| | Nov. 23rd, 2024 @ 09:59 am |
|---|
|
mazie saldumuņi sēž pie brokastu galda un dzied: zilonītis gaisā skrēja |
| | Nov. 22nd, 2024 @ 07:03 pm |
|---|
|
Zīmju gaidīšana ir bezspēcība. |
| jums arī | Nov. 22nd, 2024 @ 03:30 pm |
|---|
|
Jums arī ir tā, ka jūs sākat savu dienu kā jau nu sākat, bet nu nevar īsti zināt kāds būs vaibs ko šodien darīt, kuram projektam vairāk pieķerties, uz ko fokusēties un tad jūs gaidat zīmi, kas saliks visu pa vietām. Vai nu jūs atcerēsieties par kādu domu, ko vajag paturpināt, vai arī radio būs raidījums par tēmu ar kuru arī jūs šobrīd strādājat un tad jūs zināt - lūk, tas ir mans šīs dienas uzdevums, ko vajag papildīt tālāk, es šodien strādāšu ar šito. Vai arī jums ir konkrēts sagatavots plāns, kuru pa punktiem pildat? |
| * * * | Nov. 21st, 2024 @ 11:08 pm |
|---|
|
Pilnmēness taču it kā beidzies? 👀 |
| | Nov. 21st, 2024 @ 10:13 pm |
|---|
|
"Šitie draņķīgi pārtulkotie krimiķi. Tu, cilvēks, pirms miega gribi palasīt zviedru kriminālromānu, kas pārtulkots latviski un piedevām reklāmiski izkunkstēts par ļoti labu. Un tu smagi aplauzies, jo ieraugi, cik drausmīgi nabadzīga, tizla un vienmuļa ir zviedru valoda, kurā nav ne sinonīmu, ne idiomu un vispār ir tikai Google translate repertuārs. Kā viņi sazinās tik noplicinātā valodā?!
Tur visi runā ar sakostiem zobiem (nevis caur zobiem) kā Grēta, bet tas netraucē policistiem katrā lappusē pa pieci lāgi būt "draudzīgiem", jo zviedru valodā acīmredzot nepastāv vārds "laipns". Neviens tikpat kā nekad neiet, nesteidzas, neskrien, un aizmirsīsim par lavīšanos, tipināšanu, lāčošanu, šļūkšanu un citām novirzēm, jo visi tikai DODAS. Es dodos. Viņš dodas. Man jādodas. Aizdevās. Ne vien katrā lappusē - pat katrā rindkopā tik dodas un dodas. Piedevām bez mērķa - vienkārši dodas."
/ Brice, Piktais sentiments |
| | Nov. 20th, 2024 @ 10:42 pm |
|---|
|
"Pāru Terapija" - heteronormatīvs sūds. bet lielāko īgnumu rada pat nevis tas, bet gan tas, ka kustību - lielāko no mākslām - izmanto tik ilustratīvi, un ilustrē ļoti aprobežoti atgremotas reālpsiholoģiskas lietas. horeogrāfiem vajadzētu zināt labāk, ne?
mūzika un scenogrāfija bija ok. horeogrāfija un scenārijs - viduvējības kalngali. drosmes necik.
