Propagandas upuri
Nedēļas nogalē pie mums palika viens krievu pāris no Pleskavas.
Viss bija normāli līdz brīdim, kad tam džekam (Igaunijas pilsonim, starp citu), uznāca vēlme parunāt par politiku. Nu tur, 16. marts, Aļoša, Okupācijas muzejs, apspiestie nepilsoņi, kurus izgāžot naturalizācijas ekšos un, top of the pops - Pleskavas desants, kurš Rīgu varētu trijās stundās noklāt. Draugam beigās apnika un ar "hvaķit pizģeķj" šī saruna tika slēgta.
Svētdienas rītā šie brauca prom, aicināja ciemos (teicām, ka kādreiz varbūt aizbrauksim, vismaz desantu apskatīt un tā) un prom viņi bija. Kā tad, prom - vakarā zvans pie durvīm - izrādās, šie, iebraucot Jūrmalā (uz akvaparku), nenopirka caurlaidi un mūsējie poliči šos paņēma priekšā, kā rezultātā šiem vairs nav naudas benzīnam atpakaļceļam. Naudu aizdevu, jo - ja nu vēl izdomā palikt? Turklāt, desants ta desants, bet patīkama sajūta tomēr, ka bez ļaunā latviešu kapitālista palīdzības uz roģinu atpakaļ viņiem netikt :)

Vēl man ļoti patika mana drauga atbilde uz jautājumu svētdienas rītā par to, kad viņš celsies: "Tad, kad komunisti būs prom".