Angēns [entries|archive|friends|userinfo] Angēns [ userinfo | sc userinfo ] [ archive | journal archive ]

[26. Maijs 2012|21:53] Link o

[26. Maijs 2012|17:12] Nes Redze apģērbjas sultāna odekolonā Napoleona goda ordā iestādītie izaug par es izsitu stiklu mammu, es izsitu stiklu un ieliku stikla zobu vai tagad tu redzi savu vitrīnu? the sole responsibility of this sofa is my comfort. Link o

[26. Maijs 2012|11:30] Link o

[26. Maijs 2012|11:12] Reku mans bērniņš Link 2 o|o

[26. Maijs 2012|11:00] Kad indiāņi atkorķē ādu Viņu pasaulei mainās krāsa Un kad indiāņi piedzeras Viņu desa ir gaisa krāsā. Kad indiāņi dzer pienu Viņu rokas ir asinīs Kad baltais dzer pienu Viņa rūpes ir rasa. Entry level Beigas ir krāsainas kā āda Es savu ādas jaku Mazgāju benzīnā un lietū. Man mušas ir draugi Un Mušu Pavēlnieks Es esmu strēlnieks ar koka kāju Neaizbēgšu. Link o

[26. Maijs 2012|10:52] Tie cilvēki, kurus es sāpināju, tika informēti, ka manus tekstus var lasīt tikai caur sāpēm. Link o

[26. Maijs 2012|09:58] Link o

[24. Maijs 2012|17:48] hei, resnie, sadodieties rokās, jums tulznas pulsē. Link o

[24. Maijs 2012|17:48] sūds uz mušas koku zāģē atspēries pret tušu un garās dienas garām brāžas redeļgultas krusā. Link o

[24. Maijs 2012|17:30] lidinās peles un mausi un klausi, ko tev saka pa pakausi tek upe ūdens satek visās drupačās un kačā sašas bērna dienu mērci pumpī dārzā sakrautās uz ķiršiem gobelēna tases. sēž jūrnieks jūras malā krasi pagriež galvu aizsnaužas un staipa apkārt karūsu aiz ūsām varbūt iekodīsies. ko es te muldu. es skatos jūras virzienā, raujas pretim radošās rokas, un klaustrofobs ar dunci sejā meklē lidaparāta eļļu. esiet skaidri savā rīcībā un atpestiet no ļauna, jo tikai druknais muktupāvels sapratīsies ar redīsiem. es esmu eļļas tarakāns un manas blusas kustas lēni pa ekrāna pētersīļiem un galvas gaļu skapis dauzās. es redzu ēru, kurā smērē galvu iekšā durvvirū. un klausās lēti baraviku kungi pēc laidara un sveces. es kāzas iemūrēju sienā ar lidojošu sēni. un batuts izskatās kā zudis, kad tam aptumšojas prāts, tas laižas kurpniekam pie sejas un izsakās. tas bļauj un spļauj un kurpēs gānās lodāmura amor amor. krokodīla kurpēm kājās sejas vaibsti rājas. es redzu nākam kārtējo viesi ar dienu pie rokas un nakti uz sloksnes, kuras spīdīgajās lietuvēna varās gaida klaipēdēns un diņķis. mēs klusi vērsimies uz sienām un pēcpadomju amorfizēti skaudīgi un vainīgi biedējošā dažādībā likvidētā ķīlā. es nevienmērīgs lidaparāts košs ar acu ēnām sejas kuš, un stropa parādītais ilgvilns ir pēcpuse ar krustu. daiļš dziedonis uz ērkšķogas ar varu rautin rauj uz pinkšķi un trubadūra dūriens pierē izsējis ir maisiņus pa kokiem. es kādreiz gāju licejā un ticu, ka kādreiz tas man pretim nāks ar saspārdītu purnu bumbā slēptu kaukurus ar arklu vāks ar daiļamatniecības cirvi kaplēs luksoforu lustras ar mani paņems svētu mieru izkaisītā bezabrāzijā. Link o

23x23 [24. Maijs 2012|14:07] [Tags | 58 ] you sexy animal with a french colonial flag on your belly delivered to your door by milk-post-man postmodern-woman-the-baby-carrier bag on your shoulder and your fine slim legs pertruding, pushing their way to it-ness, very specific noun to denounce your equality and right to be heard by bearers of truth. who knows how many of us will be there on the day of 1st June. Link o