Gada pārsteigums - Ģirts Krūmiņš dejo. Viņš man arī patika vislabāk no visiem uz skatuves. Viņš un Roberta Gailīte. |
| | Nov. 20th, 2024 @ 04:48 pm |
|---|
|
Nu tas ir tā, ka bieži tu dzirdi kādu frāzi un jūti, ka tas ir par tevi un tu nevari atrast iemeslus citus kā tikai to sajūtu un tas tā arī ir. Nu piemēram, lai arī cik pētījumus jūs neveiktu un lai arī cik cipargalvas nepieslēgtu savu nenoliedzami spējīgo smadzeni un lai cik stingru vidēji aritmētisko neizspiestu no jebkādas informācijas kopas, šīs zināšanas galu galā nav nekas vairāk kā aptuvena ceļa norāde individuālas pieredzes priekšā. Tas ir tikai vēja rādītājs emociju vētrā. Nē nu skaidrs, ka kaut kā jau mums tā jēga ir jāveido un viens veids kā to darīt ir tik pat labs kā jeburš cits, taču beigu beigās lēmums ir jāpieņem tev un tev ir jāsadzīvo ar sekām, nevis vidējam aritmētiskajam ceļa rādītājam. Un tas, ka līdz šim vienmēr kaut kas ir nostrādājis nenozīmē, ka nostrādās arī tad, ja mēģināšu es. Protams, mēs varam spēlēties ar statistiskām iespējamībām, bet ko tas mums dod? Ja es iebāzīšu pirkstu liesmā, sāpēs man un ir pilnīgi vienalga, ka līdz šim brīdim sāpējis ir arī miljardiem citu cilvju, kas spēj izjust sāpes. Kas vispār spēj izjust kaut ko. Nu vo, un ja tev šķiet ka tev ir pie dirsas divi mazi ritentiņi, tad tā tas arī ir, pat ja tu apsēdies uz zemes un nekur neripo |
| | Nov. 20th, 2024 @ 03:44 pm |
|---|
|
Hmm. Vai maz pats saproti, ko tiko par sevi uzrakstīji? |
| filmas & draudzenes | Nov. 20th, 2024 @ 12:07 pm |
|---|
|
vispār ikdienā esmu kūtra uz filmu un jaunu seriālu skatīšanos, ļoti grūti pārkāpt to slieksni un savā dzīvē, komforta zonā, tajā laiktelpā, kurā atļauju sev veģetēt un nedaudz izklaidēties vienlaikus, ielaist kaut ko jaunu. protams, es zinu, ka tieši BKA varētu būt lielisks periods, kad izpildīt DS likumu un katru dienu noskatīties vienu filmu. pa diendusām vien varētu savākt klasiskās 90 minūtes, bet realitātē es tās diendusas pavadu skrollējot, čatojot vai skatoties kādu seriālu, ko jau zinu no galvas (es ļoti gaidu šos brīžus - tas ir laiks man!).
bet pagājušonedēļ es noskatījos "Annie Hall". pat neatceros, no kurienes atnāca impulss. es filmu biju redzējusi, bet vienudien mani pārņēma sajūta, ka neko no tās neatceros, un pat sāku apšaubīt, vai tiešām esmu redzējusi, tāpēc noskatījos (ar kādiem trim piegājieniem divu dienu garumā). un pēcāk kaut ko googlēju par Eniju Holu, pat vairs neatceros, ko. ā, nē, atceros. man (vēl aizvien nezinu, kāpēc) likās, ka Enijai (vai varbūt Kītonei?) ir kaut kāds akcents. Varbūt franču? atgādināja laikam Žilī Delpī filmā "Before sunrise" (ko arī nesen skatījos atkārtoti, jo braucu uz Vīni). googlē atbildes nebija, un nebija nekādu liecību, ka vēl kādam tā liekas, tāpēc nolēmu, ka man rēgojas. bet jebkurā gadījumā - šis mani aizveda pie 1978. gada filmas "Girlfriends". režisore un scenārija autore: Klaudija Veila. tādu es arī nezināju. šeit varu kā sirualsirual ielikt diskleimeri, ka gan jau visi citi sen šo filmu zina, bet man tā bija jaunums. nebiju pat dzirdējusi tās nosaukumu - kā tas ir ar visām citām krutajām filmām, ko kāds parasti piemin saviesīgās sarunās. Rakstelī ar to tika vilktas paralēles filmai "Frances Ha" un seriālam "Girls", kas abi bija mana maģistra darba pētījuma objekti. Lēna Danema ("Girls" veidotāja) saka: "feels like my oldest influence, yet I saw it for the first time less than a year ago," savukārt Grēta Gērviga atzīst, ka iedvesmojusies no "Girlfriends", strādājot pie "Frances Ha". Francisa tiek saukta par mūsdienu Sjū ("Girlfriends" galvenā