rūsganais sprakšķis

Well, let’s see how it is with that Answer to the Ultimate Question of Life, the Universe and Everything.

Gribēju izstalkot draudzenes crush, piereģistrējos tinderī.
Secināju, ka ir tik daudz skaistu sieviešu.
Nomainīju uz straight un secināju, ka manā vecuma grupā ir veci, resni veči.

Kā lai nomaina orientāciju?

Tad pēc stundas par šo atcerējos, gāju izdzēst profilu un tur 99+ laiki. Un man ir tikai 1 bilde, feiks vārds un nekāda apraksta.
Tiešām, kā lai nomaina orientāciju?

vakar brokastīs skābu kāpostu zupa, pusdienās skābu kāpostu zupa.
šodien brokastīs skābu kāpostu zupa, pusdienās skābu kāpostu zupa.
nolēmu, ka ēst to arī vakariņās būtu dīvaini.
uztaisīju bļodiņā skābus kāpostus ar skābu krējumu.

Vīrs apgāza manu teoriju, ka privātmāju rajonā drošāk, atgādinot, ka esam strap iekšlietu ministriju, vid un nbs

izdzīvoju! nebija viegli, pieļāvu stratēģiskas kļūdas outfitā, pīppauzē saģērbos pareizāk un kāju pirksti atgriezās.

( garāk )

Laivojot šajos ziemas apstākļos, kas ir vai nav jāvelk virs hidrotērpa?

pat, ja 99% manu cibas ierakstu nenonāk līdz klaviatūrai, pasaule būtu ļoti slikta vieta bez cibas

Brīvdienās uzrakstīja bijušā līgavaiña bijusī sieva (pirms manis un nesaistīti izbijusi)
Ka atradusi garàžā kasti ar lietām (ak, šīs modernās ģimenes) un, vai tās nav manas

Kastē izrādījās teoloģijas studiju materiāli, milzu apjoms ar laba līmeņa kora notīm, kāds jau pirms 20 gadiem bija Muklājs, un starp notīm padsmit lapas ar roku rakstītas piezīmes/vēstules manam pirmajam bf (ja par pirmo sauc to, ar ko ir sekss, kas manā gadījumā notika 22?23? gados)

Tai dienā man burtiski parāva uz augšu un nometu to visu stūrī. Tā, ka fiziski slikti. Obvs manas smadzenes strādā pēc principa aizmirsīsim visu asap

Šovakar, pie huiñas darbā un sākušamies mēnešreizēm, padomāju - kāpēc nepadarīt sev gauži?

Un man ir tik ļoti žēl sevis pirms divdesmit gadiem. Tas psiholoģiskais terors, noliedzot, ka mani krāpj un pagriežot vēl, ka es esmu tā, kas krāpj. I shit you not, es tur ar pildspalvu esmu uzrakstījusi - emocionālā vardarbība! Pat neticu tagad, ka esmu tad zinājusi tādu jēdzienu. Bet tas tiešām tas bija.

AAAAAAARGH.

Man tests negatīvs. Kā tas ir iespējams? Ja vēl es nejustos apslimusi, bet es jūtos.
Vīram ir 9.diena kopš simptomiem, 4tā kopš testa, kad ellē viņš skaitās izveseļojies, no kā tad man vēl 14 dienas ir karantīna? Jeb vēl taisīt testu?

Kā man šitas bardaks ir apnicis.

Paldies Kihelkonnai par testa vietu, tagad zinām, ka vīram ir kovids trešo reizi

Saistībā ar maniem sirmajiem matiem ar Vladu aizrunājāmies par zvēru miršanu un eitanāziju.

Brīdī, kad viņš stāstīja, kā palaidis savu suni un teicis tam, lai skrien brīvi, ilustratīvi pacēla kopā saliktas plaukstas kā uzpūšot ceļavēju, uz sekundi pazuda elektrība.

tviterī nupat bija MAS ielikt veco laiku bildes

long story short,
piefiksēju dāmu, kas ir 1981, tobiš gadu jaunāka par mani, un viņa izskatās pēc vecas tantes

tā kā es zinu, ka mēs pret sevi un sen zināmiem cilvēkiem neredzam objektīvi... nu.
jātinas palagā un jārāpo uz kapiem.
feminisms,bodupositivity,noagism'n'shit, bet this I just cant

piena putotājs?

man nav ne jausmas, kas tas ir un, ko ziemā ēd, jo es mīlu savu kafiju kā nepolitkorektu joku.

bet vīramātei garšojot visādas lattes vai kapučīni, un tādejādi būtu normāls stikla ezis uz zsv rokā, tikai nav skaidrs, pa kuru medni šaut.

