pamodos joprojām noguris
bet svētki bija neticami labi
pat bomzīši bija sapucējušies

svētki ir jau pagalmā un pilnīgi nenovēršami
zvaniet modināt septiņos un tiekamies rīt

man jau otro dienu nav balss
toties ir rmif kombītis un mikrofons
rīt nesīšu ārā uz ielas un čukstēšu uz svētku apmeklētājiem

turpinot par pārtikas pārstrādes produkta kontaktu ar ventilatoru
kura partija žigli uzlēca vilnim uz astes?
pareizi, nac. apv.
http://www.diena.lv/latvija/politika/rosina-atcelt-radio-klausisanas-nodevu-13948728
pār usni tikmēr gāžas televizeju lavīna

jūs jau laikam visi esat izlasījuši šito
http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-valsts-radio-zinu-klausisanos-500-latu-absurds-sods-pieber-ogles-publiska-atskanojuma-jezgai.d?id=42379408
delfi grib pabakstīt lapseņpūzni (un pacelt gemiusa stabiņus) un mums palūdza, vai var šo brīnišķīgo piemēru izmantot materiālā. uz jau tā nokaitētā sabiedrības fona eļļa ugunī ir pielieta, feisbukos organizējas crowdfunding kustība, un ne jau samesties sodam, kas galīgi nav galvenais, bet rakt sakni. saliekot kopā piecreizēju maksāšanu par radio un cibiņa koijota lielisko sagatavi par cc licencēm (noteikti izlasiet) ir cerības tikt līdz likumdošanas izmaiņām veselā saprāta virzienā.
juristi un aktīvisti, jums uz turieni, lūdzu.

dārziņā reizē zied pēdējās tulpes un pirmās lupīnas, jocīgs tāds maijs

es vot arī tagad sēžu un raudu par to pašu, par ko visa freidliste

kurš vēl nav paraudājis, jums, lūdzu, šurp

cik tomēr neganti labi, ka ir tādi draugi, kuri itin viegli uzķeras uz "a parādi, kādas presrelīzes jums patīk saņemt" un rakstīšanai vēl paši vīnu atnes.
(un nē, tas nebija kautskis. lai gan varēja būt, ja tā padomā.)

tā kā vakardiena beidzās stipri neparedzēti, šorīt es pamodos vienā upes pusē, bet abi ričuki - otrā. dabūju dienas galā pusmājupceļu soļot kājām līdz tam krogam, kur vakar noarhivēju velo. zināt, jutos kā tāds ciema muļķītis - visi švīkst garām uz ričukiem, ausīm plīvojot, bet es lieku vienu kāju, otru kāju, vienu kāju, otru kāju. uz velo ceriņi smaržo labāk, kaijas brēc smukāk, un vispār pasaule ir skaistāka.

mana mīļākā garša dzīvē ir bittersweet

rikošetu futenes sezona beigusies, spriņģot zaļā pļavā naše vsjo.

ir klāt tas laiks, kad
a) par smaržu lietošanu var aizmirst, antiodīns mūsu viss
b) var sākt nēsāt līdzi plafkas, ja nu noder

šī bija pēdējā diena pirms vētras, bet nevarētu teikt, ka pilnīgi nevētraina.
pamanījos izstādīt ārā kādus sešdesmit bazilika stādus, dženovēzi un siāmu. pilnīgi pretēji tam, ko parasti pati prīčoju, tb "ne ātrāk kā uz jāņiem, citādi nosals beigti", nu tagad paskatīsimies, kā viņiem tur ies. ja kuldīgā man tiešām pirms jāņiem izstādītie visi apsala beigti, tad rīgā ik gadu stādu ārā agrāk un agrāk.
pamanījos paravēt un paretināt dobes, kā arī pieraut sauli pie muguras, kvīk.
pamanījos no siltā un saulainā dārziņa žigli pārmesties uz drēgnu rūpnīcu ar rokenrolu.
pamanījos no drēgnās rūpnīcas pārmesties uz maķenīt drēgnu pagrabu ar ļoti siltu mūziku, laikam labākais gaujarta koncerts, ko esmu redzējusi.
bring on the storm.

