par uik-endu
Vīkends pats par sevi bija nāvīgi labs, ja vien neatstātu nedzēšami negatīvu iespaidu maciņā, alga ceturtdien, so, sūkā cukurgaili dārgais draugs. Man vēl ir atlikusi benzīna karte, ar 11 latiem tajā...

Bet, 6dien visu dienu nosēdēju kompānijas apmaksātās apgreida mācībās, vakarā vizinājos ar mopēdu, cepu šašlikus un baudīju burvīgu novakari. Vakar – vizināšanās ar mopēdiem, kuteri, slēpēm un veiku, pēcpusdienā futbols.

Vot, par futbolu. Protams futbola apmeklējums iesākās ar apskaidrošanu, ka utainais krievs ar savām fanu sektora biļetēm ir izpildījis neiespējamo un pamanījies ielavīties sponsoru ložā, un saprotams ka nolikt savu smirdīgo dūzi tieši manā, ielūgumā norādītajā vietā. Bet tas labi, zēni uzvalciņos šo neskaidrību nokārtoja viens-divi. Tad vēl, ja baltie rukā fūzīti pret gutalīniem un tiesnesis ir skinheds, kā var iedot vienpadsmitmetrīgo pie mūsu vārtiem? Ko a? Sviests karoč, vajadzēja uzvarēt, mir-družba-žvačka-niča man nepatīk. Un vēl, pastāv aizdomas, ka Rīgas Azerbaidžānas diaspora vakar norāvās pa muti. Sīkums, bet patīkami.