|
[Jun. 21st, 2012|11:19 pm] |
|
|
|
Comments: |
Man no viņa. ko es atceros, vislabāk "Enter the Dragon" patika; though, beigu cīņa ar Čaku Norisu "The way of the dragon" ir epohāla.
pirms pāris dienām pirmoreiz pa īstam pievērsu uzmanību bošetunmai, un tieši nodomāju, nafigam nebiju to izdarījusi agrāk. pārējās abas, protams, žanra klasika.
you'd be surprised, cik saša ir nepopulāra. bet tas viss poh.
Varbūt tāpēc man arī bija tāds prieks par to Bošetunmai, jo man tiešām šķita, ka viņiem taču vispār tāds koncepts kā nepopulāra dziesma neeksistē. Es gan arī šo zināju, bet tikai nekad nebija ļoti pieķērusies, un tā sajūta gandrīz tāda, it kā Selindžers būtu tikko jaunu īsstāstu par Glāsiem izdevis.
Tev Moi druzja taču arī patīk? Man kaut kāpēc šķiet, ka tiem, kam Saša patīk, tiem arī šai jāpatīk. Tikko Vikipēdijā izlasīju, ka viņa dēlēnu sauca Saša, starp citu, kuram arī bija plānots būt tai liktenīgajā mašīnā.
par vienu esam vienojušies - "eto - ņe ļjuboffj" ir everestākais viņu lp )
Bet vispār
1) Sašai visizcilākā versija ir 46, nu beidziet, kas gan cits?! 2) Tas āksts melnajās apenēs (cik tēmatiski!) ir tas nepiebeigtais nekrofīls Gurjānovs, ja? Cik šausmīgi. 3) Kino akustiskās versijas vispār ir spēks. Taisni tāpēc es neizprotu, kamdēļ nav treku no 46.
1) lente griežas atpakaļ! | |