varone), savukārt Sjū tiek saukta par ebreju Eniju Holu. Bet citur atradu, ka Sjū esot Enijas Holas un Alvija Singera apvienojums. Un tad tur vēl bija Kubrika citāts: "I think one of the most interesting Hollywood films, well not Hollywood — American films — that I've seen in a long time is Claudia Weill's Girlfriends. That film, I thought, was one of the very rare American's films that I would compare with the serious, intelligent, sensitive writing and filmmaking that you find in the best directors in Europe. It wasn't a success, I don't know why; it should have been. Certainly I thought it as a wonderful film. It seemed to make no compromise to the inner truth of the story, you know, the theme and everything else." šis viss radīja situāciju, ka bija pilnīgi skaidrs, ka man "Girlfriends" jānoskatās jau tajā pašā vakarā. un tas arī izdevās, E. bija komandējumā, biju viena ar M., kura nogulēja tajā vakarā mierīgi kādas 3 stundas. jāsaka, ka es neesmu nekad bijusi liela "Frances Ha" fane. pirmajā reizē, kad to skatījos, es vispār nesapratu, kas tas tāds ir un, nu tas "mumbling" arī neuzlaboja manas izredzes saprast. kad skatījos atkārtoti, rakstot maģistru, tad jau man patika, bet šķiet, ka tagad, noskatoties "Girlfriends", es pa īstam sapratu, par ko tas ir. kādu brīdi man pat šķita, ka "Frances Ha" ir teju pēc tā paša scenārija, kas "Girlfriends".
bet par pašu "Girlfriends". man šķiet, ka tā draudzeņu tēma varētu būt viena no klasiskajām, milzīgajām tēmām, ja cilvēce biežāk runātu par sieviešu pieredzēm un sieviešu pieredzēm, kas neaprobežojas ar heteronormatīvu romantisko pieredzi. tā tēma ir milzīga, bet laikam reti artikulēta (neteikšu, ka nekad, jo neesmu, protams, redzējusi un lasījusi visu). sieviešu attiecības ir atstātas mazām meitenēm, lesbietēm, mātēm&meitām un vēl, protams, sāncensēm. bet sieviešu draudzība var būt tik pat plaša tēma kā loveru attiecības, bet sanāk, ka tas kaut kur izplēn, paliek kā tāds nesaprotams posms starp bērnību un brīdi, kad sākas romantisko attiecību virzība. okei, tās ir tikai manas sajūtas un novērojumi. lūdzu, sakiet, ja tā nav! un tad vēl ir šis uzskats, ka sievietes nemāk draudzēties. un varbūt tā arī ir. jo to neviens nemāca, neviens par to nerunā. bet pēdējā laikā es arvien biežāk iedomājos un jūtu dziļu pateicību savām pamatskolas beigu un vidusskolas draudzenēm - kas bija mani pirmie "soulmates", pirmie cilvēki, par ko ir sajūta, ka tevi saprot, ka neesi viens pats normālais vai viens pats frīks visā pasaulē, pirmie, ar ko ir jautri un forši, un ērti bez nosacījumiem. tajās meiteņu attiecībās ir vismaz tik pat, ja ne vairāk dziļuma un mīlestības kā laulāto attiecībās. protams, arī potenciāls nodevībai un visām citām tumšajām lietām. bet parasti tās attiecības agri vai vēlu beidzas (vai pāriet citā režīmā), un tad nav skaidrs, kā par tām justies, ko domāt. es nezinu, ko es ar to gribu teikt. es laikam vienkārši gribu par to padomāt. laikam, skatoties "Girlfriends", es atklāju kaut ko pati par sevi, ko iepriekš nebiju sapratusi. |
| Novara | Nov. 20th, 2024 @ 09:44 am |
|---|
| . | Nov. 19th, 2024 @ 09:02 pm |
|---|
|
es gribu klausīties dobjā šalkoņā, nezinot no kurienes tā nāk. |
| | Nov. 19th, 2024 @ 11:32 am |
|---|
|
Jums arī ir pie dirsas divi mazi ritentiņi? |
| | Nov. 18th, 2024 @ 08:54 pm |
|---|
|
Ok guys post apocalypse is not far behind |
| | Nov. 18th, 2024 @ 08:25 pm |
|---|
|
Labi, kas viņiem tur nahuj uz tās kartes tur darās |
| | Nov. 18th, 2024 @ 09:58 pm |
|---|
|
Runājot par saules enerģiju un par to, ka nepietiek vietas, kur uzstutēt paneļus.
