Š.g. 25.februārī esot izbeigta krimināllieta, ko ierosināja 2008. (!) gada aprīlī par man nodarītajiem miesas bojājumiem. Jau tad man bija skaidrs, ka policijai ir nulle motivācijas man palīdzēt - lai gan tas džeks (nepārprotiet, runa nav par policistu, cik zināms) bija salauzis man brilles, man pašam bija jābrauc uz iecirkni rakstīt iesniegumu - tā nu arī toreiz aizbraucu, aiz dusmām aizmiglotu skatienu knapi ko redzot pāri auto stūrei. Gala rezultātā man radās daudz problēmu (no ģimenes ārsta savāca manu slimības vēsturi, ko ilgstoši "marinēja", tiesu med. ekspertīze esot atzinusi, ka man bijuši viegli miesas bojājumi, kuru ietekme neesot ilgāka par 6 mēnešiem), tam džekam ne kripatiņas apgrūtinājumu, lai gan auto numuru nosaucu. Vēlāk vairākkārt redzēju to auto Āgenskalnā kādā pagalmā, audzināju raksturu, lai neiemestu ķieģeli logā.

Pazemojumu policijas iecirknī neesmu aizmirsis un vēl ilgi neaizmirsīšu. Attieksme bija tāda, ka es pats būtu vainīgs, atsaucība nulle, iesniegumu nekādi nevēlējās pieņemt un galu galā tajā pierakstīja manas šaubas par auto numura pareizību, lai gan biju to pareizi atcerējies un pat pierakstījis.

Vēlāk to vairākkārt pārdomāju un pieņēmu savu vainu tajā, ka izprovocēju to muļķi uz uzbrukumu.

Un tomēr man uz ilgiem laikiem ir zudusi jel kāda ticība Latvijas Valsts policijai. Neticu, ka viņi man palīdzēs nākamajā reizē.