taivāna mums atvērās un mēs taivānai atvērāmies visnotaļ ģeometriskā progresijā, nu jau esam pavisam sadraudzējušies jau vecgada vakarā izejot ielās bija silti un patīkami – tagad mēs zinām, ka kritiskā robeža starp "nosalsim beigti" un "eu, var dzīvot" ir tieši starp 14 un 15 grādiem taipeja pirmajā janvārī arī vairs nelikās nemaz tik sūdīga, jo uzspīdēja saule, mēs aizgājām vērienīgā jaungada šopingā, ēdām arvien labāk (mums ar ķīniešiem nav 100% pa ceļam, bet kuš, nesakiet taivāniešiem, ka viņiem ir kāds sakars ar ķīniešiem) un uzbraucām 91. stāva atvērtajā platformā paskatīties uz to visu no augšas (skaibāra tur pārmaiņas pēc nav, bet vai tad mums balzamiņš nebij līdzi) nu un tad mēs pārbraucām uz kaušungu dienvidos, kur ir savi cilvēki, un tagad tātad mēs ar taivānu esam labākie draudziņi, laiks ir tāda laba silta latvijas vasara, uz +24 dienā un +20 naktī, mijas draudzenīte mūs ved uz visām savām mīļākajām vietām, no nūdelēm līdz mikrobrūvētavām, viens franču ceļotājs ar longbordu padusē uzstājas ar vieslekcijām par dzīvi, viss ir garšīgs, un pat uz saulrietu boldrikpelēku smilšu bīčā kaut kādā brīnumainā kārtā paguvām, turklāt divreiz vienā dienā bet vispār es tikai vēlējos jums darīt zināmu, ka jūrzvērērijā mūs apkalpoja taivāniešu unpijs, goda vārds
|