mēs ar raivi iesim atkal pusdienās kā tādi īsti pionieri, viņš man uzticīgi ies blakus un paātrinās soli, kad es dipadu dapadu pa trepēm lejā uzņemšu ātrumu un ietriecoties ar galvu ēdienu traukos aizelsies atkal teikšu kompleksās pusdienas un tante korķis pamās ar galvu viņa jau zin, ka mēs ēdam visu laiku kompleksās pusdienas. un tad raivis arī savā smalkajā gulbenes rajona lejasciema balsī (tikko ievācu no viņa šīs ziņas, speciāli reportāžas sagatavošanai) teiks - kompleksās pusdienas. un dieva griba notiks, mums uz paplātes kūpēs zupas bļodiņa un kā nu kuro reizi otrajā ēdienā barību šodien prognozēju kādas gruzīnu kotletes varētu būt. bet kopš es dzeru kefīru ar to pulverīti, kas garšo pēc svaiga siena, tad es ņemu kompotu kā dzērnu, vēl vien maizi un garnīrā kartupeļi rīsi griķi un bonusā do salātus parasti kāpostu. ceru ka šodien varēs dabū par papildus samaksu arī augļu salātus.