Tulkošanas izglītība lielākoties nesniedz nekādu sajūtu, ka tu būtu ar kaut ko atšķirīgs no jebkura cita svešvalodu zinātāja. Tulkot taču var ikviens, kurš šādā vai tādā līmenī zina vēl kādu valodu papildus savai dzimtajai - un mūsu bilingvālajā sabiedrībā šādu cilvēku ir nomācoši daudz (parādiet man kādu, kurš tāds nav). Toties šī te sinhronā tulkošana ir kas tāds, kas pilnībā kliedē šādus tulka mazvērtības kompleksus. Ok, ok, es te subjektīvi novirzījos no tēmas, bet nu tas ir par lietu, jo es vēlos ilustrēt savu viedokli, ka sinhronā tulkošana ir diezgan personiska, šizofrēniska nodarbe. Tu vienlaikus klausies runātāju, analizē viņa teikto, ar dažu (vai daudzu) sekunžu nobīdi runā tulkojumu - un es apzināti izvēlējos šādu formulējumu, jo tie procesi (klausies, analizē, tulko, runā) notiek vienlaikus - tavs prāts varbūt pieslēdzas klausīšanās fāzei, bet no tavas mutes nāk ārā tulkojums un var būt brīži, kad tu runā "automātiski", un attiecīgi otrādi. Un uz pasākuma beigām tiešām bija brīži, kad es man nebija ne jausmas, vai es jau esmu pateicis runātāja "paldies vēlreiz", līdz ar to varbūt latviešu valodas klausītāji dzirdēja vairāk "paldiesus" nekā angļu valodas klausītāji. Bet tā jau vienmēr ir - iespēja pazust tulkojumā ir liela. Jāteic, par spīti savam diplomam es nekādi nevaru sevi atzīt par ļoti labu sinhrono tulku, jo gluži vienkārši man nav bijusi prakse, un tomēr... Varat mēģināt iedomāties to manu sajūsmu, kad, lai patrenētos un pārbaudītu savu gatavību, pirms pāris dienām mājās uzliku austiņas, uzliku YouTube video, un tulkojums bez lielām grūtībām sāka "plūst" no mana prāta, kamēr klausījos Eiropas Parlamenta tulku stāstus. Nu labi, labi, tagad, kad pasākums ir pagājis un tuvumā nav neviena organizatora, atzīšos, ka ir pagājuši vairāk nekā 6 (seši) gadi, kopš es pēdējo reizi tulkoju sinhroni un tas bija studiju laikā (tātad gandrīz nenopietni) kādā studentu konferencē, kur rekrutēšanas promotēšanas nolūkos uzstājās Eiropas Komisijas Tulkošanas dienesta vadītājs. Un arī šis fakts, ka pagājuši daudzi gadi un es tikpat kā riteņbraukšanas prasmi to neesmu nekur pazaudējis, deva vēl papildu sajūsmu par savām spējām.
( ... tālāk ... )