Viss ir redzams

Tu esi sala, pret kuras nepielūdzamajām klintīm sašķīst visi manu vēlmju, cerību & ilūziju kuģīši. Es nezinu, vai tā ir pārdabiska drosme vai izmisums, kas neļauj man atkāpties. Es pat nezinu, vai tev ir osta vai pludmale - tikai to, ka iekšzemē man apsolītas bagātības. Bet man nav kartes, man ir tikai zvaigznes. Kungs, tu vari nežēlot sevi, bet pažēlo manu floti un tik karalisko kapteini. Brāli, pēdējais kuģis izpeld šovakar

Viss pārējais ir muļķības. Manas alegorijas ir seklākas par taviem ūdeņiem. Kaut kur, varbūt tepat reiz lasīju, ka neatbildēta mīlestība ir nevis mīlestība, bet apsēstība. Es esmu apsēsts, es neēdu, neguļu, daudz smēķēju un redzu zīmes, visums reaģē uz katru darbību, man rādās vīzijas ar torņiem un princesēm un savādi sapņi ar tevi, guļot turpat blakus uz grīdas. Es redzēju, kā tev izauga balti spārni, un tu iecirti nagus manā ādā, skrāpējot sevi manī iekšā. Es tevi nejauši satieku, kad visvairāk to vēlos, bet tu man tūlīt liec atvadīties. Es brīnos, kāpēc es tā krītu krītu kas kasss tas ir?? Tu varbūt neesi tā, kuru es gaidu, bet es nepametīšu tevi vienu pie akmeņiem. Tu vairies, izliecies, bēdz, bet es tikai zinu, ka man jāseko, jo nespēju atteikties no kaut kā tik maģiska. Es pat atradu tevi šeit, mums vienlaicīgi bija 777 ieraksti...

Es nerunāju mīklās, es runāju ar sevi



20/08

Mēs pat viņiem neeksistējam

14/08

Kā smalks kungs nolēmu pasūtīt biļeti pa pastu, un Ugniuss pat atsūtīja nr. 444., bet mani prieki nebija ilgi, jo pastā laiks iegriezties bija tikai pa ceļam uz Tartu, savukārt tur manu biļeti nr. 444 ar visu aploksni aiznesa melnie rūķi, neizskaidrojamos ceļos un veidos - ziniet, tās reizes, kad ļoti gribas ticēt fizikai, vai vismaz spontāna ārprāta lēkmēm... esss nezinu, varbūt eži, bet tur uz salas būs tukšmēness ^^