēc kārtas, un viņi kā par spīti jau otro pēc kārtas ņem un uzvar. Not cool, guys.

Bijām uz ļoti brīnišķīgu Marsieti; iesaku visiem. (Jo красота vienkārši.)

Here it is, your moment of Zen — stāvēt zem skaidri zvaigžņotām debesīm skrejceļa pašā galā un skatīties, kā tieši virs galvas nolaižas lidmašīnas. Yes, please.

Šodien atklāju, ka gribētu sev smieklus kā Skārletai Johansonei.

Šodienas pikapa centienu hailaiti:
1) mai rašn skillz ār prīmiam; bija šokā, kad izrādījās, ka esmu latviete;
2) tik ilgu laiku precēta?! es ko, apprecējos desmit gadu vecumā?!
3) ko es ēdu, ka tik jauna izskatos, zīdaiņus?!

Tas saucas: "Q.: Vai es varu uz 15 minūtēm izskriet no mājas, lai bez piedzīvojumiem nopirktu dziju otrajam džemperim? A.: Nē, nevaru."

Daredevil pirmās sezonas galvenā ļaundara aktierim, lūdzu, visus iespējamos apbalvojumus, jo nu Jesus fuck, šitik pretīgi notēlot ir jāmāk.

In other news, šorīt nācu pie atklāsmes, ka manā pasaulē ir iestājies akūts melnu džemperu deficīts, so, without further ado — esi sveicināta, adīšanas sezona.

Iekšējā spriedzīte tāda, ka konstanti savilktu muskuļu dēļ jau kuro dienu visnotaļ pamatīgi sāp žoklis.
In other words — so much to do read do, so little time.

Šīrīta pikapa mēģinājuma noslēgumā:
- I'm already married.
- Married?! But you don't look old enough to be married!
Yeeeah. But apparently old enough to be picked up by random French dudes. Sure.

Cik maz vajadzīgs, lai dienu sāktu ar sajūsminātu tirināšanos — biju jau gandrīz aizmirsusi par šo jaukumu, bet velti, jo beidzot ir turpinājumi: viens un divi. Yes, please.

Izdomāju, ka vajadzētu beidzot tomēr noskatīties pēdējos atriebējus, ibo pirmajā piegājienā vienkārši ņēmu un aizmigu. (Lai piedod man Džeimss Speiders; esmu pārliecināta, ka viņa balss tēlojums bija ne vairāk un ne mazāk kā lielisks.) Bet tad atcerējos, ka tieši tāda pati bēda mani savulaik piemeklēja arī otrā kapteiņa saistībā (un tāpat pirmā, kā vēlāk atklājās), un vai tādā gadījumā es maz spētu skatīties un pienācīgi novērtēt tos pašus atriebējus, nezinot visu pieejamo movie-verse juniversa backstōriju? Promska ne! Līdz ar to — esi sveicināta, mana jaunā aktuālā skatāmliste. We're gonna have so much fun together, I can already tell.
(Bet vispār jāsaka, ka man daudz labāk patīk Mārvela X-Men nodaļa.)

Also — kāzu sešu gadu jubileja, bitches! Kā paps mēdz teikt, это вам не пуп царапать, попой ёжиков давить. Indeed.

So. Plānotās un stipri vien kārotās brīvdienas izpalika, jo mūsu (jau iepriekš aizrunātajā, might I add) galapunktā bez iepriekšēja brīdinājuma un uz nenoteiktu laiku sadomāja ierasties vīra brāļa bijusī sieva ar visiem trim ofspringiem, kā rezultātā vienkārši ņēmām un palikām mājās, because fuck it. Nebija ne mazākās vēlmes ņemties ar loģistikas operācijām guļamistabu un viesu mājas pārdalīšanas sakarībā, konstantu troksni un bardaku un bezjēdzīga smōltōka bīdīšanu ar pretty much necik neinteresējošu personu. (Visvairāk vīlies, protams, bija kaķis, 'cause he was promised seaside air and sandy beaches, goddammit.)

Bet toties vakar zoodārzā krietnu pusstundu pavadījām pie lūšu mājas, viens otru sajūsmināti bakstot un aizgrābti noskatoties, kā mazie lūsēni ar beigtām žurkām spēlējas. ("-Look, honey, cik viņš cītīgi galvu ēd nost, krakšķ vien! -I know, so much cute!!" un abi viens otru sapurina cuteness overload dēļ. Mm, yes, love.)

Vēl tik pamatīgi jāstrādā pie tā, lai nejustos vainīga, kad nedaru to, ko kāds uzskata, ka man būtu jādara, un ka nedzīvoju tā, kā citi uzskata, ka man būtu jādzīvo, jo - and here's the kicker - visnotaļ pamatoti uzskatu, ka pati gana labi zinu, kas mani dara laimīgu. Bet nekas, kā saka, kur tad d. liksies, gan jau ar laiku aizies. Uz šīs pašas nots tā gaidu vīkendu, ka čuķ ņi vai acīs cērt, jo uz vairākām dienām visi trīs laidīsim garajās brīvdienās, oboioboioboi.

In other news, veicu apavu inventarizāciju un secināju, ka ar septiņiem pāriem jau zābaku nodaļā vien esmu rudens/ziemas sezonai veiksmīgi nodrošinājusies.

Ko es šorīt esmu uzzinājusi: ka Austrālijā dzīvo drop bear, bet toties Skotijā — wild haggis (Wild haggis!! Āāā!).
Nez, Latvijā jau laikam nekādu tādu imagināru mošķu nav (ja neskaita ar savu dzīvi un pastāvošo iekārtu apmierinātu vidusmēra pilsoni, har har.)

Iespējams, labākais alus pasaulē brīnišķīgākais salīdzinājums, kādu ir gadījies lasīt: "shoulders padded like a lunatic's cell". (Tā Malkolms X par zoot suits.)

Also, iespējams, labākais alus pasaulē burvīgākā dziesma, pie kuras aizmigt mīļotā cilvēka apskāvienos.

Interneti mani ir absolūti sabojājuši; izlasot, ka "[i]nteresantākās kombinācijas, kurā viens no vārdiem ir Jānis, bija ... Ivans Jānis", reaģēju ar visnotaļ infantilu smējienu. Dammit, Moon Moon.

Brīžiem tā vien prasītos galvu no iekšpuses ar kādu nebūt drāšu birsti izšrubēt, lai viss tīrs, gluds un smuks bez visādām jāklībām, kas mierā neliek. Ugh.

Kas man šādos laikapstākļos patīk: bezpiedurkņoti puisīši uz vellapēdiem, i.e., welcome to the gunshooow!

Kas man šādos laikapstākļos nepatīk: beibes plānos svārkos/kleitiņās, zem kuriem/-ām pavilkti stringi, kā rezultātā tie nelaimīgie svārki/kleitiņas salien dibenā. Tā vien prasās pastiept roku un izvilkt, bet takš ņems vēl un pārpratīs.

Runājot par lietām, kas teorētiski/uz citiem nenormāli patīk, bet kuras sev negribētu/nevarētu izturēt — stiletto nails. Lieliski apzinos, ka ar tādiem nevarētu normāli sadzīvot (pirmkārt, visa tā drausmīgā ņemšanās laika-pūļu-naudas ziņā ar akrilu, otrkārt, ņemot vērā, ka mans personīgais ideālā komforta nagu garums ir līdz-ar-ādu), but ohhh, do I want.

(You know the saying “A woman is only helpless when their nail polish is drying?” Congrats, that is now you all the time.)