Jā es zinu, ka Austrālija nav labākais piemērs.
https://www.pv-tech.org/rooftop-solar-pv-provides-107-5-of-grid-demand-in-south-australia/ |
| | Nov. 18th, 2024 @ 08:01 pm |
|---|
|
šogad ir vieglāk kaut kā lepoties ar savu valsti un tās dzimšanas dienu, kad prezidents ir nepārprotams triksteris. viņš mums ļoti piestāv - tam, kas mēs esam, nevis tam, kas mēs gribētu būt, jūtos mazliet tā, it kā mūsu valsts estētiski sevi ownotu tikpat stilīgi kā Islande un Somija. |
| | Nov. 18th, 2024 @ 03:21 pm |
|---|
|
Priecīgus svētkus visiem, kuriem Latvija mīļa. Kopumā es nesaprotu šo laiku. It kā iekšā degtu, ir silti, es daudz ko varu, varētu pat teikt, ka sadzīviski iet kā pa sviestu. Ir liela ticība. Bet kur skaties apkārt tumšs, tumšs, tikai mazas gaismiņas līpinās. Cilvēki apdzisuši vai pārmēru satraukti. Karš, sākumā viens, tad otrs un vēl.
Nezinu, tik dārgi šis viss mums beigās izmaksās. Bet tas nekas, būs labi, vienīgās raizes nepazaudēt cilvēcību. Ne pie kādiem apstākļiem.
-----------------------------
Gnomic will, the idea that man has a will that constantly wavers between good and evil, is an idea taught by Saint Maximus the Confessor. It is not very complicated, but it has been incredibly misunderstood either due to ignorance or people overly complicating it. |
| | Nov. 18th, 2024 @ 01:16 pm |
|---|
|
Sveiki, draugi cibisti, tīru savu noliktavu, un diezgan daudz dažādi audumi ir: varbūt te ir kāds, kam būtu noderīgi, vai arī ir kādi kontakti skolām/kursiem, kam šis noderētu? |
| | Nov. 18th, 2024 @ 12:58 pm |
|---|
|
Vispār labprāt jums veltītu vēl vienu Ingmāra Freimaņa dzejoli valsts svētkos:
*
Novembrī visbiežāk
Es ceļu galdā bietes.
Man patīk celt galdā
Bietes.
Man galdā 9999 ēdieni,
Jums galdā samtainā migla.
Baltajā cukurā mērcēti burkāni,
Jo cukurs atbruņo.
Biežāk gribas celt galdā
Un godāt vietēji audzētās bietes.
Biešu salāti nāk no zemes,
Kur bietes aug. |
| | Nov. 18th, 2024 @ 12:52 pm |
|---|
|
valsts svētkos es jums gribētu veltīt Ingmāra Freimaņa dzejoli "Latvija"
Skaties uz izkārtni.
Tur ir norādīts: Latvija.
Latvija Latvija Latvija.
Latvija Latvija Latvija
Latvija Latvija Latvija
Latvija Latvija Latvija.
Latvija, gļēvuli!
Vai skaidrs?
Šeit ir Latvija.
Latvija Latvija Latvija
Latvija Latvija Latvija
Latvija Latvija Latvija. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
![[info]](http://klab.lv/img/community.gif){kind=small}