bbc komentētājs (whoever it was, tom rostance?) pamanījās nocitēt moriseju
losing in front of your home crowd
http://www.youtube.com/watch?v=Ply-5zCjFc4

laikam cītīgāk jāpiekopj braukšana uz varselonu tieši uz čemplīgas fināliem, iepriekšējās divas reizes es viņiem palīdzēju
nu a šitais tieši pie pārrašanās mājās, bveh
visvairāk no visa man patika noiera pendele <3

kamēr mēs te tā saviesīgi sēžam (es visu redzu, dūra taisa diskotēku, mārtkōrs baksta pildspalvu atvērtā plānotājā, uz tallinas reisa čekinu nezkāpēc stāv varena rinda), man ir iespaidi, ar kuriem padalīties
iemēģināju aviolīniju ar rozā lidmašīnām un stipri interesanti izvēlētu nosaukumu - čuru gaiss (laikam tiešām tikai zin. fant., tb gibsona grāmatās pastāv brendneimu pārbaude, vai kādā no visām pasaules valodām tas nenozīmē kaut ko rupju)
pirmais iespaids būtu maķentiņ satraucošs, ja būtu jāpārsēžas uz kādu citu reisu, jo ienākošais barselonā ieradās drusku pavēlu, aiz kam novārnoja (provoroņil) atvēlēto izlidošanas slotu (lasiet ar kādu o gribat) un dabūja stundiņu gaidīt nākamo un ripināties (to angliski sauc par taksi, starp citu) uz tālo termināli, uz kuru standartā autobuss brauc 10 min. bet ja interesē ielidot kodolziemā nevis nakts vidū, bet tuvāk rītam, tad šāds notikumu pavērsiens it nemaz netraucē.
ļoti jauna lidmašīna un viss krū adaptēts nē bet lokalizēts, tikai leiši - pilots arunas un visas stjuartes blondas. rīgas reisos arī viņiem ir viss krū latviešu?
inflight žurnāls gandrīz viss par futeni, un autors gadījies tāds, kuram leo mesi spēlē spānijas izlasē. toties kā pirmo football reading listē iesaka kiketes, manu mīļāko žurnālu meitenēm par futbolu.

aģents rasbainieks ziņo:
viļņas lidosta sagaida gādīgi kā māmulīte, kas principā arī ir viss, ko vajag nakts vidū no siltas lidmašīnas kaut kādā kodolziemā izsēdinātam miegainam murmulim, bruņotam ar tikvienkā 150 gramiem ūdens uz vienu personu, jo barselonas vecajā milzīgajā terminālī nav baigi biezs ar jūzerfrendlīgiem kioskiem. a te - uzreiz siltas desmaizītes, ēdiet, bērniņi, ēdiet uz veselībām.
pirmais rīta reiss, starp citu, ir bt uz rīgu 4:55 (apskatījos, 130 ēriki, braukšu labāk ar autobusu), čekinu riņķī neviens negāž, bet uz antāliju gan rinda stāvēja jau trijos.
lidostu vaifaja karma šajā tripā ir lieliska, kā redzat. tikai ar rozetēm te ir interesanti. lidostas māja vispār ir tāds kā sedas tautas nams ar klātpiebūvētu alumīnija nojumīti, un pirmo pusstundu rozetes meklējumi uzrādīja tikai un vienīgi britu trīszaraino komplektā ar trīsfāzu, i shit you not. ja nu jums te gadās iekulties ar tikpat švaku bateriju kā manam skaitļošanas kompanjonam, pierakstiet blociņos - trīs rozetes ir pie čekina pa kreisi no sekjuritīčeka, zem star alliance kantora, divas zem kāpnēm, viena ar klātpieliktiem beņķīšiem.
nubettoties nekur nav jāparakstās, ka pa vaifaju nedarīs neko neētisku. esmu atvērta piedāvājumiem vēl kādu stundiņu.

vidusjūra puto kā šampanietis