Par mērķagrupām
Noteikti atkārtošos kā veca plate, bet katru reizi mans pārsteigums un pārdomas ir gluži kā pirmoreiz. Tipo, pirmoreiz bija pārsteigums, ka kaut kas tāds var notikt. Otro reizi – pārsteigums, ka tas notiek atkārtoti, trešoreiz – par to , ka tā laikam ir sistēma.

Zvana man šorīt tālrunis. Vai Mārtiņš? Tas pats. Zvanot no radio Skonto, gribot aprunāties par reklāmu. Feispalms. Tā kā Statoilā bija rinda, nospļāvos un braucu tālāk kafiju nepadzēris, šis bija potenciālais rīta prieks neesošās kafijas kompensēšanai. Viss jau bija jauki, apvaicājās kā mums ejot, kas esot klienti un vai par mĀrķētingU domājuši esam. Feispalms atkal.

Ļāvu izteikties minūtes demit un tad apvaicājos par TRP. Tas ir tāds reklāmas efektivitātes cīpars. Tad par GRP, tad par CPP, un vēl vairākiem nesaprotamiem burtu salikumiem, kuri meiteni samulsināja. Likās pat ka aizvainoja. Nu karoč, darījums nenotika.

Nākamais. Aizdomājos, ka meitene taču nepiekā nav vainīga, vainīga ir pārdošanas daļa, kura nosēdina nabaga cilvēku uz trubas un telefona grāmatas un liek maukt pēc alfabēta. Gribas zināt, KĀDI ir rezultāti šādai pārdošanai? Tas ir ar lielgabalu pa zvirbuļiem kamēr pašiem nesāk ausis asiņot.
Rodas pilnīga pārliecība, ka LV mediju reklāmas daļām nav nekāds redzējums par saviem mērķa, stratēģiskajiem vai jebkādiem citiem klientiem. Tikai mauciet – pohuj, kas būs būs. Kāda jēga dzīt meiteni pilnīgi bezcerīgās kaujās, kur viņi sev kā medijam nodara lielāku ļaunumu reklamējot nekompetenci pret to vienu, pilnīgi nejaušu, pārpratuma vadītu pārdošanas gadījumu? Ir gadījies runāt ar „reklāmas daļas VADĪTĀJIEM”, visi viņi aš kompetences kalnagali kuriem patīk klausīties savās balsīs, bet realitāte parāda, ka no pārdošanas, efektīvas savu resursu pārvaldes vai klientu pētījumiem viņi nejēdz ne nieka, ja sviež tādas meitenes par lielgabala gaļu telefona mārketingā. Cik viņiem neizmaksāja šis zvans man? Telefons, meitene, birojs utt. Nu teiksim 75 santīmi. Cik šādu zvanu ir dienā, mēnesī, gadā? Man vienkārši bail domāt par iespējamo zaudējumu apmēru.

Jebkurā gadījumā top skaidrs, ka mediju akcionāri ir gana tupi, ja savās rindās tur nodaļu vadītājus, kuri vienkārši un bezjēdzīgi šķaida pret sienām pieejamos cilvēkresursus.