UPD
ne to, kas ir vibrators

Braucu mājup pa lietainu un piesalstošu asfaltu

Aizdomājos, ka man nebūtu nekas pret, ja notiktu bam-bum-bah-čihpih, jo mašīnā biju ar visiem suņiem un kaķis šākātā drīz nomirs, ar vai bez manas palīdzības, nepaliktu neviens no manis atkarīgs.

Diemžēl, kā tāfele rāda, visi esam dīvānā.

iepriekšējo nakti ierasti nočekojot, vai kaķis elpo - neelpoja. pašai par sevi apbrīnojami mierīgi, piecēlos, ieslēdzu gaismu un sāku domāt, kādā kastē ielikt, pieliecos sabužināt un šis atčohnījās. protams, ka es pēc tam diez ko negulēju, kaķis ar bij nekāds, bet tad uz rīta pusi palika mundrāks. vēl viņš mēģināja ielauzties stūrī, jo sajuka, kur ir durvis.

vakar vakarā ierāvu xnx, jo gribējās atslēgties, parubījos tik ļoti, ka pamodos no tā, ka vīrs teica, ka kaķis piečurājis tualetē uz grīdas (mūsu tualetē, kur blakus stāv viņa tualete). Izrādījās, ka viņš tur jau 2x piepļūtījis, tāpēc, loģiski, ka tur nevar iet.
Dienu esmu pavadījusi vaktējot, kad viņš atkal ko, bet tāpat 2x sanāca istabā uz grīdas.

tik daudz vīna kā pēdējos mēnešos es nekad neesmu patērējusi.

besī ārā, viņš jau otro rītu man sāka"zaibis, cik tu labi izgulējies, skat, kā tev bača uzlādēta"

lai gan patiesībā es neesmu gulējusi gandrīz nemaz, svīstu un murgoju, un pieceļos kā izdirsta jāņoga,

vnk, idiot, es mēģinu skaitīt aitas un elpot pareizi, lai aizmigtu, bet ne sūda

Katru vakaru man iestājas kaut kāds pašsabotāžas stāvoklis, kad vajadzētu iet gulēt, bet es spītīgi turos pretī, skatoties sūdu internetos

Izraku kannas. Nosalušas nav, bet izskatās sapļekušas, izgāzušās un nesmukas.

Atkal saplēsu māla podu, vienu. Bet liekas, ka mālā auga labāk kā plastmasas podā, viena pat saspiedās uzziedēt; bet visi podi pieauguši pilni līdz malām, varēšu nākamgad plantāciju.

Pagājušo vasar vīramāte iedeva vienu jau apčubinātu un siltumnīcā līdz maija vidum noturētu, rudenī noņēmu ar domu bušštobuš, neko necacinājos, kā raksta dārznieki, pus ziemu kalta katla telpā, tad nonesu pagrabā, 1.maijā iebāzu zemē un neko, saauga smuki.

Patīk kā izskatas podos gar mājas sienu, tikai nevajag ziedēt tos riebīgi oranźos ziedus; lapas sarkanbrūnas kā izokarpiem.

Pēkšņi savajadzējās paskatīties izrādes Dailē pagājušajā gadsimtā. Un www ir sabojājusies, tur vairs nav vēstures :(

Man vajadzēja atcerēties, kuras trîs aktrises spēlēja “Trīs māsas. Ne Čehovs”, zinu, ka bija Ozolīte un Zeltiņa.
Nu beigās atradu, ka trešā bij Rēzija, bet izrāde kā tāda arhîvā nav. Nekā nav.

Vai tad tāda vēsture nevienam nav interesanta? :(
Un kur palika Ozolīte?

Es esmu tik piekususi gaidīt, kad tad mirs nost.