Laikam ieeju kaut kādā sansārā, bet kaut kāds iekāriens uz cilvēkbūšanām.

Agrāk es domāju, ka man nepatīk cilvēki. Tad sapratu, ka ar cilvēkiem (droši vien) ir tā pat kā ar bulīmiju - sākumā liekas, ka vaina ir paikā, bet beigās izrādās, ka paika īstenībā ņepričom. Lūk, tās lomkas nav no tā, ka cilvēki riebīgi, bet no tā, ka cilvēki ir nenormāli kruti un, uz tā vispārējā krutuma fona, riebīga un nekāda esmu es.
Tāpēc kaut kā vairs negribas izolēties, jo tā ir kaut kāda patmīlība pārākajā formā. Bet, jā, veci netikumi..

Prieks, prieks, prieks!
Baložiem arī ir hūt-hūt sācies! Kādus trīs pārus jau redzēju.
Un skatījos kā tas viens griežas riņķī un riņķi, un riņķī, stāvot uz kondicioniera ventilātora un mēģināju atcerēties vai starp visām viegli zoofīliskajām pasakām ir arī kāda, kur cilvēks būtu izprecināts balodim, vai vispār kādam putnam.
Un neviena nenāk prātā!
Tikai čupām čūsku - slāvu un tepat vietējā baltu. Nemaz nerunājot par ežiem, krupjiem un citiem neradījumiem, kurus vienmēr nez kāpēc aprec sieviete. Laikam gadījumi, kad vīrieši par sievu apņēmuši kādu odzi, zosi vai kazu bija pārāk pierasti, lai vēl par tiem pasakas rakstītu.
Bet, jā - kāpēc ne putni?

p.s starp citu Зелье змеиное ir горец змеиный / zalkšu sūrene / Polygonum bistorta.

p.p.s. Brīva vieta reklāmai pasakai par putniem.

Ordo Rosarius Equilibrio jauns albums.
Dikti žiperīgi vēl pirms pāris mēnešīem skatījos un nekā nebija un tagad - voilà gan CD, gan singls.
Un leibls lai nomainīts, nez kas ta "Aukstaigaļai" bija vainas.

Hmmm it kā paliek veci un bišķi garlaicīgi, bet lipīgāki kā jebkad! Un tie ritmi... un tās rīmes! "In my little black dress I have come to confess" es ieviesīšu savā leksikā!

upd. īīīīī Long Knives and Little Men! (is an apocalyptic ballad to all Goth girls, he-he, "so unique but all the same")