- beidzot varēju nobraukt vairākas vietas, kur iepriekš bija bail (galvenokārt no tā, ka priekšējais rats izslīdēs un es lidošu pāri stūrei); tas bija tas lieliskais breakthrough fīlings, kad komforta zona ir paplašinājusies un esi pārspējusi un uzvarējusi sevi & savas bailes; kad neesi ieķērusies un turējusies stūrē for dear life, bet gan braukusi pa grūtākām un radošākām līnijām kā rotaļājoties;

- nekādu rīta braucienu - no rītiem varēju izgulēt savu ērcīgumu, iedzert kafiju un tikai tad mīt uz shuttle plkst. 12:00;

- izbraucu vairākas jaunas trases;

- braucot ar velo pa trasi to šķērsoja arī zemi lidojošs vanags - tas bija neaprakstāmi skaists mirklis;

- siltais pavasarīgais laiks & saldais gaiss no glicīniju un citu ziedu smaržas;

- pie vienas sētas gandrīz vienmēr bija 3 mazi smuki suņi.

Mājās atgriešanās trase

Parasti braucu pa augsto līniju: