Par restartu
Vakar ieslīdēju grāmatnīcā, lai izpildītu sev doto solījumu izlasīt "Noziegums un Sods". Pēc ilgas stīvēšanās klasiskā literatūra zudēja kārtējai burleskai, kura iegūla rimi maisiņā līdzās diviem baušķiniekiem, pārsimts gramiem pistāciju un aknu pastētei.
Šos pēdējos divus vakarus esmu skrējis līdz ar atvaļinātu CIP aģentu cauri četrsimt sešdemit lapaspusēm slaktējot sliktos, cīnoties ar Baltā nama sazvērestībām un mistisku baktēriju kas atceļojusi uz šo grēcīgo zemi pirms sešdesmit pieciem miljoniem gadu ar asteroīdu un tagad pēkšņi sadomājusi pamosties. Viss kas bija, ij jaunāko tehnoloģiju bezpilota spiegošanas lidmašīna Predators, melnie bezskaņas helikopteri, Glock pistoles un varonīgas rīcības glābjot mīļoto no psihopāta manjaka ķetnām. Vārdu sakot samudžināts un inflantīls sižets īsteni manā garā.
Izlasījis pat pēcvārdu un autora pateicības bērniem, kuri nav traucējuši viņa darbu, ierāvu divas šeibes un tagad gaidu miega feju. Jāatzīst, ka nodevīgā palaistuve kaut kur kavējās un tamdēļ esmu spiests izklaidēties atgremojot Jums, mani dārgie lasītāji, kārtējo sviestu no sērijas - šodien paēdu, padirsu, neviens mani nemīl un nesaprot vai labākās žanra tradīcijās pasūroties par nepanesamo esības vieglumu.

Tā lūk, sušķi mani mazie. Ja neaizmigšu tuvākajā laikā apsolos nomurmināt vēlkautko.