Tikko ienāca prātā, ka gandrīz visas mājās esošās mēbeles, sadzīves tehnika ir second hand vai arī atdotas bez maksas. Jaunu nopirku tikai matraci un ledusskapi.

Piemēram, darbistaba man izmaksāja 21 eur - biroja galds, krēsls, plaukts + vēl viens bezmaksas plaukts un stāvlampa.

Vannasistaba - 12 eur - vannasistabas plaukts + viss pārējais atdots bez maksas (spogulis, dvieļu turētājs, extra plastmasas atvilktņu plaukts).

Dzīvojamā istaba - 270 - dīvāns, ēdamgalds + 4 pītie krēsli, pie-sienas-galds puķpodiem un fiņķikļuškām un bezmaksas žurnālgaldiņš un stāvlampa.

Guļamistaba - gultas rāmis, plaukts, drēbjuskapis (67 eur), matracis (160) un bezmaksas galdiņš. Savā gultas pusē nakstgaldiņa vietā es vnk turu kasti, kur bija ķivere :D

Istabas augos un puķpodos un zemēs gan varētu būt aizgājis ap kādiem 150.

Ņemot vēră, ka mēdzu ik pa laikam pārvākties un nākamo paaudzi, kurai nodot ozolkoka un marmora izstrādājumus, neplānoju, es dzīvoju diezgan eklektiski un askētiski.

Bet man tā patīk un ir labi. Ja būtu steidzami no visa jātiek vaļā, tad būtu pofig, ja nesanāktu, jo nekādi dižie zaudējumi nerastos.

Un gandrīz visās vietās mājā man karājas iļjiča spuldzītes (vannasitabā, trepjtelpā, priekšnamos, darbistabā, virtuvē) jo man, dievagodavārds, pilnīgi pohuj par griestu lampām.

Domāju, ka latvieši mani nesapratīs :D

Ā, un mans kalnu velo ir 2x dārgāks par mūsu auto.