[24. Maijs 2012|13:43] [Tags | 126 ] shores of appocalypse divided by a mole. my feet are standing on a placenta of innocence and i am wavering with the wind of fishbones. we all see through lying wales that sell as pigmentation. we all need to know. without it there is no it, only multiple It's and sun-burned faces like sand-paper that touches the hanging gardens of proliferated Eden or conglomerated siluettes of mice and versa. Link o

[24. Maijs 2012|13:24] [Tags | 123 ] so much water, so precious stone. i jump in the upload button and splash myself with lust. it is not to be confused with the mountain on the shore where the stone sits as a Telemonik Monk and sips his own shoulders and knees. i sit on a bench by the boiling sea, i see myself clearly in my own image, and i know that knowledge of oneself is knitted it the pink of the sky. i mountain you sky, i live your life for you, so that you can be mine. we levitate on top of each other and i think i know you, you know me by thinking red, and devil is a crab, boiling water for spirits. so much to say about so little. so little to say about space in between. when to bodies collide in a rocked propelled infinitum of conjectures, we spill our blood, and our guts tells stories of two lives, lived in a bucket of water or spacious as they may seem, little is known about party on the fourt floor of the month of May. i drink blood of siblings, a taste the bone on my teeth. i like traffic lights, they tell the whole storry. red is wine, green is eternal suffering and yellow is a cab that takes you to the home of crabs. i like sea creatures, they are mine completely. i know how to live among creatures of the sea, the ear and the anderwater earth. lines on your face are lines on the rock. rock is always wavering, it likes ephemeral things like sand and rock'n'roll that never utters a sound, never says a word that is not behind the pages of Bible, the pages of Kw'n'ran, the biblical deity of prolonged ejaculation. we all swim in the sperm of a wale of non-entities, we all drink the intestinal air of crawling creatures of Mars. and we like to feel eternal, because thus we see a line from the sky showing correlation between solid and liquid, gas-like creations of Mars-like Mothers and Fathers of The Sand of ever-marching pigmey, self-righteous, non-loving siluettes of Monstrous Beauty. Link o

[24. Maijs 2012|12:56] [Tags | 46 ] then you should i vernicular when waves become mountains. when a cut wave is a dissected dino, when i sea bright light coming from wino. i crush in to pillow with enormous pity i elevate myself from water skiing. i see myself Link o

[24. Maijs 2012|12:24] [Tags | 85 ] in the burning sky of Egypt i met this boy and that boy. they were all precluded to be met by me. we showered in the sun of the burning pot that lay on the grass by the Temple of Death. our hands were souked, they were sake, perhaps even distilled in the burning sun of Egypt, the Mother of The Faraoh Kliptih The III, mainstream media of the West. our hands were clear of the blue waters of The Sea of Blood that penetrated the horizon with VeriZon and kept us busy with the kiwi diving. the bus stopped at the edge of the water and to wonderfully beautiful creatures crept out to be swallowed by the burning sand and kept on the fringe of water for eternity. however, umbrella of protecting deity, hand that holds the pendalum of sovereignity, kept staring in the vacant space between me and my body. i wasn't sure if the blue surface of the water was staring inwards. to pity it was to abandon oneself to deliriums of wolf-eaters, but only sexy creatures kept themselves alive by devouring sand that slipped through their burning fingers that were pointing inwards in the depths of the Hell with all their angels happily ever after eating flesh of burning babies savouring their skeletal deformities, relinquishing... ah, it doesn't matter. the wave comes and washes the shore, my feet ar burried in the minds of berries and it comes to be known as the sedation of Sigurtney Ross, tho ruler of the unknown, the perturbing sinusoid of "never the less". it is this bulimia that keeps repeating itself, never ceising to believe in one's true identity as proclamation of Sundance Festival. it is this sublime creation of ongoing delusion that keeps us profane and self-indulgent, creating our own images of the devil without skin that promises but never delivers milk or without milk, image of without image. the only thing that stays on top of a pile of tom-tom's is inevitably let ashore the missile carrier Albert The Great. and it is with this stylized red Barbican that the Red Army comes out of the Waters of Babylon and says in a clearly distinguishable voice - wash yourselves, ye disturbing creations of madness and void. do as you ar told or be obliterated in the Tolik of underwater bunkers of Bangok after the day breaks into tears from flying sepulcers. and knowing teachers will tell lies about beatnik who ate his own hat to prove nothing to noone. the concrete zoo, the ephemere sand dust and dust of the burning sand. i said - solve yourselves and abandon hope, only true believers will feel flesh on their toes and will dance thus in times to come, and eat their newborn babys without feeling hunger ever after the march of Beatles. Link 3 o|o

[21. Maijs 2012|20:01] stobri dziest un stobri ārdās tikai āda kustas klusu blusai gar kreiso pusi pa ātro joslu aizsvilies no laimes krepapīra svainis laikam mazliet atpaliek no procesijas laikam dikti sadzēries uz atvadām no spalvu kāta un tais reizēs kad ar šoseju tas apsmej savu balto brāli rokdarbu kārli skalbi putuplasta vāli raudāt gribas tikai tā iedarbinās biennāli un skati lucavsalas KIA kuratoriem savu birsti kuklām savu tulznu pirksti plāksteri un mākleri alibi malibu dundega rasē ar krasi nenozīmīgu riecienu sāls iznests uz priekšnama sienām bāls rasējums tur sev klēpī koraļļu vadus un stipru saldo heksomorfīnu laikam. Link 1 o|o

[21. Maijs 2012|19:49] ko es varu pateikt par tuberkulozi. es varu noiet gar pieliekamo un sasiet gultu kopā ar briksni. es varu iznest atkritumus un paspiest roku selektoram, jo tas viņam nav iemanījies saspiest roku kolektoram beidzu runu. ir dzīvas adīkļa pēdas, kuru nevienādības ir aizglabātas ar staipīgiem esiet uzmanīgi, kad nāk vilnis tas seju padara par vilnu un diegi saspiesti starp pirkstiem laižas augšā prieka vēsti runas mielasts sasiets kreisais krustiņš izrauts burts no vielas sasniegušajā aizmāršībā esiet jau visiem iedunkājuši un tagad lauziet rokas pretim saulei, lai tai vienmēr būtu pietiekami cēls iemiesojums es jums pat varu iebilst par sejas maskēšanu uz līduma grīdas un taisīt siluetus par prasmes gradāciju, tomēr saule nespodri runā uz ielikņiem un miegs ir taisns tikai pēc dienvidiem un nevar ar trako surogātu iemontēt seksā, ja tam nav grope uz rokoko. Link 1 o|o

[21. Maijs 2012|17:58] svēto dienu kleksis stieg ikdiena masina mishima sienas dzied ar klauvējienu pie sienas es atdziestu. seppuku kliedz vajadzīgs diegs. atkal jau saule un sinepes snieg uz jums iedarbojas aklā zarna svešā pariktē un sildās aumaļām vien jau ne vien dien kaut kur pa visu kailo gliemezi un trauku lūpas skraida brien pa briksni siekalas ar sienām nekonkrētība aklā svinamā kaitniecība uzaust mieram. Link o

[21. Maijs 2012|16:47] dārts veiders kolosāli iesauļots skeptiski atmaskots varbūt divtik siltumnīcēts mīcīts micēliju kaismīgais radiators ar diviem vienādiem kolosāliem rešņukiem mani nomoka diendusa atlabt ar kreiso anekdotismu un kraujas gados man pat piedāvāja likvidēt sauju špeļu ar daudziem daudziem gadiem, bet man izdevās tarelkina kungu ieziepēt tikai tajā visur pietuvotajā, ko man nedeva konglomerējošais caurums mūsu praviešiem jau tas nebija aktuāli, bet lieliskums ne vienmēr var pievilt uz kapļa jau stāv rakstīts kopš rīta, ka lielākais diendusas aktuārs iesūdzējis tiesā miervaldi poli par sausā atlikuma šmangāšanu un tagad tik liek visiem izrevidētajiem taisīt kulminācijas dīkdieņus. Link o

[21. Maijs 2012|16:17] kāds vispār taisās iet? domāju paņemt apģērbu, es nevaru sasiet sienu. ziemas visu izdīga visu sasildīja ziemas pelēkais apvalks ir saspiests uz jums skatās avots pulkstenis ielais begemots zibenis mani vēro sulas raženas un liekas, kas dīgst klepus lēkme palaista sprungulī kaitina zemi un lapas ir lemtas bogēmas apēšanai, lai arī man nav daikta, es tā trūkumu izjūtu ar pacilātību un rieksti mainās krāsām. esiet brezenta cilvēki ar starppogām mēs jums ievainosim zemapziņu kaitināsim kliegsim ausī vandālisms ir recept pret karaklausību vai arī jums bija begemot ar apstrīdamu leņķi un lingvistiku kā papīra kurvi ar dienvidus lauzku ak tu velna kaprāli sataisījies uzvesties un sataisījies kreņķi velt uz atvadas beidzamā klauna ir zemene un man ir puns. Link o

navigation [ viewing | most recent entries ] [ go | earlier ]