NOSTAĻĢIJA
braucu šonakt "mājās" un "atcerējos" kā pāris gadus atpakaļ tiku pie 'pārgalvīga,ātrumu pārkāpjoša' soda talona(ar velosipēdu)- pie visa ir vainīga attiecīgā mūzika kas skan ausīs!

/vispār tāds kaut kāds čo-ta sentiments pārņēma. ielūkojos cibā pēc visa šī laika, palasīju vecus ierakstus un tā vien krīt acīs līģa un kates komentāri! jāatzīst, ka pietrūkst. daudz kā pietrūkst un vēl vairāk ir tā kas nepietrūkst.
visa tā ņemšanās pa laukiem un mukšana prom. sirds tā īsti nekur neguļ, bet taj' pašā laikā gribas mājas, savu stūri, dārzu un pagrabu. murrāt labsajūtā par sev padarīto,murrāt blakus kaķēnam un daudz nebēdāt par apkārt notiekošo. bet var jau būt, ka aiz vien ir par agru. varbūt vēlāk. varbūt citreiz.

//un gan jau, ka ir tā, ka visa tā huiņa kuļas pa galvu, jo pietrūkst kaķēna. reizēm vairāk kā varētu likties.

+izrādās, ka rauj skumja pēc sajūtas ar iedzīvi uz velosipēda un ceļavēju sejā. pēdējā laikā pēdas dīda. varētu aizņemties to velosipēdu uz neatgriešanos,